Novērojumi par Latvijas mediju ekoloģiju kovida pandēmijas sākumā apkopoti monogrāfijā
Covid-19 pandēmijas sākuma periodā, 2020. gada martā, LU mācībspēki un pētnieki, doktoranti un maģistranti pieņēma lēmumu monitorēt un analizēt Latvijas mediju ekoloģiju. Šī darba rezultāti apkopoti jaunā monogrāfijā, kurā izvērtēti mediju stiprie un vājie posmi krīzes situācijā.
Viena no grāmatas autorēm, komunikācijas zinātnes doktore Klinta Ločmele tolaik iedziļinājās medijpratības jautājumos un secinājusi, ka tieši pandēmijas sākumā mediji kalpoja par galvenajiem orientieriem krīzē, bet konkurencē ar dezinformāciju tikts galā tikai daļēji.
Ločmele norādīja: "Bet šeit ir jāuzsver tas, ka dezinformācija par Covid-19 un vakcināciju bija arī daļas politisko spēku programmas pamatā, kas vēl vairāk palīdzēja dažādiem apgalvojumiem, kas ir pretstatā zinātnes apgalvojumiem izplatīties tālāk, jo tie tika izmantoti vēlētāju balsu pievilināšanā. Tur varētu rezumēt par to, ka ir izdevies tikai daļēji stiprināt medijpratību šajā jautājumā. Turklāt pērn sākās karš Ukrainā un uzslāņojās pa virsu propaganda, kas saistīta ar kara darbību. Tā kā tāda pauze medijpratības jomā kopš pandēmijas sākuma nav bijusi, bet tā aina ir kļuvusi tikai komplicētāka."
Pētījums: Covid-19 negatīvi ietekmēja mūsdienu tehnoloģijām sliktāk pielāgojušos medijus
Komunikācijas pētnieki citstarp secinājuši, ka Covid-19 situācija atstāja nopietnu ietekmi uz tiem medijiem, kuri bija sliktāk pielāgojušies 21. gadsimta tehnoloģiskajai videi. Savukārt interneta mediji piedzīvoja auditorijas pieplūdumu.
Tāpat grāmatā lasāms arī emeritētās profesores Skaidrītes Lasmanes vērojums par mediju ētiku pandēmijā.
Lasmane atzīmēja: "Vissvarīgākais ir tas, ka mediji ir līdzdalīgi šajā krīzes situācijā, un tāpēc ir tik svarīgi, kā mediji veido emocionālo noskaņojumu, lai šīs bailes nepārvērstos panikā. Es domāju, ka Latvijas mediji tika galā. Šī informācija, kas nāca no veselības pārvaldes iestādēm, tā bija diezgan pilnīga katru dienu, bet tas, kur varētu būt labāk, ir tas, ka mediji izmanto šo informāciju bieži vien nevietā, sensacionalizējot kādu atsevišķu gadījumu, un tā tas bija arī ar bojā gājušo skaitu, mazāk gan Latvijā, vairāk pasaulē."
Kopumā mediju vide pielāgojusies Covid-19 pandēmijai
Monogrāfijas zinātniskā redaktore – profesore Vita Zelče – secinājusi, ka pandēmijas izraisītā krīze atstājusi ilgtermiņa ietekmi uz mediju ekosistēmu, tomēr šobrīd vēl nav iespējams pilnībā aptvert tās mērogus.
Zelče pauda: "Grāmata ir par krīzi, kādu mēs esam pieredzējuši, smagu un svarīgu krīzi. Protams, šobrīd mums ir jaunas krīzes, kuras izraisa arī karš Ukrainā, bet tobrīd, 2020. gadā, tikai pirms trīs gadiem, mēs savās dzīvēs nonācām pirmreizējā krīzes situācijā. Bet šis pētījums par pandēmijas pirmo posmu rāda, ka, jā, digitalizācija pastiprinās, un sabiedrība un arī mediju veidotāji akceptē šo mediju ekoloģijas digitālā aspekta augošo nozīmi. Galvenais secinājums, ka mediju vide pielāgojas, tā ir mainīga un elastīga."
Zelče vēl norādīja, ka grāmata "Latvijas mediju ekoloģija 2020. gada pandēmijas krīzē" ir veltījums LU lektoram Rolandam Tjarvem, kura dzīvi pāragri pārtrauca Covid-19.
