VIDEO: Skolotāji sāk 3 dienu streiku un dodas protesta gājienā

ĪSUMĀ:

• Pedagogu un mediķu protesta gājienā piedalījās vairāk nekā 8000 dalībnieku.
• Pedagogi prasīja cieņpilnu attieksmi un solītā izpildi attiecībā uz atalgojumu.
• Valdības pārstāvji runāja ar protesta dalībniekiem un skaidroja savu nostāju.
• Izglītības ministre atzina, ka nozarē ir problēmas, taču ir apstiprināts algu grafiks.
• Ministre uzsvēra, ka pedagogu atalgojumam papildu paredzēti 89 miljoni eiro.
• Arī premjers akcentējaalgu grafiku, uzsverot, ka jebko var atrisināt sarunu ceļā.
• Finanšu ministrs solīja meklēt papildu finansējumu pedagogu atalgojumam.
• Pēc amatpersonu runām izskanēja svilpieni un dažādi neapmierinātības izsaucieni.
• LIZDA vadītāja valdības pārstāvjiem dāvināja spoguļus un solīja neatkāpties no prasītā.
• Šodien plkst. 16 plānota LIZDA un valdības pārstāvju tikšanās.

Ar atstarojošām, zilas krāsas vestēm, uz kurām lasāms uzraksts "pa vienam mēs lūdzam, kopā panākam!", plakātiem, uz kuriem ir saukļi kā "pildiet likumus un solījumus", "nav skolu, nav problēmu", un karogiem rokās, vairāki tūkstoši izglītības un zinātnes nozares darbinieku pirmdien, 24. aprīlī, devās pedagogu arodbiedrības rīkotajā protesta gājienā. Viņiem pievienojās arī veselības aprūpes nozares darbinieki, kas arī vēlas tikt sadzirdēti. Pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības aplēsēm pedagogu protestampievienojušies vairāk nekā 1000 veselības nozares darbinieku.

Pirms gājiena pulksten 10LIZDA vadītāja Inga Vanaga un Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidenti Ilze Aizsilniece informēja par pasākumu.

Protesta gājiens sākās plkst.11 pie arodbiedrību nama Bruņinieku ielā un virzās paTērbatas ielu – Elizabetes ielu – Brīvības ielu (gar Ministru kabinetu) – Vaļņu ielu (gar Izglītības un zinātnes ministriju) – Torņu iela – Jēkaba ielu (gar Saeimu) – līdz Doma laukumam.

Gājiens sākās no arodbiedrību nama, tā dalībnieki ik pa laikam skandēja "Pildītlikumus!" un "Atbildību pieprasām!". Gājiena dalībnieki pieprasīja arī cieņpilnu attieksmi:

"Tas, ka mēs esam daudz, un ka mēs tomēr beidzot stāvam par savām tiesībām, un arī par to, kas mums pietrūkst. Te ir tiešām cieņpilna attieksme vajadzīga."

"No vienas puses jautras, no otras puses bēdīgas, skatoties par ko mēs domājam, par šīs dienas, ka mēs sapulcējamies daudz – tas ir jautri, tas ir patīkami, bet no otras puses, ka bērni neiet uz skolu, un valdībai domāt par skolotāju problēmām, tad tas ir vairāk tāds sarežģīts noskaņojums."

"Es pat neesmu skolotāja, bet es atbalstu skolotājus, jo pret skolotājiem tā cieņa.. nezinu, kur tā ir pagaisusi, bet, manuprāt, skolotāji ir pelnījuši gan cieņpilnu attieksmi, gan cieņpilnu atalgojumu, un, man liekas, skolotāji, viņi taču veido Latvijas nākotni – viņi ieliek bērnos pašu svarīgāko."

Kad gājiens sasniedza valdības ēku, protestētājiem pievienojās premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), kurš sarunās ar protesta dalībniekiem pauda neizpratni, jo valdība esot iepriekšējos četrus gadus jau pakāpeniski cēlusi algas un plāno turpināt to darīt. Gājiena dalībniece premjeram norādīja, ka skolotāji ir pārguruši un vēlas cieņpilnu attieksmi un iepriekšējo solījumu pildīšanu, ne tikai algas, bet arī sabalansētu darba slodzi.

Sasniedzot Izglītības ministrijas ēku, gājiena dalībnieki sāka skandēt "Cieni mūsu darbu!".

Gājienam Doma laukumā pievienojās arī izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"), kura medijiem uzsvēra, ka skolotāju atalgojums ir valdības prioritāte un pieņemtais algu celšanas grafiks parāda, "ka mēs uz to virzāmies". Viņa gan atzina, ka saprot skolotāju uzkrāto neapmierinātībuun nozarē ir liela neapmierinātība par daudziem jautājumiem, kas kopā jārisina.

Protestējošo skolotāju un mediķu pūlī bija redzams arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") un veselības ministre Līga Meņģelsone ("Apvienotā saraksta" deleģēta).

