Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirmdien, 25. novembrī, sācis kampaņu "Netici brīnumiem internet@!". Tā notiek, lai informētu un izglītotu iedzīvotājus par drošu iepirkšanos internetā. Tāpat arī sākušās tā saucamās "Melnās piektdienas" atlaides gan fiziskos veikalos, gan internetā, un arī tur PTAC mudina iepirkties droši. Centrs akciju laikā arī monitorēs interneta veikalus, cik atbildīgi tie ir, proti, vētīs negodīgu komercpraksi.
Arī "Luminor Bank" veiktā aptauja liecina, ka Latvijā gandrīz puse jeb 45% mazo un vidējo uzņēmumu pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši krāpnieku uzbrukumus. Krāpšanas gadījumu apmērs neesot būtiski pieaudzis, bet krāpniecības riskam īpaši pakļautas ir personas, kurām ir piešķirta piekļuve uzņēmuma kontiem. Par to arī liecina vairāki gadījumi, kas nonākuši atklātībā. Piemēram, šī gada sākumā Valsts policijā vērsās kāda kuldīdzniece, no kuras bija izkrāpti 160 000 eiro – lielākā daļa bija uzņēmuma nauda.
"Melnās piektdienas" atlaides. Vētīs negodīgu komercpraksi
Sākoties lielo atlaižu periodam, katrs veikals pircējus mēģina pievilināt kā vien māk. Arī šonedēļ, kad sākušās "melnās piektdienas" akcijas.
"Melnā piektdiena" radusies ASV. Taču pēdējo gadu laikā arvien vairāk popularitāti tā iemantojusi arī pie mums.
"Amerikāņi vienmēr ir bijuši patērētāji daudz lielākā mērogā nekā Eiropas iedzīvotāji. Bet arī Latvijā, protams, ir šis fenomens un Eiropā ir izplatījies. It sevišķi interneta vidē, manuprāt, tāpēc, ka interneta vide mums ir globāla, un ja tev ir interneta veikali Amerikā, kuri piedāvā tajā dienā atlaides, tad tev ir kaut kas jādomā, lai līdzi turētu," stāsta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis.
Taču kas jādara, lai, interneta veikalā meklējot preci ar zemāko cenu, nekļūtu par krāpniecības upuri? Jāapskata atsauksmes un sūdzības, informācija par pārdevēju. Būtu labi apskatīt preces iepriekšējo cenu un to salīdzināt arī ar citiem internetveikaliem.
"Reizēm mēs pieņemam nepārdomātus lēmumus, un attiecībā uz iepirkšanos tas ir saistīts ar to, ka mēs darām to, ko sauc par "enkurošanu":
mēs cenas skatām kontekstā ar to, kāda informācija mums ir pieejama. Protams, ja mājaslapā mēs redzam iepriekšējo cenu un jauno cenu,
mēs nevis domājam, vai šī jaunā cena ir adekvāta, bet cik daudz mēs esam ietaupījuši," norāda Saulītis.
PTAC vadītāja Zaiga Liepiņa teic, ka būtu jāvērtē, vai interneta mājaslapās ir norādīta uzņēmuma fiziskā adrese. "No tā jau var secināt, vai tas ir Eiropas vai nav," viņa piebilst.
Liepiņa uzsver, ka komersantiem akcijas cenas ir jānorāda, balstoties uz zemāko cenu, kāda precei bijusi pēdējo 30 dienu laikā. Mākslīga cenas paaugstināšana īsi pirms akcijas uzskatāma par negodīgu komercpraksi. Lai to identificētu, PTAC akciju laikā monitorēs uzņēmējus.
"Tas ir mākslīgā intelekta rīks ar digitālām prasmēm, kurš visā ES izvēlēts kā ļoti efektīvs pēc pagājušā gada pieredzes, caur kuru var arī konstatēt, kad cenas bijušas kādā līmenī... Vai viņas ir gājušas uz augšu, kādā līmenī, kādā uz leju," skaidro Liepiņa.
Jau pērn Eiropas Savienības valstu iestādēs pētīja atlaižu patiesumu. Visā Eiropas Savienībā 72% gadījumu konstatēti noteikumu pārkāpumi un patērētāju maldināšana. Šogad, ja kāds pārkāpējs tiks pieķerts, PTAC var piemērot sodu līdz pat 300 000 eiro.
Gandrīz 52% gadījumu cena, no kuras tika dota atlaide, bija nereāla un mākslīgi paaugstināta, salīdzinot ar preču cenām iepriekš, izpētīts ES. Tādā veidā tirgotāji mēģina mākslīgi palielināt šķietamo atlaidi, to piešķirot no "uzpūstas" cenas. Piemēram, konkrētā prece visu laiku maksāja 80 eiro, bet tirgotājs "melnās piektdienas" mārketinga kampaņā norādīja, ka preces iepriekšējā cena bija 100 eiro – šādā gadījumā atlaides procenti, protams, būs augstāki un izskatīsies pievilcīgāk.
ES un arī Latvijas regulējums paredz, ka atlaides jāpiešķir no zemākās cenas, kas ir spēkā pēdējo 30 dienu laikā, lai aizsargātu patērētājus no maldinošiem trikiem.
