Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija sagatavojusi plānu, kā samazināt pārtikas produktu cenas. Latvijas Radio 4 nesen par šo tematu izjautāja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektoru Nori Krūzīti. Viņš augstās cenas argumentēja ar lielajām tirgotāju izmaksām.
"Pat tādas izmaksas kā uzcelt veikalu, aprīkot veikalu – tā ir traka nauda. To nevar salīdzināt ar Eiropas cenām. Mēs maksājam daudz vairāk. Mūsu izmaksas ir lielākas nekā Vācijā. Uzcelt jaunu veikalu – mums Latvijā celtniecība ir dārgāka nekā Vācijā. Tādas mums cenas," sacīja Krūzītis.
Vai tiešām celtniecība Vācijā ir lētāka? To ir grūti pārbaudīt. Jautājām Krūzītim, kas ir viņa informācijas avots. Krūzītis atzina, ka viņam salīdzināmu datu nav. Asociācija saņemot informāciju, ka atsevišķas pozīcijas Latvijā esot pat vairākas reizes dārgākas nekā kaimiņvalstīs un citur Eiropas Savienībā (ES), taču piemērus Krūzītis nenosauca.
Sarakstē tirgotāju pārstāvis Krūzītis pauda, ka Vācija ir "vairāk kā simbolisks apgalvojums".
Publiski pieejams salīdzinājums par veikalu vai sabiedrisko ēku kopumā celtniecības izmaksām abās valstīs nav atrodams. Un tomēr – kur būvēt ir dārgāk? ES statistikas portāls "Eurostat" regulārus celtniecības izmaksu salīdzinājumus neveido. Tas gan publicēja vidējās personāla izmaksas celtniecības sektorā 2018. gadā. Tolaik Vācijā tās bija trīs līdz četras reizes lielākas nekā Latvijā. Ja skatās tikai atalgojumu, Vācijā tas aizvien ir augstāks. Piemēram, minimālā alga būvniecības sektorā Vācijā pašlaik ir 12,41 eiro stundā, savukārt Latvijā nozares ģenerālvienošanās starp darba devējiem un ņēmējiem paredz maksāt vismaz 5,57 eiro stundā. Tātad divreiz mazāk.
Būvniecības izmaksu salīdzinājumu kopumā šogad publicējis starptautiskais konsultēšanas uzņēmums "Arcadis". Pēc šī celtniecības izmaksu indeksa Vācijas pilsētas Minhene, Berlīne un Frankfurte ir attiecīgi 3., 25. un 37. vietā simt izvēlēto pilsētu sarakstā. Savukārt Rīga – 77. vietā. Tātad Rīgā būvēt esot lētāk.
