ĪSUMĀ:
- Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ilga jau pusgadu, kad Latvijas uzņēmums "Fulgura" ieveda no Krievijas preci, kas ir nepieciešama firmas biznesam – karkasa māju salikšanai.
- Citā lietā kāds Latvijas transporta uzņēmums tiek turēts aizdomās par mēģinājumu pagājušajā gadā nosūtīt Krievijas firmai pacēlāja slēdžus un sensorus, ko eksportēt nedrīkst.
- Pērn visa gada laikā tika konstatēti 2175 sankciju pārkāpumi, bet šogad desmit mēnešos – jau 2623.
- Uzsvaru liek uz lielo pārkāpēju izķeršanu, kas, iespējams, pat profesionāli mēģina piedāvāt sankciju apiešanas pakalpojumus, norādīja VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieks Artūrs Kovaļenko.
- Sankciju apiešanas lietas ir jauna prakse Latvijas tiesās.
Uzņēmējs Bronovecs vainu neatzīst
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ilga jau pusgadu, kad Latvijas uzņēmums "Fulgura" ieveda no Krievijas preci, kas ir nepieciešama firmas biznesam – karkasa māju salikšanai. Tie bija 50 iepakojumi ar līmētiem laminētiem kokmateriāliem. Preci uz Rīgu 2022. gada septembrī ar Lietuvas uzņēmuma starpniecību piegādāja četri autovadītāji ar kravas mašīnām, kurām pievienota puspiekabe. Muitā konstatēja, ka atvestās preces kods atšķīrās no deklarētā un uz to attiecas sankcijas.
Tagad uzņēmuma vienīgais īpašnieks Dmitrijs Bronovecs ir apsūdzēts sankciju pārkāpšanā. Viņa advokāts Ilmārs Svarinskis stāstīja, ka strīds ir par to, vai Muitas pārvaldes atzinums par preci ir bijis pareizs.
Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors Edgars Vīksne par to nešaubās. Viņš raidījumam teica, ka visus kokmateriālus ir aizliegts vest: "Un šajā gadījumā tika vesti kokmateriāli, bet deklarēti ar citiem kodiem, uz kuriem neattiecas kāds konkrētais aizliegums. Muitas pārvalde pēc deklarācijas saņemšanas konstatēja, ka kodi ir norādīti nepareizi."
Uzņēmējs Dmitrijs Bronovecs savu vainu neatzīst: "Tajā brīdī šīs preces nebija sankciju sarakstos ar Krieviju. Līdz ar to mēs oficiāli, legāli ievedām preci."
Viņš stāstīja, ka pirms kara ir sadarbojies ar rūpnīcām Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā. Tagad gan – tikai ar Kijivu.
Kokmateriālus, apsūdzības ieskatā, ar neatbilstošu kodu uzņēmēja uzdevumā toreiz atmuitoja muitas brokeris. Tagad viņš ir otrs apsūdzētais šajā lietā. Atšķirībā no Bronoveca muitas brokeris Maksims Loginovs savu vainu atzīst un ir gatavs ar prokuroru vienoties par sodu. Šo lietu izdalīja no pamatlietas. Taču lēmums vēl sekos.
"Viņš patiešām atzīst to, ka, jā, viņš neatteicās no šī konkrētā klienta, redzot šos kodus. Bet pats viņš izmainīt kodus nedrīkst. Viņam jādeklarē ar tiem kodiem, ar kuru preču pavadzīme nāk. Un, protams, šobrīd, redzot situāciju, kāda ir izveidojusies, viņš šo savu darbību arī atzīst," minēja Loginova advokāte Inguna Lamberte.
Aizdomas par mēģinājumu sūtīt uz Krieviju
Prokurors Edgars Vīksne ir cēlis apsūdzību arī kādā citā lietā, kas ir saistīta ar sankciju pārkāpšanu. Tajā kāds Latvijas transporta uzņēmums tiek turēts aizdomās par mēģinājumu pagājušajā gadā nosūtīt Krievijas firmai pacēlāja slēdžus un sensorus, ko eksportēt nedrīkst.
"Pēc būtības sankciju pārkāpumi izpaužas vairākos veidos. Muita aizliedz, paziņo deklarētājam, ka nedrīkst vest [preci]. Un, ja viņš iesniedz atkārtoti tādu pašu deklarāciju, tad jau ir uzskatāms, ka viņš ir apzināti mēģinājis veikt pārkāpumu," teica prokurors Edgars Vīksne.
Kā zināms "De facto", šajā lietā ir apsūdzēts transporta uzņēmuma "JANA-S" valdes loceklis Jānis Surovs. Viņš sākumā piekrīt sniegt telefonisku komentāru, taču vēlāk savas domas maina.
No sarunas izriet, ka viņš apsūdzībām nepiekrīt. Uz jautājumu, kāpēc turpina tirgoties ar Krieviju, atbildēja, ka pārvadātājiem ir grūti pārorientēties uz citiem tirgiem.
Šogad sankcijas apiet vairāk
Kopumā sankciju apiešanas gadījumu skaits, pēc VID Muitas pārvaldes datiem, šogad ir palielinājies. Pērn visa gada laikā tika konstatēti 2175 pārkāpumi, bet šogad desmit mēnešos – jau 2623.
Taču, ja vien nav īpašu pazīmju par apzinātu sankciju pārkāpšanu, neviens uzreiz aizturēts netiek.
