Pēdējos gados strauji augošie maksājumi par apkuri pamatīgi uztraukuši daudzus Latvijas iedzīvotājus. Nesen enerģētikas uzņēmuma "Elenger" un "Norstat" veiktajā aptaujā vairāk nekā puse cilvēku atzina, ka apkures izmaksu pieaugums viņus satrauc arī šogad, un katrs piektais jau laikus ir sācis veidot iekrājumus komunālajiem maksājumiem ziemā. Rīgas ielās sastaptie cilvēki uz šo apkures sezonu raugās atšķirīgi.
Piemēram, kāda Latvijas Radio uzrunāta iedzīvotāja dalījās ar savu stāstu.
– Man ir 91 gads, un es eju uz darbu. Pensija arī man ir. Nē, es neuztraucos par naudām.
– Jūs veidojat kaut kādus iekrājumus ziemai?
– Nē, nē, nē... Ja man ir pensija, es uz to paļaujos, ka man nevajag iekrājumus. Nē, nu drusku jau man ir, bet ziemai speciāli – nē.
Kāds uzrunātais vīrietis atzina, ka ziemas sezonai gatavs un par iekrājumiem teica: "Principā, jā. Viss ir zināms un bija prognozējams."
Vēl kāda iedzīvotāja sacīja, ka esot tāds "jūtams pieaugums," kas jāmaksā un viņa arī veidojot iekrājumus, lai varētu samaksāt rēķinus. "Pagājušajā gadā bija nedaudz skarbi, bet varēja pacelt."
Ja cilvēkam ir grūtības samaksāt par dzīvesvietu, kas attiecas arī uz rēķiniem par apkuri, ir iespēja vērsties pašvaldības sociālajā dienestā pēc mājokļa pabalsta.
Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās palīdzības administrēšanas nodaļas vadītāja Antuāna Kalvišķe zināja teikt, ka pagājušajā gadā mājokļa pabalstu saņēmuši vairāk nekā 23 500 Rīgas iedzīvotāju, kam kopumā atvēlēti 21,7 miljoni eiro. Šī gada deviņu mēnešu laikā mājokļa pabalstu ir saņēmuši vairāk nekā 18 000 galvaspilsētā dzīvojošie.
"Liela daļa ir atsevišķi dzīvojoši pensionāri vai personas ar invaliditāti, to ir visvairāk no pabalsta saņēmējiem. Tad, protams, ģimenes ar bērniem," novērojusi Kalvišķe.
Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina pēc vairākiem kritērijiem, tostarp pēc platības uz vienu personu, ūdens un elektrības patēriņa. Iestājoties apkures sezonai, pabalstu ir iespējams arī pārrēķināt, ja summa ir mazāka nekā komunālie maksājumi.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš stāstīja, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad 34 pašvaldībās komersanti ir samazinājuši apkures tarifus. Ja iepriekš tie variēja starp 80 un 110 eiro par megavatstundu, tad šogad – starp 65 un 100 eiro.
"Balvos 59 ar kapeikām, Daugavpilī 63. Ievērojami samazinājumi arī ir Tukumā, Džūkstē, Sēmē, Aizkrauklē un Aizkraukles pagastā 65 ar kapeikām. Rīgā, piemēram, 74,17 eiro. Šī situācija ir diezgan normāla. Ir atsevišķas vietas, kur tas pieaug, tas ir saistīts, protams, ar jaunu katlumāju būvēšanu un modernizācijas pasākumiem, bet kopumā nav tādu lielu iekritienu," skaidroja Salmiņš.
Salmiņš arī zināja teikt, ka, salīdzinot šo septembri ar situāciju pirms gada, maznodrošināto skaits, kas piesakās mājokļu pabalstam, ir teju tāds pats. Katru mēnesi pašvaldības šiem pabalstiem tērē aptuveni 3,9 miljonus eiro.