Gājienā noslēgumā Doma laukumā sekoja sapulce ar uzrunām.Pirms pedagogu arodbiedrības vadītājas Vanagas uzrunaslaukumā palaisti ziepju burbuļi, kas simbolizējuši politiķu solījumus.

"Mēs šodien šeit esam pulcējušies, lai panāktu amatpersonu reālu, patiesu atbildību un cieņpilnu attieksmi pret visām šīm trīs nozarēm, un aicinām arī citas nozares sekot – nesamierināties, ka kāds var ignorēt, kādu tiesībaktu, kādu doto solījumu vai publiski izteikt viedokli, un iedot kārtējo pļauku, un tāpēc mēs esam šeit šodien – vairāk nekā astoņi tūkstoši pilns Doma laukums," sacīja Vanaga.

Protesta dalībniekus Doma laukumā uzrunāja arī LĀB vadītāja Aizsilniece, Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egīls Baldzēns, Lietuvas un Igaunijas arodbiedrību pārstāvji un citi. Lietuvas arodbiedrības pārstāvis savu runu noslēdza ar vārdiem:

"Kauns ministram, kauns Ministru prezidentam, ka skolotājiem ir jābūt šeit", pēc kā sekoja protesta dalībnieku aplausi un izsaucieni "kauns, kauns".

Pēc nevalstisko organizāciju pārstāvju uzrunām vārds tika dots valsts augstākajām amatpersonām, lūdzot viņus sniegt skaidrus risinājumus samilzušajām problēmām izglītības, zinātnes un veselības nozarēs.Protesta dalībnieki ar skaļiem izsaucieniem un svilpieniem reaģēja uz atsevišķuSaeimas deputātu runām, jo tajās nesadzirdēja to, ko vēlējās saklausīt – konkrētus risinājumus problēmām.

Doma laukumā uzrunājot protesta gājiena dalībniekus, Ministru prezidents pauda, ka pie tā, ka streika prasības izpildītas ar novēlošanos, esot vainīgs tikai viņš, taču esot jāturpina sarunāties, lai visu, kas nav atrisināts, atrisinātu. Jautāts,kam jānotiek, lai streiks nepagarinātos, Kariņš atbildēja:

"Man līdz galam nav skaidrs, jo līdz šim Izglītības [un zinātnes] ministrija apgalvo, ka tas, ko mēs esam pieņēmuši, ir pilnīgā saskaņā ar to, kas bija sākotnēji runāts. Man liekas, šajā procesā ir arī varbūt viens otrs pārpratums bijis, bet es saukšu pie galda tātad gan arodbiedrības pārstāvjus, gan Izglītības [un zinātnes] ministriju, lai tad līdz galam izrunā."

Ministru prezidents Doma laukumā atkārtoti norādīja, ka ir izstrādāts pedagogu atalgojuma pieauguma grafiks. Turklāt nauda pedagogu algām tiek novirzīta pašvaldībām, kas to sadala pēc saviem ieskatiem. "Algu pieauguma grafiku mēs pildīsim, līdzīgi kā mēs to esam pildījuši iepriekšējos četrus gadus," solīja premjers.

Premjera teiktais gan izraisīja protesta dalībnieku svilpienus un izsaucienus: "meli", "kauns", atkāpties". Savukārt LIZDA vadītāja pēc Kariņa runas norādīja, ka arodbiedrība bija tā, kas "piespiedusi pildīt grafiku". Savukārt jaunais grafiks neparedz algu pieaugumu atbalsta personālam skolās.

Tikmēr izglītības un zinātnes ministre atkārtoja, ka prasības ir izpildītas, turklāt ciešā sadarbībā ar arodorganizāciju. Parjau apstiprināto atalgojuma paaugstināšanas grafiku ministre sacīja:

"Runāt par citām likmēm mēs šobrīd nevaram, mēs vienojāmies, un tiešām visām grupām tas ir paredzēts. Ja mēs runājam par psihologiem un palīgpersonālu, tad viņi saņem atalgojumu no kopējās algu dotācijas, kas aiziet uz pašvaldību, bet tas apjoms ir 7%. Un minimālā likme tāpat ir definēta."

Ministre piekrita, ka finansējums pedagogu algām ir sasaistīts ar netiešu uzdevumu pašvaldībām gādāt, lai līdzekļi tiktu izmantoti racionāli. Komentējot jautājumu par pārslodzi, kas saistās ar pedagogu trūkumu, Čakša skaidroja, ka būtiski vispirms paaugstināt atalgojuma pamatlikmes, lai darbu nozarē padarītu pievilcīgu jauniem skolotājiem – ministre saredz, ka tas ir svarīgākais, kas jāizdara, lai mazinātu pedagogu deficītu.

Izglītības ministre atzina, ka ir problēmas ar mācību materiāliem skolās, un šajā ziņā pedagogu neapmierinātība ir saprotama.

Vienlaikus Čakša akcentēja lielo summu– 89 miljonus eiro, kas šā gada valsts budžetā paredzēti pedagogu atalgojuma pieaugumam.

