Gadījumā, ja netiks garantēta solījumu izpilde, šī gada 11. maijā plānots organizēt protesta akciju pie Saeimas, norādīja organizācijā.
"47% no Latvijas ārstiem ir vecumā virs 55 gadiem, kas norāda, ka tuvāko 10 gadu laikā Latvija var pazaudēt praktiski pusi no darbspējīgiem ārstiem, turklāt pēdējie dati rāda, ka katrs ceturtais jaunais ārsts ir gatavs pamest Latviju, un stāsts vairs nav tikai par atalgojumu, bet arī par iespējām strādāt cilvēcīgos apstākļos ar iespēju palīdzēt Latvijas pacientiem," pauda asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs.
Vēstules autori norādīja, ka izvirzītās prasības atbilst jau iepriekš pašu politiķu apstiprinātajiem dokumentiem.
Šī gada budžeta ietvaros veselības aprūpes izdevumiem jāsasniedz 12% apmērs no valsts budžeta izdevumiem. Tas nozīmē, ka papildus būtu jāpiešķir 140 miljoni eiro.
Savukārt 2024. gada budžeta ietvaros nepieciešams nodrošināt veselības aprūpes finansējumu 15% apmērā no valsts budžeta izdevumiem, kas savukārt nozīmē papildus apmēram 310 miljonus eiro.
Šie līdzekļi būtu jāiegulda sabiedrības veselības pamatnostādņu realizācijai, kā arī pacientu līdzmaksājumu un rindu uz medicīnas pakalpojumiem mazināšanā, norādīja LJĀA.
"Pacientu organizāciju gatavība rīkoties un plašā iesaiste, vēršoties pie amatpersonām, norāda uz slikto šī brīža veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes līmeni, kas neuzlabosies, ja veselības aprūpes finansējums netiks palielināts", norādīja "Sustento" vadītāja Gunta Anča.
LJĀA atzīmēja, ka Latvijā veselības aprūpei tiek tērēts 1140 eiro uz vienu iedzīvotāju, kamēr kaimiņos Lietuvā – 1555 eiro, Igaunijā – 1720 eiro.
Salīdzinot pacientu līdzmaksājuma apjomu Latvijā ar Eiropas vidējo rādītāju, secināts, ka Latvijā iedzīvotāji tam velta divas reizes vairāk nekā Eiropā vidēji, attiecīgi sasniedzot 35,6% no visiem medicīnisko pakalpojumu tēriņiem.
Atbalstu protesta akcijai izrādījušas arī lielākās medicīnas nozares organizācijas – Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība.
KONTEKSTS:
Veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīti 85,8 miljoni eiro, no kuriem vislielākā daļa paredzēta mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro. Slimnīcu biedrība un mediķu arodbiedrība prasīja Saeimai rast papildu naudu, brīdinot, ka augustā, septembrīvar nākties slēgt plānveidapacientu pieņemšanu.
Valdošā koalīcija solījusi piešķirt papildu naudas energoresursu cenu kompensācijām valsts un pašvaldību slimnīcām. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ir uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") atzina, ka šī gada budžetā veselības aprūpe un labklājība nav pienācīgi finansētas, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm.
