Pie Rīgas 49. vidusskolas durvīm Latvijas Radio sagaida direktora vietniece izglītības jomā Dace Reknere, kas sazvanīta stundu pirms pedagogu gājiena uz Doma laukumu. Nozares arodbiedrības māja, kur gājiens sākās, no skolas ir rokas stiepiena attālumā, pedagogi vēl pēdējā brīdī zīmē plakātus. "Par solījumu pildīšanu!", "Reformām resursus!" , "Cieņpilnu attieksmi!". Streikā no skolas 75 pedagogiem piedalās vairāk nekā 80%.
Tie, kas nestreiko, velta laiku metodisko materiālu veidošanai, bet bērniem ir ieteikts individuāli pamācīties priekšmetus, kuros ir robi, stāsta skolotāja Reknere. Viņas kolēģi gatavi elastīgi pārorganizēt mācību vielu, lai streika dēļ neciestu skolēni.
"Pavisam mēs garantēt nevaram, ka tas sekas neatstās, bet tas ir streiks. Es kā skolniece atceros 1994. gadu, kur skolotāji stāstīja: mēs streikojam, lai jums būtu labāk. Lai jums būtu normāli mācību materiāli, lai skolotāji varētu pie jums nākt ar daudz lielāku atdevi. Tas stāsts nav mainījies, šobrīd ir tas pats," vērtēja Reknere.
Skolas arodbiedrības vadītāja Jolanta Mūrniece tieši šādā veidā skolēniem paziņojusi par tuvojošos streiku: "Teicu, ka šonedēļ darbā skolotāju nebūs. Mēs ejam streikot par to, lai mums slodze būtu sabalansētāka."
Šajā skolā joprojām strādā arī pedagogi, kuri piedalījās vēsturiskajā 1994. gada decembra streikā. Dumpja iniciatori bija Rīgas 49. vidusskolas pedagogi, kas nesaņēma solīto septiņu latu algas pielikumu. Skolotāju darba algas likme tolaik bija niecīga ne tikai mūsdienu izpratnē – 42 lati. Par pedagogu atalgojumu toreiz sarunas veda jaunizveidotā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, premjerministrs Māris Gailis un izglītības ministrs Jānis Vaivads.
"Jā, es esmu cilvēks, kas atceras 1994. gadu un kas 1994. gadā aktīvi tajā visā piedalījās. Galvenais iniciators bija Rīgas 49. vidusskolas direktors Juris Liepiņš un mana mamma Ausma Vilka, viņa 30 gadus bija direktore Rīgas 2. vidusskolā, tagad Rīgas 2. ģimnāzijā. Šie abi direktori aktīvi sadarbojās streika laikā, tāpēc man šīs atmiņas ir ļoti personīgas, jo tieši šodien direktorei Vilkai būtu 90 gadi, bet viņas nav," stāsta matemātikas un angļu valodas skolotāja Vita Vilka, kas skolā strādā jau 44. gadu.
Skolotāja Vilka saka – sabiedrība skolotājiem gan toreiz, gan tagad ir uzstādījusi ļoti augstas prasības – viņiem jābūt smaidīgiem, iedvesmojošiem, saprotošiem – bet pašu pedagogu saucieni pēc palīdzības netiek ņemti vērā.
Arī skolā var nopelnīt cilvēka cienīgai dzīvei, bet tad ir jāstrādā patiešām garas stundas.
Latvijas Radio: Jums ir arī ir skolotāji, kuri nevar savilkt galus kopā?
Vita Vilka: Jā, es par to esmu pilnīgi pārliecināta.
Nav jau tā, ka valdība un izglītības ministrija pedagogos pavisam neieklausās, neliels algu pielikums februārī šajā skolā esot bijis, bet pēc garos gados pieredzētā skolu darbinieki nejūtas droši, ka tam patiešām sekos nākamie soļi.