Skolā ir nodarbināti 15 skolotāji un mācās 45 bērni. Praktiski visas klases šajā skolā ir apvienotas. Krāslavas novada dome iecerējusi poļu skolā īstenoto mācību programmu turpināt realizēt Varavīksnes vidusskolā.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savu saskaņojumu poļu skolas likvidācijai Krāslavā nesniedz, pirms nav notikušas Latvijas un Polijas valstu politiskās konsultācijas.
Grāfu Plāteru vārdā nosauktajai poļu pamatskolai Krāslavā jau ir vairāk nekā 30 gadus veca vēsture. 1991. gadā tā sāka darbību kā skola ar poļu mācību valodu. Skola pēc vietējo poļu tautības iedzīvotāju lūguma izauga no svētdienas skolas, tad tur mācījās 90 bērni. Šobrīd gan to ir uz pusi mazāk un klases ir apvienotas, norādīja skolas direktores pienākumu izpildītāja Aļona Čiževska.
"Skolā nav daudz bērnu, šobrīd te mācās 45 skolēni no 1. līdz 9. klasei. Apvienotas ir 1. ar 2., 3.ar 4., 5. ar 6., 7. ar 8. un atsevišķi 9. klase. Vidēji klasē ir seši bērni, 10 bērni ir lielākajā apvienotajā klasē.
Tas, ka klases ir apvienotas, nedaudz apgrūtina darbu, bet, no otras puses, kad maz bērnu, skolotājiem ir vairāk iespēju sagatavoties un pastrādāt ar bērniem individuāli," stāstīja Čiževska.
Tik mazs skolēnu skaits un apvienotās klases nevar būt normālas izglītības kvalitātes rādītājs, uzskata Krāslavas novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne.
"Kāda var būt izglītības kvalitāte viņu variantā, ja klasē ir divi līdz trīs izglītojamie? Ja viņiem 1. klasē ir pieci bērni, otrajā – divi bērni, trešajā – arī divi, viņiem nākamgad otrajā klasē būs četri bērni, jo vienu viņi plāno atstāt uz otro gadu. Bet pati sevi klase var finansēt, ja tur ir vismaz 15 bērni, šogad vēl pietiktu ar 10, bet ar nākamo vajag 15.
Kā klasi ar četriem bērniem apvienot, jo drīkst apvienot tikai divas klases un tikai blakus esošās? Kā var tur organizēt mācību procesu? Es to nevaru iedomāties," sacīja Miglāne.
Šī gada februārī Krāslavas novada dome pieņēma lēmumu par Grāfu Plāteru vārdā nosauktas poļu pamatskolas likvidāciju no 31. augusta.
"Krāslavas novada dome pieņēma lēmumu likvidēt Grāfu Plāteru poļu pamatskolu kā atsevišķu iestādi un ievietot tālākai programmas saglabāšanai Krāslavas Varavīksnes vidusskolā. Jo tā ir mazākumtautību skola, kurā var pilnvērtīgi organizēt mācību procesu klasēs. Arī Varavīksnes vidusskolā bērni priekšmetus apgūst latviešu valodā, bet mēs varētu tos sadalīt. Tie, kuri iet uz krievu valodu, iet uz krievu valodu, bet poļi – uz poļu valodu un uz tiem priekšmetiem, kas tiem ir poļu valodā. Tie ir poļu valoda un literatūra, dizains un tehnoloģijas no 1.–4. klasei un teātra māksla poļu valodā, viss pārējais viņiem notiek latviski," sacīja Miglāne.
Jau šobrīd abas šīs skolas dala kopīgu virtuvi un ēdināšanas procesu, ko nodrošina Varavīksnes vidusskola. Taču pašvaldības lēmumu nevar ieviest dzīvē bez IZM saskaņojuma.
"7. martā mēs viņiem nosūtījām vēstuli par savu lēmumu, vakar mēs saņēmām atbildi," norādīja Krāslavas Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne.
Vēstulē norādīts, ka IZM savu saskaņojumu poļu skolas likvidācijai Krāslavā nesniedz, pirms nav notikušas Latvijas un Polijas valstu politiskās konsultācijas. Respektīvi, skolas liktenis karājas gaisā trīs mēnešus pirms jaunā mācību gada sākuma. Tas raisa neviltotas emocijas.
