Panorāma

Sarežģītā operācijā izņem galvas un kakla audzēju un atjauno seju

Panorāma

Panorāma

Seniori apgūst medijpratību, žurnālisti – digitālās prasmes

Seniori Latgalē apgūst medijpratību, žurnālisti – digitālās prasmes

Atpazīt telefonkrāpnieku, atšķirt faktus no viedokļiem, nenoticēt attēlu manipulācijām. Cīņā pret dezinformāciju un propagandu aizvien lielāku lomu gūst medijpratība, kurā trenē dažādu paaudžu pārstāvjus. Biedrība "New East" ar Baltijas Mediju izcilības centru Latgalē uzmanību pievērsusi senioriem.

Dažādās valodās runājoši un ar dažādu dzīves pieredzi seniori pulcējas pie galdiem, lai mācītos. Medijpratības treniņš var kļūt arī par emocionāli smagu pārdzīvojumu, jo informācijas karš šķēlis ģimenes.

"Man ir mazmeitas, kuras atrodas pretējos polos. Viena dzīvo Maskavā, otra dzīvo Varšavā. Jūs saprotiet, kā es jūtos? Man viņas abas ir mīļas, un viņām abām ir pretēji uzskati," sacīja rēzekniete Valentīna.

Vēl viens medijpratības pārbaudījums, kas Valentīnu baida ikdienā, – kā atpazīt telefonkrāpnieku.

"Man zvana pie durvīm. Es atveru, viņš stādās priekšā, ka viņš tāds un tāds, no "Bites".

Es stāvu un nezinu, kā man tajā brīdī jārīkojas. Kā man jāpārbauda, vai viņš tiešām ir?"

Atpazīt telefonkrāpnieku un neapmaldīties jauno tehnoloģiju pasaulē ir pamatīgs izaicinājums tieši senioriem, taču dezinformāciju atpazīt jāspēj ikvienam. Biedrība "New East" tajā apmāca dažādu paaudžu pārstāvjus arī ārpus Latgales. Viens no uzdevumiem Rēzeknē – apzināties, ka vienu un to pašu informāciju var pasniegt dažādos veidos.

"Mūsu pasākuma apmeklētāji bija cilvēki ar ļoti atšķirīgiem viedokļiem, un es domāju, tas bija ļoti vērtīgi, jo, protams, mēs varam novērot propagandas ietekmi, mēs varam just, ka Rēzekne atrodas tuvāk robežai," norādīja "Prasmju laboratorijas" koordinatore Anželika Litvinoviča.

Jāreaģē ne tikai uz propagandu no Krievijas, bet arī to informāciju, ko pašvaldības pasniedz kā mediju saturu.

Ir reģionālie laikrakstu redaktori un vadītāji, kas vēlas izskaust pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanu.

"Pašvaldību informatīvais izdevums kropļo domāšanu. Ja visu laiku cilvēkam stāsta, ka vietējā pašvaldībā viss ir labi – mums tikai labi ceļi, mums tikai labi apkures tarifi, mums tikai ļoti laba pašvaldības vadītāja sleja – tad viņam kriticisms pazūd," skaidroja Latvijas Reģionālo mediju asociācijas valdes locekle, žurnāliste Egita Jonāne.

Vietējos laikrakstos daudzi žurnālisti ir seniori. Tāpēc tiek slīpētas digitālās prasmes, lai saturu varētu digitalizēt. Pēc diskusijām, kuriem medijiem tas būtiskāk, premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") apsolījusi papildu finansējumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti