Dienas ziņas

Uz skolu vai dārziņu – tikai 24 stundas pēc vēdera vīrusa!

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Vidusskolnieces ukraiņu vienaudžiem māca latviešu valodu

Liepājā vidusskolnieces ukraiņu vienaudžiem māca latviešu valodu

Liepājā trīs vidusskolnieces pašas pēc savas iniciatīvas sarīkojušas latviešu valodas kursus vienaudžiem no kara skartās Ukrainas. Lielākā uzmanība pievērsta ikdienas sarunās izmantojamo vārdu apgūšanai, jo tieši valodas barjera tiek minēts kā viens no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ ukraiņu skolēniem ir grūti iekļauties Latvijas izglītības sistēmā. Tāpēc liela daļa Latvijā šobrīd dzīvojošo skolas vecuma ukraiņu mācības turpina attālināti savas valsts izglītības iestādēs.

Tieši tas, ka svešo valodu māca gandrīz vienaudzis, dod lielāku drošību. Latviešu meitenes Amanda, Marta un Elizabete divarpus mēnešus mācīja valodu astoņiem Ukraiņu pusaudžiem un viņu mammām.

"Mēs viņiem lielākoties mācījām tikai vārdus. Mēs izvēlējāmies tēmu - nu, piemēram, mēbeles. Un tad mācījām viņiem mēbeles, vai arī, piemēram, istabas - viesistaba, vannas istaba," stāstīja Liepājas 10. vidusskolas 12. klases skolniece Marta Bārbale.

"Mums latviešu valodas skolotāja iedeva grāmatas, un tad mēs no turienes ņēmām uzdevumus, tekstus, no kuriem viņi var lasīt," teica Liepājas 10. vidusskolas 12. klases skolniece Amanda Sobinova.

"Vēl mēs smēlāmies idejas no mūsu mācību stundām, mūsu pieredzes, kā mums ir mācīta krievu valoda, angļu valoda, kurā tiek izmantotas šīs tēmas," piebilda Liepājas 10. vidusskolas 12. klases skolniece Elizabete Karple.

Liepājā šobrīd uzturas aptuveni 230 bērnu no Ukrainas, no kuriem skolās mācās 78, un bērnudārzus apmeklē 46. 

Latviešu valodu Liepājā ukraiņu bērniem pastiprināti ārpus mācību stundām pasniedz arī pedagogi.

"Mums ir atsevišķi pedagogi, kuri ar vidusskolēniem apgūst latviešu valodu papildus mācību procesā noteiktajam un paredzētajam stundu skaitam, kad latviešu valodas skolotāji tiešām iet ārā, sadzīvē, veikalos, uz tirgu, tiešām aboslūti ārpus šī mācību konteksta, lai uzlabotu sarunvalodu," stāstīja Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere.

Ukraiņu bērnu attieksme pret latviešu valodas mācībām ir dažāda -  tie, kuru ģimenes nolēmušas Latvijā uzturēties vēl kādu laiku, apgūst valodu un arī mācās kādā no Liepājas skolām. Savukārt tie, kuri drīzumā plāno atgriezties Ukrainā, mācības turpina attālināti savas valsts izglītības sistēmā.

"Te gan mācību programma, gan latviešu valoda man ir mazliet par grūtu, turklāt mēs jau drīz brauksim atpakaļ uz Ukrainu," atzina Sofija Derkača, kura mācās attālināti Ukrainas izglītības sistēmā.

"Ar valodu iet visādi, taču mazliet runāt arī jau esmu iemācījies," teica Liepājas 10. vidusskolas 6. klases audzēknis Gļibs Kočerga.

"50 pret 50. Es skolā jau saprotu visu, ko man saka un ko mums māca latviski," atklāja Liepājas 5. vidusskolas 7. klases audzēkne Karina Proskurņa.

Mācību turpināšana savas valsts izglītības sistēmā visbiežāk esot saistīta ar to, ka vecāki nevēlas pakļaut papildus psiholoģiskam slogam bērnus, kuri jau tā daudz pārcietuši. Turklāt vēl tie pusaudži, kuriem tuvojas pamata vai vidusskolas izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanas laiks, vēlas saņemt savas dzimtenes izsniegtu atestātu.

"Šeit viens būtisks faktors ir skolēnu vecums. Mēs redzam, ka ļoti labprāt pirmskolas izglītības iestādēs iekļaujas skolēni un mazākās klasēs.

Tad tālāk jau, ejot uz lielākiem vecuma posmiem, vecāki un bērni bieži vien izvēlas variantu mācīties attālināti Ukrainā," stāstīja Valsts izglītības satura centra (VISC) Izglītības satura atbalsta nodaļas vadītāja Liene Zeile.

To apliecina arī statistikas dati. Latvijā šobrīd dzīvo aptuveni 7600 pirmsskolas un skolas vecuma bērnu no Ukrainas, no kuriem Latvijas skolās mācās apmēram 2800 un bērnudārzus apmeklē apmēram 1400.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti