ĪSUMĀ:
- Ministrijas plāno strādāt pie valsts pakalpojumu tīklu nodrošināšanas pierobežas reģionos.
- Sprindžuks: Izpratnes veidošanai par problēmām ir svarīga austrumu reģionos pieejamo pakalpojumu kartes izveide.
- Kučinskis: Austrumu reģionos ir relatīvi vāja infrastruktūra, trūkst investīciju un labi apmaksātu darba vietu, arī depopulācija un sociālā nevienlīdzība.
- Veido robežas videokontroles un apziņošanas sistēmu, lai robežsargu darbs būtu maksimāli efektīvs.
- Mudina arī runāt par valsts mēroga decentralizāciju, pārvirzot valsts iestādes uz reģioniem.
- Austrumu pierobežas reģionos būtisks izaicinājums ir arī kaimiņvalstu dezinformācija.
Portāls LSM.lv sazinājās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku ("Apvienotais saraksts"), kurš 12. maijā organizēja konferenci "Austrumu pierobeža: attīstības iespējas un izaicinājumi attālajiem reģioniem" ar mērķi identificēt būtiskākās problēmas, ielūkoties ārvalstu pieredzē un piedāvāt iespējamos rīcības plānus ministriju kompetencēs. Ministrs, kurš iepriekš mudināja Latvijas austrumus "neatstāt tikai lāčiem", uzsvēra, ka šī brīža problēmu risināšanai jāmaina iepriekšējās pieejas.
"Nevajadzētu iet mehāniski: nepietiek bērnu skolās – slēdzam! Naudu dosim, ja tik bērnu klasē. Varbūt Ventspils novadā to bērnu nemaz nav vairāk, bet tur nav tik būtiska tā funkcija, jo tur nav Latvijas robeža. Tas ir veids, kā veidot izpratni," norāda Sprindžuks.
Šobrīd ministrs kā nozīmīgāko plānošanas darbu uzskata valsts pakalpojumu tīklu nodrošināšanu pierobežas reģionos. "Ja neuztur pakalpojumu tīklus, būs depopulācija nenormālā ātrumā," uzsver ministrs.
Vienlaikus politiķis atzina, ka ministrijām pašlaik nav konkrētu rīcības plānu. "Es nevaru pateikt, ka man ir slepenā bulta, kā rīkosies katra ministrija. Tas, ka kāda ministrija jau būtu kaut ko speciāli izdarījusi – nē, nav."
Lai veiksmīgāk izprastu pakalpojumu tīklu veidošanas kritērijus, esot būtiski izveidot austrumu reģionu pakalpojumu karti. "Austrumu robeža – tā ir gan Latgale, gan Vidzeme. Nav jāuzlūko tikai novadi vai pagasti, kas ir pie robežas. Ietekme tiecās arī Rēzeknes novadam, Preiļu novadam. Svarīgākais, ka mēs rādām nevis excel skaitļus, bet redzam karti. Veidojas izpratne par to, kā bērns nokļūst līdz skolai, cik tas aizņem laiku. Kamēr mēs to karti neredzam, mēs lemjam uz aklo. Lai runātu vienā valodā, ir vajadzīgs telpiskais redzējums, jo šobrīd nozaru politikas to telpu īsti neredz," uzskata Sprindžuks.
Vājākais posms Baltijā
Tikmēr iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") Latvijas austrumu robežu dēvēja par vājāko posmu visas Baltijas valstu austrumu robežas garumā. Attīstības traucēkļi austrumu reģionos ir relatīvi vāji attīstīta infrastruktūra, investīciju trūkums, labi apmaksātu darba vietu deficīts, no tā izrietošā lielo teritoriju depopulācija un sociālā nevienlīdzība.
Kā pagaidu rīcību situācijas uzlabošanai Kučinskis minēja tieši robežas sargāšanu: "Aizsargžoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas robežas turpinās, un šim darbam ir paredzēts nepieciešamais finansējums Saeimas valsts budžetā. Tiek veidotas robežas videokontroles un apziņošanas sistēma, kuras mērķis ir padarīt maksimālu efektīvu robežsargu darbu. Jārēķinās ar ierobežotiem cilvēkresursiem, tādēļ inovatīvie tehniskie risinājumi ir galēji nepieciešami."
