Panorāma

Dienvidkurzemes piekrastē atrod beigtus roņus

Panorāma

Panorāma

Mežos un laukos gatavojas sausumam

Zemnieki ar bažām gaida solīto sausumu un uztraucas par ražu

Sausuma un nokrišņu trūkuma dēļ raža varētu būt sliktāka, nekā iecerēts, pieļauj graudkopji. Par laikapstākļiem bažas ir arī lopkopjiem. 

Zāles stiebri sāk izkalst. Ejot pa zālāju var dzirdēt, ka tas čaukst. Tas rada bažīgu zemnieku saimniecības "Druvas", "Lazdumājas" saimnieku Lauri Ikaunieku, kam jāgādā barība 120 govīm un vēl vairākiem jaunlopiem. 

Ja grūtāk iet piena lopkopībā, un tā zemo iepirkuma cenu dēļ ir jau pusgadu, parasti palīdz ienākumi no graudkopības. Taču, ja sausums turpināsies, ziemājiem sāks atkrist ceri, vasarāji slikti dīgs, raža nebūs tik laba, kā gribētos. 

"Ja paliek sausāks, tropiskāks, tad mums nāks klāt arī lietavas. Mēs nevaram paredzēt, ka būs tikai sausums. Varbūt sauss ir tikai šis gads. Risinājumu nākotnei es nevaru iedomāties," atzina Ikaunieks.

Citur pasaulē tiek lietotas regulējams meliorācijas sistēmas, lauki tiek laistīti, taču Latvijā to izveidot būtu grūti, vērtēja saimnieks.

Vēl citur Latgalē šonedēļ sēj ķirbjus. Izbraucot traktoram, paceļas putekļi, taču kopumā augsnē vēl pietiek mitruma, spriež zemnieku saimniecības "Salenieki" saimnieks Gustavs Norkārklis.

"Dārzeņiem tagad ir pats sējas laiks. Ar agrajiem dārzeņiem ir grūtāk, būs mazāka raža.

Bet mani vairāk uztrauc, ja ir lietus un slapji laikapstākļi. Tad es neko nevaru izdarīt, bet, ja ir sausums, tad ir daudz un dažādas versijas. Primitīvākais, vienkāršākais – laistīt,"

pastāstīja Norkārklis. 

Uz lauka to darīs, laistot ūdeni no mucas, ko pārvietos traktors. Savukārt siltumnīcās  – no lentes. Norkārklis, kas vada Latvijas bioloģisko saimniecību asociāciju, stāstīja, ka zemeņu audzētāji Latvijā izmanto arī sarežģītākas laistīšanas sistēmas. Varianti, kā sadzīvot ar sausumu, viņaprāt, ir dažādi, tostarp permakultūra. Laistīšanas sistēmām iespējams piesaistīt arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, bet viņš norādīja, ka tagad ir par vēlu meklēt risinājumu, jo jāskatās ilgtermiņā. "Ražošana jāplāno 10, 20 gadus uz priekšu," viņš paskaidroja.

Arī mežos sausajam periodam jāgatavojas laicīgi. Piemēram, veidojot mineralizētās joslas – uz tām nav nekā, kam degt, ir tikai smiltis. Īpaši bieži tādas tiek veidotas ap jaunaudzēm. Vēl mežos tiek veidotas ūdens ņemšanas vietas, kur to smelt ugunsgrēka gadījumā.

Sausums ietekmē arī jaunu mežu stādīšanas raitumu, sagatavotās vagas ātri izžūst.

Zemnieku saimniecībai "Zariņi" Olaines novadā ir 800 hektāri, no tiem ceturtā daļa rapsis, tad ziemas un vasaras kvieši, rudzi u.c. Jau tagad saimnieks redz, kā laukus skāris esošais sausums.

"Ir augi ar dziļākām sakņu sistēmām, tie kaut kā vēl pārcieš šinī momentā. Būs kaut kādi ražas kritumi, noteikti būs; kādā mērā, mēs to tagad galīgi nevaram pateikt," sprieda z/s "Zariņi" īpašnieks Uldis Zīle.

Lielās saimniecības kaut kā pārdzīvos, taču mazajām gan būs grūtāk, atzīst zemnieki, apkopojot savās organizācijas informāciju par sausuma skartajiem laukiem. 

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš stāstīja, ka, "salīdzinot ar pagājušo gadu, tā situācija ir bēdīga".

"Šobrīd piena lopkopības veic pirmo zāles pļāvumu, raža nav padevusies īpaši laba, attiecībā uz graudkopības sektoru situācija arī ir bēdīga tāpēc, ka vasarā sasētie vasarāju sējumi vietām nav pat sadīguši," stāstīja Lazdiņš.

Tikai daļa zemnieku apdrošina ražu, jo apdrošināšana ir dārga. 

Parasti apdrošinātājs zaudējumus sausuma dēļ sedz divos gadījumos. Pirmajā – pēc noteikta indeksa un nokrišņu neesamības konkrēta laika periodā. Otrajā gadījumā – pirms ražas novākšanas, atstājot kontrolmērījumus; ja ražas potenciāls ir samazinājies par 20 %, tad var saņemt kompensāciju.

"Ar apdrošināšanu nav pārliecības, ka mēs kaut ko saņemtu par šo pasākumu," sacīja Uldis Zīle.

Vienā no lielākajām lauksaimnieku apdrošināšanas kompānijām "Latraps" pagaidām pret sausumu apdrošināti 5000 hektāru sējumu platības, kas uz visu Latviju ir maz, ņemot vērā, ka kopumā valstī ir aptuveni miljons hektāru sējplatības.

Tagad lauksaimnieki apsver iespējas, ko darīt tālāk, jo 2017. gadā zaudējumi pēc plūdiem un sausuma bija milzīgi.

"Šo zaudējumu apjoms svārstās no 100 līdz 300 miljoniem. Līdz ar to vērsties valdībā var, bet šāda naudas summa valdībai noteikti nebūs.

Bet ir cita opcija, ko mēģināsim izmantot – vēršanās Eiropas Savienībā uz riska fondu," pastāstīja Juris Lazdiņš.

Uz šo atbalsta naudu pretendēs arī citas valstis, kuras skāris sausums vai plūdi, – un tās ir Spānija, Portugāle, Itālija un citas. Tikmēr Latvijā zemnieki vēl cer uz lietavām, kas varētu nostabilizēt ražu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti