Valmierā drošai patvertnei atbilst tikai viena ēka. Ko atklāj pagrabu apsekošana

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) līdz 1. novembrim bija jāapseko valsts un pašvaldību īpašumā esošos objektus, kas būtu piemēroti droša patvēruma vietai.

Smiltene. Ūdens, siltums, divas izejas, nav lielu logu

Smiltenes pilsētas sporta halle ir pirmā vieta pilsētā, kas marķēta kā droša patvēruma vieta.  Brīdī, kad tur viesojas Latvijas Radio, skolēniem notiek sporta stundas, taču pati patvertne atrodas halles pagrabā, ģērbtuvēs.

Kā atrast vietu, kur X stundas brīdī patverties, rāda Smiltenes novada pašvaldības Saimnieciskās nodaļas saimniecības pārzinis Gatis Bormanis. stāstot, ka ikdienā šeit ir sporta ģērbtuves, garderobes, atpūtas telpas. Tātad šeit ir pieejams ūdens, šeit ir silti, nav liela atvēruma logu, kas ir šai patvertnei, pagrabam – tas, ka ir divas izejas, kas arī nav mazsvarīgi. Ģērbtuves ir vairākas un satilpst ap 100 cilvēkiem, vienam cilvēkam ir rēķināti 0,75 kvadrātmetri.

Jāteic gan, ka šāda patvertne tiešā trāpījumā nepasargās, tomēr šiem 100 cilvēkiem apdraudējuma, arī kara gadījumā, 72 stundas te būs iespējams patverties, pasargājot sevi piemēram no šķembām. Arī dabas katastrofu laikā te būs iespējams rast drošu patvērumu.

VUGD tika iedots šis pagrabu saraksts, tikai publiskās pašvaldību ēkas, kopā ar pašvaldības darbiniekiem tika apsekots, tad VUGD iedeva atzinumu – derīgs, daļēji derīgs vai nederīgs.

Ar divām patvertnēm Smiltenē vien nepietiks, atzīst Bormanis, ja šeit ir 100 cilvēkiem vieta, tad Smiltenē ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju.

1200 cilvēkiem pietiktu vietas 12 patvertnēs visā novadā. Vēl novadā skolās, sporta hallēs un sociālo pakalpojumu mājās ir apzinātas telpas, kas būtu piemērotas droša patvēruma vietai. Smiltenē patvēruma zīme izvietota tiks divās vietās, sporta hallē un  Smiltenes vidusskolā, novadā tādas būs vēl Raunā, Grundzālē, Smiltenes pagastā, Drustos. Visos Smiltenes novada pagastos šādas telpas pieejamas nebūs.

"Mēs kā pašvaldība esam informējuši caur savu mājaslapu, kā arī sociālo tīklu kontos. Šo ir grūti droši vien atbildēt, vai viņi zina, jo katram jau pie durvīm mēs neejam un neklauvējam, nestāstām, ja viņš ir lasījis šo informāciju, informācija ir bijusi, tad arī viņš ir informēts," saka Bormanis.

Smiltenes pilsētas iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Kristaps Kalniņš norāda, ka lai arī  pirmās pašvaldības jau sākušas piestiprināt pie savām ēkām zīmi "Patvertne", norādot, ka tās ir sagatavotas iedzīvotāju drošībai,

tomēr aicina arī iedzīvotājus pašus parūpēties par savu drošību un aktīvāk interesēties par šiem jautājumiem.

Daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājs, tiekoties ar iedzīvotājiem, tieši māju sapulcēs arī izstāsta, ka pagrabs ir tā vieta, kur viņiem arī ir jāmeklē tas patvērums. Kalniņš atzīst, ka vajadzētu daudz vairāk informēt tieši privātmāju īpašniekus, jo iedzīvotāju sapulcē ar pašvaldību tieši privātmāju īpašnieki bija tie, kuri lūdza pēc vairāk informācijas un vairāk palīdzības.

No pašvaldības puses vajadzētu organizēt kādu kopāsanākšanu, kur arī mierīgi pastāstītu un pēc tam organizētu varbūt arī kādus treniņus, teic Kalniņš.

