«Re:Check» pēta: Vai Latvijā bagātākas NVO tiešām darbojas vides jomā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem un 4 mēnešiem.

Pērn oktobrī platformā "ManaBalss.lv" izdevās savākt 11 tūkstošus parakstu iniciatīvai aizliegt medīt lūšus. Tagad to turpina skatīt Saeimā. Ieceres pretinieki norāda, ka lūši kā plēsēji apdraud citus dzīvniekus, bet ar medībām var regulēt to skaitu. Viens no redzamākajiem šīs pozīcijas aizstāvjiem ir no Jaunās konservatīvās partijas ievēlētais Andris Kazinovskis. Viņš Saeimas sēdē arī daudz kritizēja vides organizācijas. Tām esot finansiālas, ne dabas aizsardzības intereses.

“Re:Check” pēta: bagātākās NVO, vakcīnas un interneta lētviltojumi
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Es esmu papētījis jautājumā par lūšiem aktīvāko vides aktīvistu organizāciju būtību. Vispirms jāmin tas, ka bagātākās nevalstiskās organizācijas (NVO) mums Latvijā ir tieši vides organizācijas, piemēram, Latvijas Dabas fonda apgrozījums 2019. gadā ir 2,6 miljoni eiro," sacīja Kazinovskis.

"Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" žurnālisti pārliecinājās, ka šis apgalvojums neatbilst faktiem.

Starp 30 organizācijām, kurām 2019. gadā bijuši lielākie ieņēmumi, tikai viena darbojas vides jomā – Latvijas Dabas fonds, liecina "Lursoft" apkopotā informācija. Fonda ieņēmumi tiešām bija 2,6 miljoni eiro, taču tas ierindojas nevis saraksta augšgalā, bet tikai 24. vietā.

Pirmais sarakstā ar teju piecreiz lielākiem ieņēmumiem ir Latvijas Sarkanais Krusts, tam seko Latvijas Futbola federācija, kā arī citas sociālo pakalpojumu, sporta un citu nozaru organizācijas.

Pēc Kazinovska teiktā arī noprotams, ka Latvijas Dabas fonds aktīvi izsakās pret lūšu medībām. Tā nav. Fonds ir viena no 20 Vides konsultatīvās padomes organizācijām, kas sadarbojas ar valsti, sniedzot rekomendācijas vides normatīvo aktu ieviešanā. Padome mudinājusi šajā sezonā lūšus nemedīt.

Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš apstiprināja, ka šo pozīciju atbalsta, taču norāda, ka tās saistīšana ar fonda ieņēmumiem ir nepamatota. Šādi pārmetumi izskanot bieži.

"Mums pietiek uzstāties, piemēram, pret kādu fosilās degvielas jautājumu, vienalga – naftu vai akmeņoglēm –, mums pārmetīs, ka tas ir konkurentu interesēs, piemēram, kokrūpnieku interesēs. Ja mēs sakām, ka Latvijā mežus nevajag tik daudz izcirst, tad noteikti jūs finansē zviedru lobisti, kuri negrib, lai Latvija ir konkurētspējīga," pastāstīja Strazdiņš.

"Re:Check" norādīja Kazinovskim uz nevalstisko organizāciju (NVO) ieņēmumu datiem un vaicāja, vai vispārinājums par to bagātību nav pārspīlēts. "Zināmā mērā tomēr tas atbilst. Ir ļoti daudz organizāciju, ja arī tajās 30 ir, tad es domāju, tas atbilst manam teiktajam," atbildēja deputāts.

Kazinovskis pārliecināts, ka no šādu organizāciju darbībās neesot labuma. Sarunā viņš aicināja paskaitīt, cik daudz naudas fonds saņēmis ilgākā laikā: "Desmit gados Dabas fonds ir projektos apguvis kaut kur 86 miljonus."

Arī tā nav tiesa. Patiesībā desmit gados līdz 2019. gadam Dabas fonda kopējie ienākumi bijuši aptuveni 13 miljoni eiro.

Tātad deputāts Saeimas sēdē nerunāja taisnību. Vides organizācijas ne tuvu nav bagātākās Latvijā, un Dabas fonds nav aktīvi aģitējis pret lūšu medībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti