Dzintars norādīja, ka pēc NA rīcībā esošās informācijas ""Vienotības" kabinetos" šie abi scenāriji tiek apspriesti. "Viens ir, ka paliek esošais koalīcijas sastāvs ar varbūt kādām kosmētiskām izmaiņām, kādas arī iepriekšējās Saeimas laikā ir bijušas, faktiski saglabājoties valdībai. Vai otrs – koalīcijas sastāvs ar 52 balsīm, ja "Jaunā Vienotība" izšķiras par labu koalīcijai ar Zaļo un Zemnieku savienību un "Progresīvajiem"," zināja teikt NA līderis.
Tiesa, viņam nav zināms, vai izvēle ir jau izdarīta. Nacionālā apvienība uz šo visu skatās "pietiekami relaksēti".
"Esam gatavi abiem scenārijiem, bet, kā viss būs, izšķirs "Jaunā Vienotība"," atzina Dzintars.
Dzintars arī pauda, ka NA ar koalīcijas partneriem nerunās ultimātu veidā: "Ja kāds teiks – vai nu atbalstiet mūsu kandidātu, vai nebūsiet valdībā, tad valdība ir beigusies šajā mirklī. Nacionālā apvienība šādā veidā nerunās. Es uzskatu, ka ir vēlams vienoties [par vienu kandidātu], bet
vienoties un uzstādīt ultimātus ir divas atšķirīgas lietas."
Gan Nacionālā apvienība, gan ZZS par to, kā balsot 31. maijā paredzētajās Valsts prezidenta vēlēšanās, izlems vēlēšanu dienā, raidījumā apliecināja abu frakciju vadītāji. Taču Dzintars atzina, ka Nacionālā apvienība, visticamāk, neatbalstīs nevienu no trim pieteiktajiem kandidātiem. "Mēs varam atrast piemērotāku kandidātu," viņš piebilda.
Savukārt ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis norādīja, ka frakcija lems 31. maija rītā, ņemot vērā tā brīža situāciju. Viņš atzina: "Pastāv iespēja, ka nebalsosim ne par vienu."
"Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis arī nevēlējās sīkāk komentēt, kā rīkosies frakcija, ja kādā no pirmajām vēlēšanu kārtām tiks noraidīts viņu kandidāts – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"). Frakcija rīkošoties atbilstoši tā brīža situācijai, bet Latkovskis pilnībā nenoraidīja nevienu variantu, tādēļ frakcija tiekas arī ar pārējiem diviem kandidātiem.
"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars norādīja, ka nav tiesīgs izpaust frakcijas domas, pirms nav pieņemti lēmumi, vai atbalstīt citus kandidātus, ja politiskā spēka virzītais kandidāts – uzņēmējs Uldis Pīlēns – izstājas no vēlēšanu cīņas pirmajās kārtās.
Frakciju vadītājiem bija atšķirīgs viedoklis, vai 31. maijā izdosies ievēlēt nākamo Latvijas prezidentu.
Dzintars to prognozēt atteicās, vien piebilda: "Uzskatām, ka var atrast labāku kandidātu [par trim esošajiem]." Arī Valainis bija atturīgs: "Negribu ierobežot savas izvēles, atbildot uz šo jautājumu. Teikt, ka neievēlēs, arī ir izvēle."
Tavars, Latkovskis, "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens un partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers pauda pārliecību, ka 31. maijā prezidents tiks ievēlēts. "Uzvarēs labākais – Edgars Rinkēvičs," sacīja Latkovskis. Savukārt Briškens piebalsoja: "Ceru, ka prezidents būs sieviete."
KONTEKSTS:
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā.
Šim amatam izvirzīti divi koalīciju veidojošo partiju pārstāvji – "Apvienotais saraksts" pieteicis uzņēmēja un politiskā spēka dibinātāja Ulda Pīlēna kandidatūru, bet "Jaunā Vienotība" izvirzījusi savu partijas biedru, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Savukārt opozīcijā esošā Saeimas frakcija "Progresīvie" izvirzīja latviešu diasporas pārstāvi, bezpartejisko Elīnu Pinto.
Sākotnēji arī pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits paziņoja, ka kandidēs uz atkārtotu ievēlēšanu amatā, taču vēlāk tomēr atteicās.
Valsts prezidenta vēlēšanu kontekstā izskanējušas arī dažādas ziņas par iespējamām izmaiņām koalīcijā.
