Jautāts par mediķu prasīto, ka jāpalielina finansējums veselības aprūpei, sasniedzot 12% no valsts budžeta izdevumiem, premjers atzina, ka pašlaik tie ir 11%, līdz ar to papildu būtu nepieciešami 120–140 miljoni eiro.
Ministru prezidents atzina, ka mediķi patlaban prasa to, ko plānots sasniegt vairāku gadu laikā – līdz 2025. gadam.
"Piekrītu mediķiem, ka mums ir jāatvēl vairāk publiskās naudas veselības aprūpei. Veselības aprūpē mēs ieguldām pārāk maz publiskās naudas, tas nozīmē, ka sistēma faktiski kļūst par maksas sistēmu," atzina premjers, norādot, ka tas būtu jāmaina.
Latvijā, pēc premjera teiktā, ir jāievieš obligātā veselības apdrošināšana. Vienlaikus Kariņš atzina, ka viņš šaubās, ka to varētu izdarīt jau nākamgad.
Par nozari atbildīgā Veselības ministrija šobrīd strādā pie slimnīcu tīkla sakārtošanas, kas nākotnē palīdzēs racionālāk izmantot veselības aprūpei paredzētos finanšu līdzekļus.
Ministru prezidents atgādināja arī, ka veselības aprūpei šajā gadā tiek meklēti līdzekļi citu ministriju budžetos.
KONTEKSTS:
Latvijas Jauno ārstu asociācija kopā ar Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju "Sustento", vairākām citām Latvijas pacientu organizācijām un medicīnas darbiniekus pārstāvošām asociācijām ir nosūtījusi atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, pieprasot iepriekš uzņemto saistību un solījumu izpildi attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu.
Vēstules autori norādīja, ka izvirzītās prasības atbilst jau iepriekš pašu politiķu apstiprinātajiem dokumentiem. Šī gada budžeta ietvaros veselības aprūpes izdevumiem jāsasniedz 12% apmērs no valsts budžeta izdevumiem. Tas nozīmē, ka papildus būtu jāpiešķir 140 miljoni eiro. Savukārt 2024. gada budžeta ietvaros nepieciešams nodrošināt veselības aprūpes finansējumu 15% apmērā no valsts budžeta izdevumiem, kas savukārt nozīmē papildus piešķirt apmēram 310 miljonus eiro.
Gadījumā, ja netiks garantēta solījumu izpilde, šī gada 11. maijā plānots organizēt protesta akciju pie Saeimas.