Valsts iestādes reģionos
Lai cīnītos ar minēto cilvēkresursu trūkumu, ir svarīgi runāt par valsts mēroga decentralizāciju, pārvirzot kopdarbības telpas uz reģioniem, lai stiprinātu tos, nodrošinātu darbu vietējiem iedzīvotājiem un iesaistītu lēmumu pieņemšanā, tā uzskata Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis.
Kā tagadējus rīcības piemērus Eglītis minēja izvietotās nacionālo bruņoto spēku bāzes Lūznavā un Stāmerienā, kā arī Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra filiāli Lūznavā. "Tādējādi mums ir izdevies savā veidā atgriezt dzīvību, sabiedrības iesaisti, darba vietas un citas pozitīvās lietas, kas ietekmē ikdienu."
Pie minētajiem soļiem nav jāapstājas, esot jādomā arī par citu valsts iestāžu decentralizāciju un pārcelšanu uz reģioniem, jo potenciāla iestāžu turēšana lielajās pilsētās ir ne tikai liela kļūda, bet arī nedomāšana par valsts nākotni.
"Nepieciešama valstiska pieeja industrijas attīstībai visos reģionos un visā Latvijā, ne tikai lielākās pilsētās vai to tuvumos. Tad tas nodrošinās iedzīvotāju palikšanu, jaunas darba vietas un lielāku sabiedrības noturību kopumā," norādīja Eglītis.
Tika ieskicēta arī pierobežas informatīvā telpa un tās drošība. Aizsardzības ministrijas pārstāvis uzskata, ka par tās izaicinājumiem ir jārunā nacionālā līmenī, taču arī valstij būtu jāpiestrādā pie piederības veicināšanas, ko var panākt caur darba vietām un tiešu finansējuma pārvirzīšanu no lielajām pilsētām uz mazākām pašvaldībām.
"Informatīvā drošība ir atkarīga no sabiedrības, kas spēj atpazīt un pretoties manipulācijām informatīvajā telpā. Pierobežas iedzīvotājus cenšas ievilkt informatīvajās operācijās ar mērķi diskreditēt valsti un apšaubīt viņu piederību," uzskata Eglītis, vienlaikus norādot, ka sabiedrība ir jāinformē par hibrīdkaru, hibrīddraudiem un to ikdienas klātbūtni.
Esam "hibrīdapdraudējuma mērķis"
Paturpinot Eglīša uzsvērto sabiedrības informēšanu par Krievijas informatīvā kara mērķiem, arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire norādīja, ka tas ir viens no svarīgākajiem aspektiem pierobežas reģionu fiziskā, kognitīvā un psiholoģiskā noturēšanā.
Portālam LSM.lv parlamentārā sekretāre norādīja, ka ir nepieciešama jauna Eiropas Savienības līmeņa izpratne par migrācijas un bēgļu konceptu hibrīduzbrukumu apstākļos. "Mēs kļuvām par hibrīdapdraudējuma mērķi. Jau divus gadus esam pakļauti nelegālai un apzinātai migrācijas plūsmai. Situācija uz robežas var kļūt sarežģītāka. Krievija ar Irānu noslēgusi bezvīzu režīmu, tātad Krievijas tūrisma organizācijas aktivizējas Irānas virzienā. Austrumu drošība ir jāskata sadarbībā ar Eiropas Savienību," tā Gunda Reire.
Krievijas īstenotais pilna mēroga karš liek ne tikai stiprināt robežas, bet arī izglītot sabiedrību par tā propagandiskajiem mērķiem un ierobežot kara atbalstītāju izpausmes . "Ārlietu ministrija diezgan intensīvi skaidro Krievijas propagandu, arī Ārlietu ministrs caur saviem sociālo tīklu kontiem, komentējot vai sniedzot savu skaidrojumu. Dienesti seko līdzi šādām izpausmēm un soda. Ja Georga lentītes – sods, karoga mīdīšana – sods. Sods ir operatīvs, un tas ir neizbēgams. Šādās nelojālās aprindās tas izplatās ļoti ātri, " uzskata Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.
KONTEKSTS:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") uzsvēris, ka Latvijas austrumos ir būtiski noturēt tieši valsts pakalpojumu tīklus kā izglītības iestādes, veselības pakalpojumi, sabiedriskais transports. Šajos jautājumos ir svarīga dialoga izveide starp ministrijām, kas pēdējo četru gadu laikā īpaši nav notikusi.