Kā atrast informāciju pašvaldību mājas lapās

Informācijai par patvertnēm un citiem drošības pasākumiem būtu jābūt atrodamai katras pašvaldības civilās aizsardzības plānā. Taču kur tādu atrast iedzīvotājam un vai tas ir gana saprotams, lai tajā orientētos?

Latvijas Radio izpētīja trīs pašvaldību mājaslapas, lai saprastu, cik viegli cilvēkam krīzes brīdī vai arī vēl pirms tam būtu atrast informāciju, kur atrodas tās pašas pieminētās patvertnes.

Latvijas Radio sāka ar lielākās pašvaldības Rīgas mājaslapu. Pirmajā lapā uzreiz redzama sadaļa civilā aizsardzība. Un zem tās dziļāk atrodams gan pats civilās aizsardzības plāns, gan rīcība apdraudējuma gadījumā.

Tālāk seko ceļš uz Valmieras novada mājaslapu. Tur pašā pirmajā lapā ir tādas kā virtuālas pogas, uz kurām var uzklikšķināt un pati pirmā vēsta – civilā aizsardzība. Arī tur dziļāk ejot var atrast gan plānu, gan dažādas rokasgrāmatas un padomus, kā rīkoties krīzes situācijā. Un visbeidzot – Smiltenes novada mājaslapa. Tur pirmajā lapā norādes uz civilās aizsardzības plānu atrast neizdodas, arī ielūkojoties dažādās mājaslapas sadaļās nevar pamanīt šādu nosaukumu. Izmantojot lapas meklētāja lodziņu, izrādās, ka ceļš pie kārotā civilās aizsardzības plāna ir šāds – Sākums –  tad sadaļa Novads, tad – Drošība un tad Civilā aizsardzība. Gana sarežģīti kritiski svarīgai informācijai. 

Tam piekrīt arī Smiltenes pilsētas iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Kristaps Kalniņš.

"Tāds ir pieejams pašvaldības mājaslapā.

Vai visi iedzīvotāji to zina? Es domāju, ka nē, jo iedzīvotājs to tā neuztver un pats nemeklē.

Un varbūt viņi nelasa gan pašvaldības ziņu lapu gan interneta vietnes, līdz ar to tā informācija līdz viņiem bieži vien nenonāk. Pašiem daudz aktīvāk vajadzētu piedalīties sapulcēs, ko organizē pašvaldība. Ja pilsētā dzīvo 5000 iedzīvotāju, tad uz iedzīvotāju tikšanos ar pašvaldību bija ieradušies zem 100, līdz ar to aktivitātei ir iespējams daudz vairāk augt," stāsta Kalniņš.

Valmiera. Patvertnei atbilst tikai viena ēka un ne pilsētā

 Valmierā šobrīd drošai patvertnei atbilst tikai viena ēka. Viena visā novadā, kurā dzīvo vairāk nekā 53 000 iedzīvotāju.

"Mums ir šobrīd apsekotas praktiski visas, tas ir 102 pašvaldībai piederošās sabiedriskās ēkas, kas ir visā novada teritorijā un rezultāts ir tāds – atbilst viena, daļēji atbilst 59, neatbilst 42," teic Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Viņš skaidro – patvertņu atbilstība tiek mērīta pēc VUGD šī gada sākumā izstrādātajām vadlīnijām. "Atbilstoši tām tiek vērtēts patvertnēm pielāgojamo telpu platība, tālāk tur ir, rēķinot uz personu, tālāk ir inženiertīkli, vai telpa ir publiska, vai ir iespējama applūšana, vai ir ārsienu konstrukcijas, lieli atvērumi, vai tur atrodas kādas bīstamas vielas, vai tur ir kādi asi priekšmeti, vai ir rezerves izejas, dabiskā ventilācija, piespiedu ventilācija, ūdens, apkure, kanalizācija, energoapgāde durvis un tā tālāk.

Tātad ļoti skrupulozi viss tiek pārbaudīts un atbilstoši tam situācija ir tāda kā es teicu," stāsta Baiks.