"Tad, kad mācību gads iet uz beigām, tad pēkšņi sākas politiskās diskusijas. Maija beigās jāsaplāno skolotajiem grafiki, tad, kad skolotāji jālaiž atvaļinājumos, mēs sākam politiski diskutēt. Jautājums – kur tad mēs bijām iepriekš? Kāpēc nediskutējām iepriekš?" pauda Miglāne.
Problēmas sakne esot šī gada sākuma parakstītā Polijas–Latvijas sadarbības programma, kurā cita starpā ir iekļauta arī šīs Krāslavas poļu skolas darbība, tikai bez finansējuma garantijas, uzsvēra Krāslavas izglītības pārvaldē.
"Ministrija savu pirmo soli jau ir spērusi, kad oktobrī, neieklausoties mūsu viedoklī, tika izstrādāta šī Latvijas un Polijas sadarbības programma, kurā tika ierakstīts, ka Krāslavas Grāfu Plāteru poļu pamatskola tiks saglabāta. Un visu atbildības nastu uzlika uz pašvaldības pleciem. 18. oktobrī es IZM darba grupai aizsūtīju savus pamatotus iebildumus, kāpēc nevar programmā rakstīt, ka Latvijas valsts apņemas saglabāt Krāslavas Grāfu Plāteru poļu pamatskolu, jo tā ir nasta pašvaldības pleciem. Ar vienu valsts finansējumu, kas ir piešķirta mērķdotācijās, realizēt izglītības programmu nav iespējams," sacīja Miglāne.
Jau šobrīd šīs poļu skolas uzturēšana pašvaldībai izmaksā visdārgāk novadā.
"Kopumā pašvaldībai šajā gadā poļu pamatskola izmaksā ap 180 000 eiro, nu tas ir nenormāls skaitlis," pauda Krāslavas novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja.
Runas par Krāslavas poļu pamatskolas likvidāciju nepietiekamā skolēnu skaita un attiecīgi finansējuma dēļ notiek jau vairāku gadu garumā. Ikreiz pēc šāda veida saasinājuma no poļu puses sekojusi rīcība piešķirt finansējumu. Bet šoreiz tas nav noticis.
"Iepriekšējos gados marta mēnesī tika piešķirts finansējums ar Polijas Seima lēmumu. Pērn, pārrēķinot no zlotiem uz eiro, tie bija ap 28 000 eiro. Šogad neviens eiro cents nav piešķirts," atklāja Miglāne.
Komentēt radušos situāciju Latvijas Radio uzrunāja gan Latvijas poļu savienību, gan Izglītības un zinātnes ministriju, abas instances uz zvaniem neatbildēja.
Tikmer Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija ir izteikusi atbalstu šīs poļu skolas turpmākai nepārtrauktībai darbībai un aicinājusi Izglītības un zinātnes ministriju līdz 31. maijam uzsākt divpusējās politiskās konsultācijas par iespējām turpināt Krāslavas poļu pamatskolas darbību.
Skolā ar 1. septembri zinības 1. klasē bija plānojuši apgūt četri bērni.
Ārlietu ministrija (ĀM) norāda, ka martā notika ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ( "Jaunā Vienotība") telefonsaruna ar Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku, lai apspriestu jautājumu par poļu programmas plūsmas apguvi Krāslavas grāfu Plāteru vārdā nosauktajā poļu pamatskolā.
Sarunā tika gūts apliecinājums, ka skolēni var turpināt mācības Varavīksnes vidusskolā, kas ir mazākumtautību skola, tādējādi poļu programmas audzēkņus varētu iekļaut atsevišķā blokā.
ĀM ir vērsusi uzmanību, ka parakstītā Latvijas un Polijas kultūras un izglītības sadarbības programma 2023.-2026. gadam paredz tiesības pašvaldībām reorganizēt un izbeigt poļu skolu darbību, to saskaņojot ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju un pēc pušu divpusējām politiskajām konsultācijām.
ĀM ieskatā ir svarīgi izpildīt starpvalstu vienošanos un sarīkot konsultācijas. Jūnijā ir plānotas Latvijas un Polijas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas, kurās tiks pārrunāts plašs tēmu klāsts. Darba kārtībā varētu iekļaut poļu skolas jautājumu, norādīja ĀM.
