Pavasarī daļa Saeimas deputātu, vēloties ierobežot alkohola patēriņu, rosināja paaugstināt vecuma robežu, no kāda drīkst iegādāties alkoholu, no 18 līdz 20 gadiem. Taču maijā Saeimas vairākums šo punktu neatbalstīja.
"Tā ir ilūzija domāt, ka šie jaunieši nelietos alkoholu, ja mēs vienkārši to aizliegsim," tolaik uzsvēra deputāts Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts").
Taču cik lielā mērā tiek kontrolēts pašreizējais ierobežojums? Savulaik ziņots, ka policija ķer pārdevējus, kas tam pieiet pavirši, – veic kontrolpirkumus un piemēro sodus. Taču likums ierobežo ne tikai alkohola tirgošanu.
Pirmkārt, līdz 16 gadu vecumam jaunietis publiskā vietā, tostarp arī klubā, pēc pulksten 22.00 līdz 6.00 no rīta atrasties bez pilngadīgas personas nedrīkst. Par to paredzēts administratīvais sods – brīdinājums vai līdz 70 eiro naudas sods. Turklāt, ja šāds jaunietis līdz 16 gadu vecumam atrodas naktsklubā, tad atbildība ir arī pašam klubam – sods līdz pat 1400 eiro.
Otrkārt, likums regulē arī cigarešu un enerģijas dzērienu tirdzniecību. Arī tos nedrīkst pārdot jauniešiem zem 18 gadu vecuma. Ja jaunietis kaut ko no šīm precēm iegādājas, tad par to soda ar naudas sodu līdz 35 eiro apmērā alkohola iegādes gadījumā, bet 15 eiro apmērā cigarešu un enerģijas dzērienu pirkšanas gadījumā. Par to soda arī tirgotājus. Piemēram, par alkohola pārdošanu nepilngadīgām personām sods fiziskai personai ir no 280 līdz 700 eiro, bet juridiskai personai no 700 līdz pat 7100 eiro.
Pērn Valsts policija veica aptuveni 400 alkohola kontrolpirkumus. Aptuveni 140 gadījumos jeb katrā trešajā bijušas problēmas un sākti administratīvā pārkāpuma procesi.
Nepilngadīgo shēmas
Vecrīgā uzrunāti jaunieši raidījumam "Aizliegtais paņēmiens" atklāja dažādas shēmas, kā iespējams iekļūt gan klubos, gan bāros. Jaunieši stāstīja, ka retu reizi izdodas naktslokālos iekļūt bez dokumentiem. Lielākoties ir jāpacenšas vairāk. Piemēram, palūdzot kādam pieaugušajam pie izklaides vietām personu apliecinošus dokumentus un uzrādot kā savējos. Šādu paņēmienu izmantojusi arī Madara, kurai nu jau 19 gadi, taču savulaik vēl nepilngadīga regulāri ballējās Rīgas klubos.
"Cilvēks, kuram ir 18 vai ir neīsti dokumenti, viņš ienāk klubā, viņš sarunā ar kādu citu: "Tu man iedosi savu ID [karti], es tev samaksāšu 10 eiro vai nopirkšu kokteili, un es iznesīšu savai draudzenei un viņa ar tavu ID ienāks." Meitenes bieži vien ir līdzīgas. It īpaši apsargiem varēja likties ļoti līdzīgas," atceras Madara.
Īpaši meitenes piestrādājušas arī pie sava vizuālā tēla, lai izskatītos vecākas.
"Parādījās tāda forša lieta – visi sāka apzināties, ka tiem, kuriem dokumenti ir 2005. vai 2007. gada, viņi mierīgi ar baltu un melnu marķieri var aizsmērēt dažas zonas un izmainīt cipariņu uz trijnieciņu. Tas nebija grūti, visi to darīja. Mēs visas izskatījāmies vecākas. Uzvelc vienkārši kleitu vai kaut ko sievišķīgāku, un tev jau ir 22," stāstīja jauniete.
Šādā veidā jaunieši tikuši arī klubos, kuros it kā veic rūpīgas pārbaudes.