Pēc Valmieras mēra teiktā, šobrīd vienīgais dokuments, kas pašvaldībām nosaka, kā rīkoties, ir 17. septembra Ekonomikas ministrijas vēstule, kur noteiktas trīs kategoriju patvertnes. 1. kategorija ir drošākā, 2. kategorija – droša un 3. kategorija – ātri sasniedzama, pielāgota īslaicīga patvēruma vieta.  Šobrīd izstrādātas vadlīnijas ir trešajai jeb zemākajai kategorijai, un iekļautās prasības ir pārāk striktas, norāda Baiks.

"Un tas šobrīd tas absurds veidojas, jo mūsu ieskatā būtu tiešām, ja mēs runājam par trešo kategoriju, tām būtu jābūt tiešām piemērotām īslaicīgām telpām, kur cilvēkiem patverties.

Un tam vajadzētu būt iespējai izmantot jebkuru pagrabu, kurš ir, jo visām ēkām praktiski ir pagrabi un mēs arī esam gatavi to izdarīt, bet šobrīd mums noteikumi to neļauj!" – tā saka Baiks.

Pavisam nesen, pagājušajā nedēļā, beidzot parādījies jaunais patvertņu būvnormatīvs, kas nosaka prasības 1. un 2. kategorijai, tātad drošākām telpām, jāsaka, ka šie dokumenti, kas ir pirmajai un otrai, tie ir daudz pieejamāki, nekā trešā kategorija, norāda Baiks.

"Šobrīd tāds juridiskais absurds veidojas, bet es domāju, ka mēs jau ejam uz pareizo pusi, un šobrīd arī tiek sagatavots likumprojekts grozījumi civilās aizsardzības katastrofu pārvaldīšanas likumā, ka tur arī rakstīts, ka šie noteikumi aizstās šobrīd spēkā esošās vadlīnijas," stāsta Valmieras novada mērs.

Ņemot par piemēru Ukrainas pieredzi, nepieciešama vien minūte, lai tiktu līdz drošai patvēruma vietai, tas nozīmē, ka jebkurā ēkā šai drošai vietai ir jābūt. Nevar būt tā, ka patvērums tiek uztaisīts tikai vienā vietā pilsētas centrā un krīzes situācijā visi uz turieni skrien, jo tas fiziski nav iespējams. Tomēr visā Valmieras novadā pēc prasībām tikai vienā ēkā šobrīd telpas atbilst droša patvēruma vietai un arī tā nav Valmieras pilsētā.

"Tas mums ir Ēveles tautas nams, vienīgais atbilstošais.  Mēs šobrīd to nemarķēsim, jo mums liekas neadekvāti tas pret visu to kopējo.

Jo faktiski mēs gribētu labprāt vismaz 60 nomarķēt, nevis vienu. Ne visas ēkas ir arī publiskas, ja mēs tā skatāmies, ļoti daudzas, kas ir valsts ēkas, kas ir nomarķētas, viņas jau nav publiskas, šajās ēkās jau iekšā netiek. Un ko tad tas marķējums dod, ja ēkas durvis ir ciet?" tā vaicā Baiks.

Šobrīd īslaicīgi droši Valmiera novadā apdraudējuma gadījumā paglābties varētu vien Ēveles tautas namā, ko Baiks skaidro ar nepieciešamību patvertņu sagatavošanā stingri pieturēties vadlīnijām, kaut gan tām ir vien rekomendējošs raksturs, tāpat viņš norāda uz normatīvā regulējuma trūkumu.

Viena pagraba pielāgošana patvertnes vajadzībām varētu izmaksāt pat 10 000 eiro, lēš Baiks.

VUGD: prasības nav nesamērīgas

Tajā pašā laikā prasības par nesamērīgām nesauc VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts. Viņš uzskata, ka vadlīnijas nebūt nav stingras, tajā pašā laikā dienests nenes atbildību par naudu, kas nepieciešama kāda pagraba pielāgošanai patvertnes vajadzībām.