48% tika konstatētas dažādas manipulācijas ar cenām, pārkāpjot šo 30 dienu principu, cena tika paaugstināta, piemēram, divas nedēļas pirms izpārdošanas vai arī, piemēram, cena tika mākslīgi paaugstināta uz dažām dienām, pēc tam atkal pazemināta uz ierasto cenu, bet atlaide norādīta no augstākās cenas.
Arī Latvijā ar mākslīgā intelekta rīka palīdzību tika pārbaudīts atlaižu patiesums četrās populārās tiešsaistes iepirkšanās vietnēs, visās no tām konstatēja pārkāpumus ar zemākās cenas manipulācijām, vēsta PTAC. Neskatoties uz to, ka galvenais pārbaužu mērķis bija pārbaudīt tieši jauno, digitālo uzraudzības rīku, PTAC šos interneta pārdevējus aicināja novērst nepilnības un turpmāk cenas norādīt godīgi.
Cik zinoši par krāpniecību ir uzrunātie rīdzinieki?
Veicot nelielu aptauju Rīgas ielās, Latvijas Radio secināja – arī daļa jauniešu nezināja, kā rīkoties, ja saskaras ar finanšu krāpniecību internetā. Savukārt kāda vecāka gadagājuma sieviete minēja, ka viņai ir izkrāpti 300 eiro un viņa nekur nevērsās, jo, pirmkārt nezināja, kur vērsties un, otrkārt, nesaskatīja jēgu, lai to darītu. Viņa piebilda, ka tā ir laba mācība un tagad būšot gudrāka.
"Jā, es internetā es jūtos diezgan droši, jo es jau tā kā pazīstu internetu. Un es mierīgi zinu, kur aiziet, kur ne, ko var rakstīt, ko ne, kādu informāciju par sevi var dot, kādu nedrīkst. Es varu diezgan viegli atpazīt krāpniekus un arī palīdzēt vecākiem. Jā, es zinu, kā aizsargāt sevi."
"Es uzskatu, ka krāpnieku ir diezgan daudz mūsdienās. Un dažreiz mēdz būt tā, ka ir ļoti grūti atšķirt, vai tie ir krāpnieki. Vienkārši jāpārbauda informācija."
Latvijas Radio arī sastaptajiem rīdziniekiem jautāja, vai viņi zina, kur vērsties krāpniecības gadījumā.
"Varbūt policijā, bet tiešām tā es īsti nezinu."
"Šad tad kāds uzraksta kaut kādu īsziņu, bet nu tur var saprast, ka tas ir krāpnieks. Es vienkārši viņus ignorēju. Gan jau mani var apkrāpt, jā, bet es nezinu, kur vērsties.
"Nu pirmais droši vien ir kaut kāds zvans policijai, ka tāda situācija ir izveidojusies, bet tālāk, ja godīgi, laikam – nezinu. Redzot, cik lieli tie apmēri, kā cilvēki tiek apkrāpti un kādas naudas summas tiek izkrāptas, es domāju, ka mums tā pratība ir tādā ļoti, ļoti, ļoti zemā līmenī, ka mēs īsti neapzināmies, cik daudz ir iespēju no mums iegūt gan datus, gan naudu, gan kaut kādu sensitīvu informāciju."
– Man bija viena lieta, es saskāros "Telegram" ar krāpniekiem, un es pazaudēju 300 eiro.
– Vai kaut kur vērsāties?
– Nē, nav jēgas.
– Vajadzīga lielāka informētība?
– Protams, protams, jā. Bet es nezinu, kur dabūt informāciju.
Eksperte iesaka vienkāršu bezmaksas risinājumu
Pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" "Cert.lv" kiberdrošības eksperte Dana Ludviga aicināja ikvienu interneta lietotāju sākt lietot DNS ugunsmūri. Tas ir aktīvais aizsardzības rīks, kas pasargā ikvienu lietotāju no dažādām krāpniecības metodēm tiešsaistē.
"Šis DNS ugunsmūris pasargās lietotāju, kurš netīšām ir uzklikšķinājis uz kādas kaitīgas saites, īsziņas, reklāmas
un nogādājis šo DNS ugunsmūra pakalpojumu saņēmēju vai lietotāju uz šo krāpniecisko saiti," norādīja Ludviga.
Viņa arī pauda, ka tieši mobilās ierīces jeb telefoni ir tās, kur krāpnieki aktivizējas vairāk, jo to ekrāni ir mazi, teksts grūti salasāms un grūtāk saskatīt tā saucamos sarkanos karogus, ka pienākusī īsziņa vai saite ir nekorekta.
Tādēļ šogad "Cert.lv" ir izlaidis DNS ugunsmūra aplikāciju, kas ir pieejama dažādām mobilajām ierīcēm un turklāt bez maksas. To augšupielādējot, būs lielāka aizsardzība pret krāpniekiem. To var uzstādīt arī datoram, rūterim vai citai ierīcei.
PTAC kampaņa ilgs līdz Ziemassvētkiem, un tās laikā tiks izvietotas vides reklāmas, publicēti podkāsti un citi materiāli, kas aicinās patērētājus būt vērīgiem ar iepirkumiem tiešsaistes veikalos.
