Ne tikai šogad jubilejā, bet nu jau vairākus gadus Eglainē šo dienu atzīmē vienkārši, sanākot kopā un uzdziedot. Nevis kora dziesmas vai tautasdziesmas, bet ziņģes.
"Tas nāk no tautas. No latviešiem tas, no vāciešiem tas. Viss, ko tauta ir sadzejojusi," stāstīja Rīgas Vācu kultūras biedrības ansambļa "Morgenrot" dalībniece Lidija Veidemane.
Vācu valodā dzied par mīlestību, latviešu valodā saglabājušās ziņģes arī ar sadzīviskākiem vēstījumiem.
"Ar ko ikdienā es saskaros, kad man atbrauc ekskursanti, sākumā viņiem bija tāda sajūta, ka Stenders – tās ir ziepes.
Es katrai savai grupiņai saku: jūs varat neatcerēties visu, bet atceraties to, ko Stendera dzimta un Vecais Stenders ir atstājis mums," klāstīja Stendera muzeja vadītājs Mievaldis Brodovs.
Tas, ko viņš atstājis, ir ne tikai ziņģes, bet arī "Bilžu ābece", dažādi izgudrojumi, piemēram, veļas mašīna, kā arī patriotisms, jo uz kapakmeņa viņam uzrakstīts "Latwis". Stenders ir latviešu laicīgās literatūras pamatlicējs, saka literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes profesore Māra Grudule. Mūsdienās viņa vārdu nes vairākas organizācijas Sēlijā. Stenders savu mūžu aizvadīja pārsvarā Kurzemes hercogistē, Augškurzemē jeb Sēlijā.
"Varbūt ne tieši Sēlijas, bet viņam ir Kurzemes ziņģes. Un viņa dēls un vēlāk mazdēls jau konkrēti pētījuši Sēlpils vēsturi, Sunākstes. Pierakstījuši šejienes tautasdziesmas. Tā [ir] pieķeršanās savam novadam," klāstīja literatūrzinātniece.
Stendera biedrība plāno izdod grāmatu, ko Stenders uzrakstīja mūža izskaņā, kad pievērsās alķīmijas pētījumiem.
"Varētu šķist no mūsdienu skata un zinātnes viedokļa tā dīvaini, ko tad mēs par alķīmiju tur skatīsimies un, visticamāk, tur jau nekas nav mūsdienu zinātnei atbilstoši. Taču īstenībā, ja paskatās dziļāk, tā grāmata ir par tādu prāta alķīmiju," teica Stendera biedrības valdes loceklis Pēteris Stradiņš.
Stenders un viņa pēcteči dzīvojuši dažādās vietās, un viņa piemiņu mūsdienās piemin vairākās vietās. Muzejs Eglainē, Stendera ābeces taka Sunākstē, savi plāni ir arī Žeimes ciemam Lietuvā.
