Inesi un Ulriku brīvprātīgo komanda dēvē par Trikātas meitenēm, kuras no Valmieras puses uz ukraiņu informatīvo atbalsta punktu Grebņevā dodas katru mēnesi. Tur abas darbojas kopš punkta izveides, ikreiz vismaz četras maiņas pēc kārtas. Tuvojoties vasarai, punktā ļoti trūkst papildu darbaroku.
"Viegli nav, naktīs mēs gulēt īsti nevaram, līdz ar to cilvēkiem nav spēciņa. Psiholoģiski vajag izturību, jo ir jāpārdzīvo, un visiem jebkurā gadījumā tu nevari palīdzēt. Ja tu visiem gribēsi palīdzēt, tu jau izdegsi pats," pastāstīja brīvprātīgā Inese Ziemane-Kičenko no Valmieras.
Nereti ikdienā gadās arī pa kādam kuriozam. Tomēr lielākoties ieceļojošo patvēruma meklētāju likteņstāsti ir skarbi.
"Vakardien mums bija tāda jauna ģimene, māte ar tēvu, trīsdesmit gadi, ar mazu piecgadīgu bērniņu. Tad viņi teica, ka viņi īstenībā ļoti gribēja jau sen izbraukt, bet nav jau viņiem tās naudas, lai izbrauktu. Tad viņi deviņus mēnešus krāja naudu, lai vispār var izbraukt. Naudas viņiem nav, darba nav, no Zaporižjes viņi," pastāstīja Inese.
Brīvprātīgās uzsver, ka bēgļu plūsma turpinās. Ik dienu atbalsta punktā palīdzību lūdz vairāk nekā simt patvēruma meklētāju.
Arī Valsts robežsardzē apstiprināja, ka skaits ir nemainīgs. "Diennaktī redzam, ka ukraiņi ieceļo vidēji līdz 150 cilvēkiem. Tas pats arī ar izceļošanu – apmēram simt cilvēki diennaktī izceļo. Tagad tendence ir arī par Moldovas pilsoņiem, arī apmēram tādi paši skaitļi – simt cilvēki uz vienu un otru pusi," pastāstīja Valsts robežsardzes Grebņevas robežkontroles punkta priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Donskis.
"Mēs šeit stāvam diennakti, pat pusotru, tāpēc ka Krievijas pusē ir ļoti slikta caurlaidība: gan transporta līdzekļiem, gan kājāmgājējiem. Cilvēkiem beidzas ēdiens, ūdens, un gribas vismaz padzerties to tēju vai ūdeni. Un mēs tad vēršamies šeit," pastāstīja Moldovas iedzīvotājs Dmitrijs.
Grebņevā šobrīd aktīvi kā brīvprātīgie darbojas aptuveni 20 cilvēki, pārsvarā no Rīgas un Vidzemes, vismazāk – no Latgales. Taču tieši vietējo iesaiste vismaz uz dienu vai divām reizi mēnesī atslogotu pastāvīgo brīvprātīgo ikdienu.
"Neskatoties uz to, ka mēs esam Moldovas pilsoņi un te ir arī citas valstis bez Ukrainas, mums tik un tā visiem palīdz. Mēs par to esam ļoti pateicīgi. Kājāmgājējiem, kam nav kur pārnakšņot, šajā teltī naktī darbojas pat sildītāji, un var gulēt tur," pastāstīja Dmitrijs.
"Visi apmierināti, visi nāk klāt, un tie, kas šeit strādā, ir labi cilvēki. Visu mums piedāvā, pat līdzekli pret odiem iedeva. Tā ka liels paldies!" sacīja Moldovas iedzīvotāja Aurika.
"Tagad ir ļoti daudz odu, ļoti daudz. Uz asfalta dzīvot īstenībā nav viegli. It kā mums ir, kur paslēpties no saules. Saldējumu. Saldējumu šeit vajag!" pauda brīvprātīgā Inese.
Savukārt no jūnija jauns informatīvais atbalsta punkts ukraiņiem būs atvērts robežkontroles punktā "Vientuļi" Viļakas pusē, kur arī būs vajadzīga jaunu brīvprātīgo iesaiste. Bet Silenē, kur ukraiņu plūsma tomēr ir mazinājusies, punkts tiks aizvērts.
KONTEKSTS:
Lai gan gada laikā samazinājies Latvijas–Krievijas robežu šķērsojušo Ukrainas kara bēgļu skaits, tomēr ukraiņu plūsma pāri robežai turpinās. Pērn rudenī iezīmējās problēma ar to, ka ukraiņi pēc robežas šķērsošanas "Grebņevā" sala bez pajumtes. Viņiem palīdz brīvprātīgie, kas kopš oktobra sākuma sagaida ukraiņus pie robežpunkta.