Ar svešiem dokumentiem nav problēmu ne iekļūt klubos, ne iegādāties alkoholu
"Aizliegtais paņēmiens" eksperimentam piesaistīja 13 gadus vecu meiteni, kura eksperimenta laikā devās uz klubiem, mēģināja tikt iekšā, iegādāties alkoholu un elektroniskās cigaretes. Elīzai līdzi iedoti arī kādas 21 gadu vecas jaunietes Lauras personu apliecinošie dokumenti. 25 no 33 Rīgas ielās aptaujātiem cilvēkiem uzskata, ka abas nav līdzīgas. Drošības nolūkos līdzi Elīzai uz naktslokāliem devās arī pilngadīgais Roberts.
Sākotnēji jaunieši devās uz Tallinas kvartāla bāru "Ezītis miglā". Šo vietu pārvalda uzņēmums "Tāls", tā īpašnieki, pēc uzņēmuma reģistra datiem, ir Lauris Streņģe un Ronalds Undzēns. Tur abiem jauniešiem izdevās ne tikai tikt iekšā, bet, uzrādot svešos dokumentus, arī iegādāties sidru un elektroniskās cigaretes.
Arī bārā "street food Angārs", kurš pieder Gatim un Marikai Popoviem, abiem izdevās tikt pie alkohola. Bārmene dokumentus pajautā tikai Robertam. Vēlāk izdevās tikt iekšā un iegādāties dzērienus arī Vecrīgas klubā ar bāru "Sinners", kurš pieder Mikam Galvanovskim un Uvim Milleram. Problēmu iekļūt nebija arī Zigrīdai Mediņai piederošajā "Latvijas 1. rokkafejnīcā", Abdulrahmanam Mamduham un Benediktam Mitelbergeram piederošajā klubā "Valhalla", klubā "First", kura īpašnieks ir Dmitrijs Trušins, Vecrīgas klubā "Pandemonium", kurš pieder Mikam Galvanovskim un Uvim Milleram, kā arī bārā "Ezītis miglā" Grēcinieku ielā, kurš pieder Daumantam Pabriežam un Ernando Gamarram, un Normundam Juraševskim piederošajā naktsklubā "Skapis".
Taču bārā "Sound Factory", kura īpašnieks ir Aleksandrs Suļimovs, jauniešiem pat nepaprasīja uzrādīt dokumentus. Viņi devās iekšā un bez problēmām iegādājās arī alkoholu.
Daži klubu pārstāvji sašutuši; citi uzskata, ka abas meitenes ir līdzīgas
Ko par to saka paši klubu īpašnieki? Piemēram, kluba "Valhalla" līdzīpašnieks ir strikts.
"Tas ir briesmīgi. Šis apsargs noteikti tiks atlaists no mūsu puses, un mēs nolīgsim kādu, kam ir labākas acis," uzsvēra Benedikts Mitelbergers.
Dusmīga uz personālu ir arī kluba "Skapis" pārstāve.
"Tas man ir šoks, bet mani tādā ziņā neizbrīna. No mūsu puses tā ir apsarga nekompentence tajā brīdī, jo apsarga galvenais uzdevums tajā brīdī ir pie ieejas," stāstīja kluba vadītāja Ieva Mits.
Ko darīs, klubu saimnieki vēl nezina. Tomēr bāra "Sound Factory" saimnieks sola būt bargs.
"Noteikti pēc sižeta būs jāsoda šie darbinieki. Tas ir pilnīgi nepieņemami. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai viss ir atbilstoši Latvijas Republikas likumiem. Nu, noteikti nav paredzēts tirgot nepilngadīgajiem," skaidroja bāra vadītājs Jurijs Seļezņevs.
Citu klubu pārstāvji nav tik strikti.
"Ja trīspadsmitgadīga meitene spēj tikt iekšā ar viltotiem dokumentiem vai arī ar citas personas dokumentiem, tad, visticamāk, šī persona ir bijusi ļoti līdzīga. Es neticu, ka varētu būt tik liela neuzmanība. Vienmēr tiek pārbaudīts gan datums dokumentos, gan arī bilde. Laikam ļoti līdzīga meitene bija," pārliecināts ir klubu "Sinners" un "Pandemonium" līdzīpašnieks Miks Galvanovskis.
Galvanovskis un arī citu klubu pārstāvji uzskata, ka Elīza, kura iekļūšanai naktslokālos izmantoja svešus dokumentus, ir līdzīga dokumentu īpašniecei, un arī paši varētu atšķirību nepamanīt.