Finanšu ministrs norādīja, ka šobrīd valdība savos iekšējos resursos meklē papildu naudu, tāpat Finanšu ministrijas darba grupa strādā pie iespējamām nodokļu izmaiņām, kas dotu finansējumu izglītībai un veselības aprūpei.

Pēc amatpersonu uzrunām LIZDA vadītāja dāvinājavaldības pārstāvjiem spoguļus, skaidrojot, ka brīdī, kad atkal būs samilzušas kādas problēmas, viņi varēs tajos ieskatīties un ieraudzīt līdzvainīgo.Izglītības ministre, saņemot dāvanu, gan piebilda, ka šāds spogulis būtu vajadzīgs arī pašai LIZDA vadītājai.

Vanaga protesta noslēgumā sacīja, ka šie protesti ir tikai "pats sākums" un LIZDA nepiekāpsiesun prasīs solītā izpildi. Jau šodien plkst. 16 par LIZDA prasībām plānota saruna valdībā.

Izglītības ministreneprognozēja, ar ko varētu noslēgties sarunas šajā pēcpusdienā, jo viņa līdz galam neizprotot arodbiedrības paziņojumus par attieksmi un kavēšanos pildīt streika prasības. Ja runa esot par atalgojumu administrācijai, tas neesot īsti vietā laikā, kad trūkst skolotāju. Viņa atzīmēja, ka saskaņā ar noteikumiem algas administrācijai noteikti nevarot būt mazākas nekā skolotājiem – valsts tikai nosaka zemāko likmi, 8,50 eiro no šā gada 1. septembra, bet pašvaldību atbildība ir, racionāli saimniekojot, atrast iespējas maksāt vairāk.

Protests šodien bija plānots līdz pulksten 15, taču noslēdzās neilgi pirms plkst. 14.

Vanaga pirmdienas rītā LTV "Rīta panorāmai" skaidroja, ka visas streika prasības joprojām nav izpildītas,

jo ir vairākas pedagogu grupas, kurām valdības apstiprinātajos noteikumos algu pieaugums nav paredzēts, piemēram, atbalsta personālam – speciālajiem pedagogiem, psihologiem, logopēdiem. Viņiem noteikta slodze, bet nav noteikts, kā aprēķināt algu.

Tāpat stundas likmes nav norādītas skolotājam-mentoram, internāta skolotājiem, viņiem arī ir paredzēta slodze, bet algu aprēķināšanai ir plašas interpretācijas.

Savukārt daļai skolu administrācijas darbinieku – direktoru vietniekiem un struktūrvienību vadītājiem – samaksa par stundu būs pat mazāka nekā skolotājiem. Skolotājiem minimālā likme noteikta 8,5 eiro, bet mazajās skolās administrācijas darbiniekiem likme var būt 5,10 vai 6 eiro, stāstīja Vanaga.

Izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") savukārt pauda, ka nevar piekrist arodbiedrības pārmetumiem, jo pie algu celšanas grafika strādāts kopā ar LIZDA jau kopš janvāra un tajā ir skaitļi, par kuriem iepriekš ir panākta vienošanās. Viņa arī piebilda, ka kopumā 2023.gadā skolotāju algām un slodžu sabalansēšanai papildus atvēlēti 89 miljoni eiro.

Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija, paužot izpratni par skolotāju vēlmi demokrātiskā veidā – protesta gājienā – aktualizēt problēmas, ar kurām šobrīd saskaras izglītības nozarē strādājošie, tomēr norāda, ka tās ieskatā streikam, uz kuru turpmākajās divās dienās aicina LIZDA, nav likumiska pamata.

KONTEKSTS:

Nesagaidot no valdības pedagogu algu palielināšanas grafiku, pedagogu arodbiedrības padome vēl 15.martā nolēmarīkot protesta gājienuun trīs dienu streiku aprīļa nogalē, prasot politiķiem pildīt iepriekš septembrī, neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām panāktovienošanos par darba samaksu.

Politiķi, tāpat kā pērn rudenī, atkal centās novērst streiku – valdībapedagogu atalgojumagrafiku apstiprināja sēdē otrdien, 18. aprīlī, bet noteikumus, kā tiks celts pedagogu atalgojums – piektdien, 21. aprīlī.

Taču LIZDA uzsvēra, kapiekāpsies tikai tad, jatiks izpildītas visas prasības un tās tiks apstiprinātas Ministru kabinetanoteikumos.

LIZDA pārmeta valdībai, ka algas paaugstināšanas grafiks sagatavots novēloti un ka piektdien nevar pagūt novērtēt, vai pieņemtie noteikumu grozījumi paredz visu streika prasību izpildi. LIZDA tāpat bažījās par to, vai algu pieaugums attieksies arī uz skolu administrāciju, logopēdiem, sociālajiem pedagogiem un citām grupām.

Bet, ja valdība akceptēs ar jauno pedagogu atalgojuma grafiku saistītos noteikumu grozījumus, LIZDA nolēma pieprasīt Ministru prezidentaKrišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") demisiju.