Saeima pēc asām debatēm priekšvēlēšanu aģitāciju pamatā valsts valodā virza galīgajam lasījumam

Priekšvēlēšanu aģitāciju galvenokārt plāno valsts valodā – paredzēts, ka valsts valodā būs jābūt gan priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem, gan komunikācijai medijos, bet ne politisko spēku mājaslapās. To paredz grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, ko ceturtdien, 25. maijā, Saeimas deputāti pēc asām debatēm atbalstīja otrajā lasījumā. Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimas vairākumam jāatbalsta vēl trešajā – galīgajā – lasījumā. 

Ar izmaiņām Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā paredzēts noteikt, ka mediju programmās un raidījumos, publiskās lietošanas telpās, preses izdevumos priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un priekšvēlēšanu aģitācija notiek valsts valodā. Paredzēts, ka izņēmums būtu informācijas izklāsts politisko partiju un to apvienību tīmekļa lapās.

Savukārt priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli var saturēt vai priekšvēlēšanu aģitācija var tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās. Te gan būs jāievēro nosacījums, ka valsts valodas lietojums nedz skaniski, nedz vizuāli nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.

Likumprojekta autori norādījuši, ka izmaiņas plašākā kontekstā turpina stiprināt valsts valodas pozīcijas un klātbūtni visās valsts un sabiedrības jomās.

Ar šiem grozījumiem deputāti arī tiecas novērst pretrunu ar Satversmē noteikto, jo pašlaik faktiski tiekot uzturēta paralēla valoda saziņai ar sabiedrību tik valstiski fundamentālā procesā kā vēlēšanu tiesību īstenošanā.

Grozījumu virzību pavadījušas asas debates

Ceturtdien, Saeimai skatot likuma grozījumus otrajā lasījumā, parlamenta tribīnē debatēt par iesniegtajiem priekšlikumiem kāpa gan opozīcijas, gan koalīcijas deputāti. 

Deputāti, kas kāpa tribīnē, debatēja ne tikai par priekšlikumiem, bet arī vairākkārt tika piesaukta "integrācijas politika".

Parlamentārietis Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") norādīja: "Šis jautājums nav par vienu priekšlikumu, tas ir par būtību – integrācijas politika pēdējo 30 gadu laikā ir izgāzusies. (..) Diemžēl, ka šī kļūdainā politika ir notikusi 30 gadus, mums no tās jāmācās. Tas, ka cilvēki Latvijā runā baltkrievu, krievu vai citās valodās – mums ar to ir jāsadzīvo un jāizturas ar cieņu. (..) Ja jūs ar likumu piespiedīsiet cilvēkam būt lojālam, tad rezultāts būs pilnīgi pretējs."

Daži deputāti vērsa uzmanību uz to, ka ar priekšvēlēšanu aģitāciju pamatā valsts valodā daļa iedzīvotāju būs atrauti no politiskajiem procesiem.

"Stabilitātei!" deputāte Viktorija Pleškāne pauda: "Ar grozījumiem tiks izslēgta liela daļa pilsoņu no politiskās dzīves, kas nepārzina Eiropas Savienības valodas."

Savukārt Saeimas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja: "Kovida vakcinācijas laikā valstij bija skaidra pozīcija, ka vajag vakcinēties. Tajā laikā nebija svarīgi, kādā valodā komunicē, tajā laikā bija svarīgi, lai viņi saprot."

Tomēr iecere par priekšvēlēšanu aģitāciju pamatā valsts valodā jau ilgstoši bijusi pretrunīgi vērtēta.

Vairāki opozīcijas deputāti iepriekš aicinājuši aģitācijas nosacījumus neveidot tik stingrus, jo tādējādi var atbaidīt daļu vēlētāju, īpaši Latgalē. Ceturtdien no Saeimas tribīnes izskanēja līdzīgi aicinājumi. Piemēram, parlamentārietis Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei!") deputātus mudināja ņemt vērā to, ka Latvijā dzīvo vairāku tautību pārstāvji.

Viens no būtiskākajiem argumentiem šo grozījumu virzībai ir bijis fakts, ka jau dažus gadus Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem būtiski pieaudzis finansējums no valsts budžeta. Tāpēc esot neētiski šos līdzekļus izmantot aģitācijai valodā, kas nav valsts valoda.

Šoreiz likuma grozījumu virzība krietni ticamāka

Ieskatoties šīs ieceres vēsturē, jāatgādina, ka Nacionālā apvienība gan 12., gan 13. Saeimas laikā centās panākt līdzīgu ideju, lai apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija notiktu tikai latviešu valodā. Pirms trīs gadiem par šo ideju koalīcijā bija dažādi viedokļi, jo "Attīstībai/Par!" uzskatīja, ka šāda ideja ierobežo daļas vēlētāju iespējas uzzināt par kandidātu teikto.

Šobrīd šo likuma grozījumu virzība ir krietni ticamāka – tos pieteikušas un atbalsta gan visas koalīcijā ietilpstošās frakcijas, gan Zaļo un Zemnieku savienības deputāti.

Otrā lasījuma balsojumā izmaiņas atbalstīja 73 deputāti, bet pret tām bija 9 parlamentārieši. Pret balsoja vien "Stabilitātei!" deputāti.

Jauno plānoto regulējumu kā loģisku iepriekš vērtējis politologs, aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis. Viņš arī stāstīja, ka pēdējās vēlēšanās stipri samazinājies aģitācijas apjoms krievu valodā. Pašlaik komunikācija ar krievvalodīgajiem esot stipri fragmentēta. Viņaprāt, izmaiņas būtiski neietekmēs vēlētāju līdzdalību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti