Sākot no šī gada 1. jūlija, repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem plānots piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem. Pašlaik likums paredz, ka repatriantam – personai, kurai viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), – un viņa ģimenes locekļiem tiek piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.
Savukārt no 2024. gada 1. janvāra plānots personām vairs nepiešķirt repatrianta statusu.
Paredzēts, ka pēc noteiktā termiņa trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), būs tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. Repatrianta statusu jau ieguvušajām personām tas tiks saglabāts arī pēc tam, kad likums zaudēs spēku.
Ar grozījumiem iecerēts noteikt arī pārejas periodu, pēc kura repatriantiem vairs nepiešķirs materiālo pabalstu. Paredzēts, ka pēc šī gada 1. jūlija repatrianti – gan Latvijas pilsoņi, gan trešo valstu pilsoņi – varēs izmantot Diasporas likumā paredzētos atbalsta pasākumus.
Izmaiņas nepieciešamas, jo repatriācijas jautājumu risināšanā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes pēdējo gadu laikā novērojušas, ka uzturēšanās atļaujas vēlas saņemt Krievijas un citu valstu pilsoņi, kuru turpmākā dzīve un uzturēšanās nav saistīta ar Latviju. Tādējādi faktiskā repatriācijas plūsma uz Latviju vairs neatbilst likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Saeima konceptuāli atbalstīja arī par steidzamiem atzītos grozījumus Imigrācijas likumā.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās Saeimai vēl jāskata otrajā – galīgajā – lasījumā.
Konceptuāli atbalstīts arī likuma projekts "Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu". Tas Saeimai būs jāskata vēl divos lasījumos.
KONTEKSTS:
Laikā no 1995. līdz 2010. gadam statistika par cilvēkiem, kas vēlas repatriēties, no Austrumu un Rietumu valstīm bija līdzvērtīga. Pēdējo 12 gadu laikā tas mainījies. Vidēji 85% gadījumos repatrianta vai viņa ģimenes locekļa statuss piešķirts Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņiem: visvairāk Krievijas – 62%, Ukrainas – 18% un Baltkrievijas – 5%.
Krievijas iebrukums Ukrainā izmaiņas padarījis vēl krasākas. 2022. gadā Krievijas repatriantu un viņu ģimenes locekļu skaits kopējā valstu statistikā pārsniedzis jau 80%.
