Premjers publiskajā paziņojumā norādīja, ka "viedokļa izteikšana publisku gājienu un streiku veidā ir demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības līdzdalības forma. Vienlaikus mums visiem ir kopīgi darāms darbs, lai ar vēsturiski lielāko finansējumu pedagogu atalgojumam nodrošinātu vēsturiski labāko un efektīvāko izglītības sistēmas transformāciju".
Viņš pauda, ka valdība ir pildījusi solīto un ik gadu palielinājusi finansējumu pedagogu atalgojumam, šogad tam "paredzēts vēsturiski lielākais finansējums – 89 miljoni eiro –, kam pieskaitāmi vēl 11 miljoni eiro, kas pagājušajā nedēļā valdības sēdēs tika iezīmēti kā papildus nepieciešamais finansējums visu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai 2023. gadā".
"Darbs attiecībā uz skolu tīkla sakārtošanu, mācību satura un kvalitatīvu, pieejamu mācību materiālu nodrošināšanu ir iekavējies. Tā rezultātā valstī ir ievērojamas atšķirības skolēniem pieejamās izglītības kvalitātē un pedagogu atalgojuma līmenī – vietās, kur skolu tīkls nav sakārtots, bērnu izglītības līmenis atpaliek un pedagogiem ir zemāka samaksa par slodzi. Tāpat situācijas, kad pedagogiem un skolēniem nav pieejami nepieciešamie mācību materiāli, apgrūtina mācību procesu un rada papildu slodzi un sarežģījumus skolotājiem un skolēniem," pauda premjers.
Viņš aicina visus Latvijas izglītības un zinātnes darbiniekus arī turpmāk aktīvi iesaistīties dialogā par izglītības sistēmas uzlabošanu.
"Latvijas bērnu nākotnei ir vajadzīgas drosmīgas, jēgpilnas un atbildīgas pārmaiņas izglītības sistēmā un katra tās darbinieka līdzdalība rezultātā, nevis ultimāti," norādīja premjers.
KONTEKSTS:
LIZDA pieprasa:
- noteikt skolotāju zemākās darba likmes no 1.septembra, no 2024.gada 1.janvāra un no 2025.gada 1.janvāra
- sabalansēt darba slodzes principus no 2023.gada 1.septembra visām pedagogu grupām
- atbilstoši pedagogu algas pieaugumam palielināt mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo
- vidēja termiņa budžetā paredzēt finansējumu algu pieaugumam 2023. – 2025.gadā
Nesagaidot no valdības pedagogu algu palielināšanas grafiku, pedagogu arodbiedrības padome vēl 15. martā nolēma rīkot protesta gājienu un trīs dienu streiku aprīļa nogalē, prasot politiķiem pildīt iepriekš septembrī, neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām panākto vienošanos par darba samaksu.
Politiķi, tāpat kā pērn rudenī, atkal centās novērst streiku – valdība pedagogu atalgojuma grafiku apstiprināja sēdē otrdien, 18. aprīlī, bet noteikumus, kā tiks celts pedagogu atalgojums, – piektdien, 21. aprīlī.
Taču LIZDA uzsvēra, ka piekāpsies tikai tad, ja tiks izpildītas visas prasības un tās tiks apstiprinātas Ministru kabineta noteikumos.
LIZDA pārmeta valdībai, ka algas paaugstināšanas grafiks sagatavots novēloti un ka piektdien nevar pagūt novērtēt, vai pieņemtie noteikumu grozījumi paredz visu streika prasību izpildi. LIZDA tāpat bažījās par to, vai algu pieaugums attieksies arī uz skolu administrāciju, logopēdiem, sociālajiem pedagogiem un citām grupām.
