Tik liels finansējums esot nepieciešams, lai nomainītu 40 000 gaismekļu uz LED apgaismojumu, tāpat 20 000 balstu, no kuriem 12 000 ir dzelzsbetona balsti, kā arī vēl vajag izgaismot apmēram 100 kilometrus galvaspilsētas neizgaismoto ielu. Kopumā pilsētā paredzēts atjaunot 80% apgaismes.
Apgaismošanas tīkla modernizācija samazinās elektrības patēriņu par 70–80%, lēsa Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas gaisma" tehniskais direktors Valters Krasts. Tāpat paredzēts samazināt CO2 izmešu daudzumu.
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis norādīja: "Mēs redzam, ka no šī ietaupījuma mēs varēsim arī attiecīgi maksāt par šīm lielajām investīcijām, vienlaicīgi mēs redzam, ka privātai partneris un pilsēta pat varēs pelnīt no tā, caur šo sistēmu jaunu pakalpojumu piegādāt. Bet pats galvenais – mēs varēsim ieviest daudz viedākus risinājumus. Tajā laikā, kad gājēju un mašīnu nav, mēs varam samazināt apgaismojumu."
Turklāt jaunā sistēma ļaus izmantot vairākus mūsdienu risinājumus, kuri tagad nav pieejami, jo šobrīd sistēma darbojas "ieslēgts-izslēgts" režīmā, bet pēc nomaiņas strāva būs pieejama nepārtraukti, varēšot pat mazgabarīta auto uzlādēt, skaidroja "Rīgas gaismas" pārstāvis.
"Liela problēma pilsētā šobrīd dažādiem risinājumiem, piemēram, elektrouzlādei vai video novērošanai, ir tas, ka vispār nav pieejama elektrība.
Tad, kad pilsētā tiktu nomainīti visi gaismekļi, tie tiktu aprīkoti ar kontrolieriem, kas ir attālināti vadāmi, tad šo apgaismes elektrotīklu var lietot jau pastāvīga sprieguma apstākļos, un gaismekļi tiek paši atslēgti. Līdz ar to uz šī tīkla bāzes var jau sākt izmantot visas tehnoloģijas, kurām šobrīd ir problēma atrast enerģijas avotu. Līdz ar to video novērošanai būtu kur pieslēgties, tikai viņiem būtu jārisina datu pārraides jautājumi," sacīja Krasts.
Ja šai iecerei trešdien, 26. aprīlī, būs Rīgas domes atbalsts, tad šogad sāks gatavot dokumentāciju publiskajai un privātajai partnerībai. Domes vadība skaidroja, ka tā būšot vieglāk saņemt kredītu ieceres īstenošanai. Turklāt privātais partneris vēl 15 gadus būs atbildīgs par jaunās apgaismošanas sistēmas uzturēšanu. Privātā partnera atlases procesu dome varētu sākt nākamā gada janvārī, un Staķis neizslēdza – tas varētu būt arī ārzemju uzņēmums.
Publiskā un privātā partnerība atvieglotu kredītu piesaisti projektam. Turklāt Rīgai ir liels potenciāls šādu projektu īstenošanā, uzskata Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos Mārtiņš Brencis: "Rīga ir ļoti liela, tai ir plaša pilsētas teritorija, daudz iedzīvotāju un lielas finanšu iespējas. Skaidrs, ka Rīga tādus projektus īstenot ir ar vislielāko potenciālu Latvijā. Mums ir liels gandarījums, ka Rīga ir saņēmusies un tos aprēķinus sagatavojusi. Mēs nodrošināsim jums visgludāko koridoru, lai tas kopdarbs mums izdotos."
Sagaidāms, ka pirmo apgaismošanas balstu Rīgā varētu nomainīt nākamā gada beigās. Domes vadība skaidroja, ka privātais partneris vēl 15 līdz 20 gadus būs atbildīgs par jaunās apgaismošanas sistēmas uzturēšanu, bet sistēmas darbu kontrolēs "Rīgas gaisma".
