Katru dienu Latvijā ierodas aizvien jauni kara bēgļi, un šādas vietas, kur satikt savējos un vietējos, bēgļiem ir neatsverams emocionāls atbalsts.
Rātsnamā, vietā, kur agrāk bija kafejnīca, atmosfēra kā kārtīgā dzīvoklī – viesistabā mūzika, bērni tikmēr atkal spēlē spēles datorā, bet virtuvē top vakariņas. Bet, ja nopietni, šeit tiešām var rīkot koncertus un plašajā virtuvē gatavot ukraiņu nacionālos ēdienus.
Ukrainiete Anna Latvijā dzīvo jau gadu. Tieši darbošanās palīdz nedomāt par pamestajām mājām. "Te varēs atnākt, apēst boršču, apmeklēt nodarbības un vienkārši aprunāties. Ar ukraiņiem, ar vietējiem. To mēs īpaši gribētu – iepazīties un atrast jaunus draugus. Man ir, ko darīt, un tas palīdz. Redzu smaidus un priecīgas bērnu sejas," viņa sacīja.
Trīsgadīgā Polīna ar mammu Annu ir no Mariupoles. Viņa šajā centrā dara brīvprātīgo darbu – palīdz. "Ļoti laba doma, ka tagad būsim Rīgas centrā. Jau pagājušajā nedēļā cilvēki gāja garām un vienkārši ienāca. Paskatīties. Laba vieta un pareiza izvēle!" sacīja Anna.
Šurp pārcēlies gan ukraiņu centrs "Common Ground" no Andrejsalas, kuru pērn apmeklēja 20 tūkstoši cilvēku, gan citas organizācijas.
Biedrības "Common Ground" dibinātāja Inese Dābola norādīja: "Sestdienās ir lielākais cilvēku skaits. Bērni grib aktivitātes, aizmirsties par karu. Ja kādam liekas, ka ir apstājusies bēgļu plūsma uz Latviju – nē. Joprojām katru dienu ir jauni atbraucēji."
Šeit var iegādāties arī preces ar Ukrainas simboliku, atbalstot māksliniekus un ziedojot.
Biedrības "Tavi draugi" pārstāve Beāte Bēvalde par šeit nopērkamo pastāstīja: "Dažnedažādas Ukrainā un Latvijā radītas lietas, nozīmītes, T krekli, džemperi, lai, valkājot tos, varam paust, ka atbalstām Ukrainu."
Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis norādīja: "Mēs tikai piedāvājam telpas, bet no Rīgas domes viedokļa mums šķiet, ka Rīgā ir vajadzīga vairāk dzīvība, arī šajā ēkā."
Katru dienu šeit notiek latviešu valodas stundas, un biedrības pārstāvji aicina ikvienu, kurš var mācīt latviešu valodu pieaugušajiem vai bērniem, atsaukties.
Starp daudzajiem apmeklētājiem ir arī kāds mazs puika. Viņš mierina, ka Ukraina drīz uzvarēs karu, jo viņa stiprais tētis karo. Puikas mamma atzīstas, ka nespēj dēlam pateikt, ka tēta vairs nav. Bet viņiem ir jādzīvo tālāk. Un "Rīgas sirds" palīdz.