"Nu nav nesamērīgas. Tās ir vadlīnijas, tās nav stingras, un mēs saņemam – nezin kāpēc mēs pārmetumu, ka novērtējam ēku un sakām, ka atbilst. Un tad iedzīvotāji prasa, kur es dabūšu naudu. VUGD nav tas naudas maks, kam nauda jāprasa. Glābšanas dienests kopā ar Iekšlietu ministriju risina šo jautājumu valdībā, ka ir jāatvēl finansējums no Eiropas vai citviet un jārada speciāla programma, kur pašvaldībām un iedzīvotājiem ir iespēja pieteikties finansējumam un pielāgot pagrabu patvertņu vajadzībām," skaidro Nakurts.

VUGD apsekoja valsts un pašvaldību īpašumā esošos objektus, lai saprastu, kas no tiem atbilst un kas neatbilst kā drošas patvertnes.

Secinājums – no aptuveni 5000 objektiem 51% vai nu atbilst vai daļēji atbilst patvertņu prasībām.

Vidzemē kopumā 931 objekts tika vērtēts, no šiem – 72 ēkas atbilda prasībām un 263 daļēji atbilst patvertņu prasībām.

 Kā stāsta Nakurts: "Valsts zemes dienesta kadastrā ir aptuveni 29 000 objektu, kuriem ir reģistrēta pazemes stāvvieta vai pagrabstāvi. Pagrabs ir, kad tu ej pagrabā un tur var būt mazi lodziņi vai nebūt lodziņi. Tad ir pazemes stāvi, kas ir uzbūvēti kā pazemes stāvvietas un tad ir cokolstāvi, kuri diemžēl neatbilst prasībām – tur ir iegrimums zemes līmenī pusstāvs, un līdz ar to no 29 000 liela daļa krita ārā".

Arī Nakurts atzīst – tā kā nav normatīvo aktu vai Ministru kabineta noteikumu, kas ir patvertne, tad šādas prasības noteiktas vadlīnijās. " Mēs darījām tā, kā igauņi – arī viņi vēl strādā pie normatīvā akta vai saskaņo tāpat kā mēs, ir izstrādāts, bet saskaņošanas process ir ilgs," viņš saka.

Nakurts uzsver, ka visas  prasībām atbilstošās telpas ir atbilstoši jāmarķē. Tātad tām ir jābūt ar atzīmi ka tā ir droša patvēruma vieta. VUGD šīs zīmes iepirkuma kārtībā gatavo un izdala pašvaldībām. Jāpiebilst, ka VUGD pētīja vien pašvaldību publiskās telpas, taču daudzdzīvokļu namu pagrabi ir pašu apsaimniekotāju atbildība.

"Patvertne ne vienmēr nozīmē, ka ir jābūvē pazemē. To var izbūvēt, būvējot ēku, piemēram, pirmā stāva konstrukcijas stiprinot tā, ka tā iztur slodzi, kas būs noteikta būvnormatīvos

 Vai patvertni var izbūvēt kā Ukrainā, izbūvē blakus ēkai. 

Piemēram, ja dzīvojam daudzdzīvokļu ēku rajonā, un pašvaldībai rodas finansējums, tad pašvaldība vidū var izbūvēt konstrukciju, kas paredzēta patveršanās iespējai. Tātad tā nav saistīta ar konkrētu ēku, bet var atrasties teritorijā blakus. Un trešās kategorijas ēkas ir tās, kurās šobrīd ir pagrabstāvi, kas ir apsekoti un kas atbilst daļēji atbilst, ir trešā kategorija," stāsta Nakurts.

VUGD priekšnieka vietnieks stāsta, ka nākamais solis būs minimālās prasības, kas būtu jāpilnveido šiem pagrabstāviem, kas atbilst vai daļēji atbilst. Jāierīko vai jāpilnveido attiecīgie pagrabstāvi. Šobrīd sanāk, ja pagrabstāvs atbilst, tad iedzīvotājs var izmantot to īslaicīgi, protams, ka tur nebūs nekāda komforta. Bet tas neapplūdīs, tur ir kaut kāda gaisa apmaiņa un tamlīdzīgi.

