Tiesībsarga jūnijā veiktajā aptaujā par mācību sākuma laiku skolās un skolēnu nokļūšanu uz skolu tiesībsargs saņēma 3684 atbildes. Vecāki kopumā atzinīgi vērtē bērna miega ilgumu – tas par apmierinošu atzīts 67% anketās. Vēl lielāka apmierinātība (75%) ir saistībā ar bērna mācību stundu sākuma laiku. Tomēr 22% vecāku norāda uz nesamērīgi agru stundu, it īpaši tā dēvētās nulles stundas sākumu.
Uzrunās sabiedrības veselības speciālistus
Īpaši akūti tas iezīmējas atbildēs par Rīgu, Aizkraukles, Salaspils un Saldus novadu, kur 25% vecāku norādījuši, ka viņu bērniem parasti skola sākas laika posmā no pulksten 7 līdz 7.29.
Dažās anketās norādīta tiesībsarga ieskatā nesamērīgi agra celšanās, proti, laikā no pulksten 4.30–5.00.
Par agrajiem rītiem Latvijas Televīzijas raidījumā Jansons sacīja: "Nereti ir tā, ka bērnam jāceļas jau piecos vai pussešos no rīta, lai tiktu uz tā saucamo "nullto stundu", kas sākas, kā kurā skolā, – [pulksten] septiņos vai pusastoņos, kas, mūsuprāt, un arī kā ceturtdaļa aptaujāto vecāku uzskata, ir nesamērīgi agri." Viņaprāt, te būtu jānosaka vienota kārtība, proti, vienots regulējums, cikos tad jāsākas "nulles stundai". Tādēļ birojs nolēmis uzrunāt sabiedrības veselības speciālistus, lai "konkrēti pasaka no fizioloģiskā viedokļa, kas tad ir labākais bērnam, cikos," pēc tam, visticamāk, valdības noteikumu līmenī visām skolām noteiktu, no cikiem sākt mācību procesu.
Privātās sarunās un sociālajos tīklos Jansons lasījis par nejēdzībām, ka mēdz gadīties: pulksten 7.30 vai 8.00 pirmās divas stundas ir fizkultūra, kad bērns ir tik tikko pamodies un mērojis tālu ceļu, lai nonāktu skolā.
Joprojām pārkāpumi mācību lietu iegādes prasībās
"Lielā mērā, es domāju, tas ir, pateicoties vecākiem – viņi rūpīgi seko līdzi likumībai, paliek arvien atbildīgāki pret sevi, saviem bērniem, sāk prasīt arī atbildību no skolām, skolu administrācijas un pašvaldību izglītības struktūrām," savukārt par skolas lietu gādāšanu norādīja Jansons.
Tiesībsargs arī stāstīja, ka ar sliktām ziņām birojs saskaras jau padsmit gadu, lai gan likumā ir ļoti precīzi noteikts, kas obligātā mācību satura ietvaros ir jānodrošina skolām un kas ir jānodrošina vecākiem. Savā mājaslapā birojs izveidojis vizualizāciju, kur vienkāršā veidā skaidro un rāda, kas finansējams no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta gan attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestādēm, gan vispārējās izglītības iestādēm, arodskolām.
"Viss, kas saistīts ar obligāto mācību saturu, kas ir noteikts likumā, jānodrošina skolām, bērnudārziem, pašvaldībām un no valsts puses ar līdzdalību nepieciešamajā finansējumā," skaidroja Jansons un minēja piemērus:
nepieciešamās kancelejas lietas, piemēram, zīmuļi, flomāsteri, dzēšgumijas, jāpērk vecākiem, savukārt guaša krāsas vai citi materiāli, kas saistīti ar veidošanu, adīšanu, jānodrošina skolai.
Sociālajos tīklos tiesībsargs arī esot saskāries ar "vaimanām," ka pedagogi paši pērkot nepieciešamos mācību līdzekļus, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības procesu.
"Tas nav pareizi. Vecākiem un skolotājiem ir jāprasa skolu administrācijai nodrošināt to, ko valsts ir noteikusi," tiesībsargs uzsvēra un atgādināja, ka izglītība nav ekstra, tā ir nepieciešamība. Ja ir neizglītots jaunietis vai cilvēks, viņš ir ļoti viegli manipulējams, sacīja Jansons.
Ja mācību iestādei finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt mācību materiālus, tai jāvēršas pašvaldībā, skaidroja Jansons un piebilda, ka likumā valsts noteikusi konkrētas prasības, kas jānodrošina. "Šeit ir runa par konstitucionālām vērtībām," uzsvēra Jansons.
Tiesībsargs arī norādīja: labi, ka pedagogu arodbiedrība iestājas par pedagogu tiesību aizsardzību, tomēr lielākoties viņš no tās sadzirdējis vien par atalgojumu un slodžu jautājumu.
Viņš retoriski jautāja, kāpēc arodbiedrības nerunā par to, ka pedagogiem nepieciešami metodiskie mācību līdzekļi un viss cits, lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību saturu.
Viņa ieskatā, tas ir tikpat būtiski no aktualitātes viedokļa.