Atbildība ir arī bārmeņiem
Tātad ar svešiem dokumentiem bija iespējams ne tikai ieiet klubos un bāros, bet arī nopirkt alkoholiskos dzērienus. Visbiežāk pie bāriem dokumentus vairs neviens nepārbaudīja. Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Edgars Rudzītis uzsvēra, ka arī bārmenim ir pienākums pārbaudīt, ka personai ir vismaz 18 gadu.
"Tas nenozīmē, ja nepilngadīgais ir apgājis apsargu, kurš varbūt nebija savu uzdevumu augstumos, ka bārmenis automātiski var tirgot šīm personām alkoholu," stāstīja Rudzītis.
"Latvijas 1. rokkafejnīcas" vadītājs Raivo Mediņš skaidroja, ka regulāri atgādinot bārmeņiem, ka jāpārbauda dokumenti arī pie bāra, ja ir aizdomas. Tomēr "Aizliegtā paņēmiena" eksperimentā secināts, ka arī bārmeņi pārsvarā pārbauda vien dzimšanas gadu. Tiesa, reizēm atšķirt jauniešus ir sarežģīti. Taču policijā atgādina – ja ir šaubas, tad pārdot neko nevajag.
Kluba "Valhalla" līdzīpašnieks Mitelbergers stāstīja, ka aizdomu gadījumā lūdz pierādīt identitāti citos veidos.
"Ja ir aizdomīgi, mēs prasām banku, "Facebook" vai "Instagram", lai pārbaudītu, vai vārds un bilde sakrīt," atzina Mitelbergers.
Mūsdienās arvien precīzākas kļūst mākslīgā intelekta programmas, kas ļauj salīdzināt sejas vaibstus, taču tādus klubos un bāros neizmanto. Viena papildu kontroles sistēma apsargu vidū gan esot, stāstīja Miks Galvanovskis.
"Mums ir ar sadraudzības partneriem Vecrīgā izveidota "WhatsApp" grupa, un, ja kāds nepilngadīgais mēģina tikt iekšā ar viltotiem dokumentiem vai kāda cita dokumentiem, mēs arī uzreiz uzņemam bildi un nosūtām šo bildi čatā. Tad mēs uzskatām, ka labāk pārkāpjam personas datu aizsardzību un nosūtām bildi ar šiem cilvēkiem, lai pēc tam nesanāk, ka lielākas problēmas mums," atzina klubu līdzīpašnieks Galvanovskis.
Problēmas ar svešiem dokumentiem nav arī veikalos
LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" pārbaudīja arī veikalu pārdevēju modrību. Atkal eksperimentā piedalījās Elīza kopā ar Robertu. Vairākās tirdzniecības vietās situācija identiska kā naktslokālos – dokumentus pārbauda, taču attēlu nesalīdzina un alkoholu pārdod.
Uzņēmumā "Circle K" to nosauca par cilvēcīgu neuzmanības kļūdu.
"Diemžēl pašlaik nav tādu instrumentu, kas atvieglotu darbu veikalu darbiniekiem un palīdzētu nekļūdīgi noteikt pircēja identitāti un vecumu," skaidroja tirdzniecības vietu "Narvessen" pārstāvji.
Citu tirdzniecības vietu pārstāvji savukārt norādīja uz apzinātu pārdevēja maldināšanu.
"Nav iespējams pārmest kasierei cilvēcisku kļūdu, īpaši, ja pircēji apzināti un ar viltu cenšas apkrāpt "Rimi" darbinieci situācijā, kad pircēju plūsma ir visaktīvākā," pauda veikalu tīkla "Rimi" pārstāvji.
Tiesa, par šādu maldināšanu ir paredzēta administratīvā atbildība maldinātājam. Par to piemēro naudas sodu līdz 700 eiro. Tas gan neatbrīvo tirgotāju no pienākuma kontrolēt, kam un ko viņš pārdod. Pašvaldības policijā atgādina, ka apsargiem ir tiesības šādas personas aizturēt.
"Principā jābūt apsardzes darbiniekam, lai viņam būtu apsarga tiesības. Aizturēt un nodot policijai šīs personas," skaidroja Rudzītis.
Eksperimenta laikā naktslokālu tuvumā apkārtni uzraudzīja arī Rīgas pašvaldības policija. Tomēr uz ielām vai kafejnīcu terasēs policija dokumentus nepārbaudīja.