"Tās minimālās prasības būs kā, piemēram, ja es noeju pagrabstāvā, tad tur būs, piemēram, metāliskas durvis, ja ir mazi logi, tad iedzīvotāji vai apsaimniekotāji ir sagatavojuši kaut kādus maisus, ir iespēja dabūt beramo materiālu, ar kuru ir iespēja aiztaisīt logus, lai trieciena gadījumā šķembas nebūtu. Protams, ka ir jāsagatavojas un būs kādi minimālie ieguldījumi, cirvis, zāģis, lauznis, tādas lietas. Tad ir nākamais – tualete, ja nav tualete, tas sadārdzinās izbūvi, bet esam redzējuši pieredzes, gan Ukrainas un Somijas, ka izveido stūri ar biotualeti, labākajā gadījumā, vai aizkariņi, un pielāgots spainis, ja tā godīgi. Liekas, nu vai tad tā var? Var tā, jo tur jau nav paredzēts dzīvot, tas ir pagrabstāvs, kur nav paredzēts dzīvot bet pielāgota," stāsta Nakurts.

Pagraba pielāgošanai pietiktu ar mazāku summu

VUGD ieskatā, standarta risinājumā nepieciešami aptuveni 2500 – 3000 eiro, lai pagrabu pielāgotu patvertnes vajadzībām. "Minēšu piemērus. Ir viena piecstāvu māja un otra piecstāvu. Vienā mājā iedzīvotāji saka, ka vajadzētu ēku siltināt. Viņi vienojas un piesakās programmai. Blakus tāda pati ēka, kur iedzīvotāji nevienojās un viena ēka ir siltināta, viena tāda pati nesiltināta. Es pieļauju, ka ar pagrabiem būs līdzīgi," teic Nakurts.

Šobrīd, kamēr vēl nav normatīvā akta un prasības, pašvaldība, valsts iestāde vai iedzīvotāji var paņemt jebkuras valsts praksi, jo to neregulē, pateikt, ka vēlas uzlabot savu pagrabstāvu, ierīkot gaisa cirkulāciju, ģeneratoru, ka vajag telpas kopdarbes vajadzībām un patverties tad, kad ir apdraudējums.

Ja ir nauda no apsaimniekošanas budžeta, tad var to darīt, negaidot normatīvo aktu, tā norāda VUGD.

"Pirmais, sakārtot pagrabus. Otrkārt, var pēc vadlīnijām, ko atrast VUGD mājas lapā, skatīties - ko varam izdarīt. Padomāt par to, ar ko nostiprināt logus, kur dabūsim dzeramo ūdeni, kaut vai sagatavot pirms tam ūdens traukus. Ierīkot tualetes vietu, un tamlīdzīgi. Jo informāciju par neizbēgamu apdraudējumu, kaut vai karadarbību, sabiedrība iegūtu vismaz 24-72 stundas pirms tam kā minimums," Nakurts aicina veidot kopienas un uzņemties iniciatīvu.

Vai viss izdarīts

Atbildot uz jautājumu, vai šobrīd ir izdarīts viss, lai iedzīvotāji varētu justies droši, VUGD priekšnieka vietnieks atzīst, ka šis darbs nav izmērāms, un nevar pateikt, kad ir izdarīts viss. Visas pašvaldības ir izstrādājušas civilās aizsardzības plānus un sadaļu par rīcību militāra apdraudējuma gadījumā. Pašvaldības apzinājušas komersantus alternatīviem risinājumiem, arī valsts domā par krājumu veidošanu.

Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka Latvijā patvertņu un vietu, kur patverties, atjaunošanai vai izveidošanai indikatīvi būtu nepieciešami kā minimums 98 679 900 eiro.

Ekonomikas ministrija strādā pie būvnormatīviem patvertņu izveidei.

Vēl ir lietas, kas jāskaidro un jāpilnveido, arī militārais spārns rīko mācības pašvaldībām. Tagad ir laiks iedzīvotājiem kļūt aktīviem un iesaistīties.