"Protams, ir situācijas, kad ir viennozīmīgi skaidrs, ka ir noticis apzināts sankciju pārkāpums. Ja persona ir mēģinājusi braukt caur Lietuvu, mēs no Lietuvas saņēmām riska informāciju, un tagad viņš mēģina braukt caur Latviju. Un ir [citas] situācijas, kad persona brauc un saka – viņam nebija informācijas, ka prece ir aizliegta. Saka – tagad jūs man šo informāciju sniedzāt, kontrole bija veikta, es braucu atpakaļ un mēģinu realizēt preces citā veidā," komentēja VID Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Atis Pīlāts.
Latvijas Banka savā analīzē izvērtēja, ka uzņēmēji mēdz apiet sankcijas, sūtot aizliegtās, tostarp luksusa, preces uz tām valstīm, kur šādu ierobežojumu nav. Tās ir ne tikai Centrālāzijas valstis, bet arī Apvienotie Arābu Emirāti un Ķīna. Eksports uz šīm valstīm pēc kara sākuma ir būtiski kāpis.
"Mēs esam runājuši ar finanšu sektoru attiecībā uz klientu uzraudzību, uzņēmumu uzraudzību. Ja tu turpini strādāt ar šiem reģioniem, tev ir jābūt iekšējām kontroles sistēmām, – kā tu pārliecinies, ka nepiedalies sankciju apiešanā. Tas ir viens kritērijs. Un otrs kritērijs ir prece. Ja tu ražo paaugstinātas bīstamības preci, kas potenciāli var tikt izmantota Krievijas pusē karadarbībai, tad tev arī ir jābūt šīm papildu kontrolēm," izcēla Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.
Aizdomas par nepietiekamu uzņēmēju godaprātu ir arī VID Muitas pārvaldei.
Taču uz robežas ir grūti noskaidrot, vai prece tiešām domāta, teiksim, Uzbekistānas tirgum, vai arī galamērķis būs Krievija. Aizdomīgās situācijās Muitas pārvalde vēršas pie trešajām valstīm. Šogad līdz septembrim ir nosūtīti 113 pieprasījumi un lielākajā daļā (63%) gadījumu aizdomas apstiprinās. Tātad prece līdz mērķim nenonāca. Šī informācija var kalpot par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.
Iespējams, piedāvā sankciju apiešanas pakalpojumu profesionāli
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieks Artūrs Kovaļenko stāstīja, ka uzsvars tiek likts uz lielo pārkāpēju izķeršanu, kas, iespējams, pat profesionāli mēģina piedāvāt sankciju apiešanas pakalpojumus.
"Ir arī atsevišķas lietas, kas ir nosūtītas kriminālvajāšanai, kur Latvijā reģistrētie uzņēmumi sniedza deklaranta, brokera pakalpojumus, apzinoties, ka viņi iesaistās un sniedz konsultācijas, kā pareizi apiet sankcijas. Mēģināja sakārtot papīrus, lai attiecīgi Muitas dienestam nerastos papildu jautājumi. Paldies Dievam, tas nebija sanācis," sacīja Artūrs Kovaļenko.
Uz šo brīdi kriminālprocesos par sankciju pārkāpumiem par labu valstij ir konfiscētas preces 662 498,27 eiro vērtībā.
Apiešanas lietas – Latvijas tiesās jaunums
Sankciju apiešanas lietas ir jauna prakse Latvijas tiesās. Salīdzinoši daudz – 14 krimināllietas – ir uzsāktas pērn par vienu un to pašu – sadarbību ar sankcijām pakļauto Krievijas propagandistu Dmitriju Kiseļovu un publicēšanos interneta lapās "Sputnik" un "Baltnews". Divās no šīm lietām pērn bija panākta vienošanās ar prokuroru. Šogad vēl trijās piespriests naudassods un sabiedriskais darbs.
Ir vēl divi pirmās instances spriedumi, taču neviens šī gada tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā.
Un nevienā nav piespriests cietumsods. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs raidījumam teica, ka, viņu ieskatā, tādiem gadījumiem vajadzētu būt.
"Ja sankciju pārkāpums tiešām ir noticis un ir pierādīts, noteikti būtu jābūt gadījumiem, kad personas tiek sauktas pie atbildības, tai skaitā ar brīvības atņemšanas sodu," teica Iļjenkovs.
Kā raidījumam "De facto" pastāstīja ārlietu ministre Baiba Braže, Latvija kopā ar citām reģiona valstīm ir iesniegusi priekšlikumus Eiropas Komisijai, gatavojot kārtējo – nu jau piecpadsmito sankciju paketi. Tajā ir rosināti jauni ierobežojumi attiecībā uz naftas pārvadāšanu, "ēnu" floti un kompānijām trešajās valstīs. Latvija cer, ka šo sankciju kārtu izdosies pieņemt līdz gada beigām.
Datu valsts inspekcija no savas puses vērtēs sistēmas uzturētāja atbildību.
"Mēs tagad kā uzraudzības iestāde vērtēsim. Mēs, protams, uzdosim savus jautājumus, kas ir bijis pirms incidenta, ko viņi ir darījuši pirms incidenta, lai saprastu, kāpēc šī ievainojamība ir radusies. Un vai viņa ir radusies paša apstrādātāja ne tik rūpīgas darbības dēļ vai apstrādātājs bija krietns un rūpīgs saimnieks, bet ievainojamība vienalga radusies," teica Datu valsts inspekcijas vadītāja Jekaterina Macuka.
