Pušu sarunas aiz slēgtām durvīm noritēja aptuveni divas stundas. Un pagaidām ir vienošanās tikai par to, ka sarunas jāturpina, bet arī streiks turpināsies.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga pēc pirmdien notikušās tikšanās ar premjeru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") un izglītības ministri Andu Čakšu ("Jaunā Vienotība") stāstīja, ka domstarpības, piemēram, ir par algu pielikumu pašlaik labāk atalgotajiem pedagogiem.
Kā žurnālistiem sacīja premjers, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izpratnē vienošanās paredzēja, ka ir jāceļ zemākās pedagogu algas, bet arodbiedrības uzstāj, ka līdzīgi jāceļ ne tikai zemākās, bet arī lielākas algas.
Pēc Kariņa vārdiem, IZM galvenais mērķis bijis celt tieši zemākās algas un panākt to izlīdzināšanos, bet arodbiedrība uzskata, ka tas nav vienīgais mērķis.
Kariņš atzina, ka pieauguma aprēķini veikti uz minimālo stundu likmi, tāpēc IZM tagad veikšot jaunus aprēķinus un valdība domāšot, kur rast vēl finansējumu – vai pārdalīt budžeta naudu, vai palielināt budžeta deficītu.
Arī Vanaga klāstīja, ka sarunās IZM apņēmusies veikt jaunus aprēķinus par stundas likmi arī pedagogu lielākām algām.
Otrdien plkst.10 ir plānota vēl viena IZM un LIZDA tikšanās, kur ministrija prezentēšot jaunos aprēķinus.
Vanaga uzsvēra, ka streiks netiek pārtraukts, jo visas streika prasības neesot izpildītas. Tālākais esot atkarīgs no otrdienas sarunām, precizētajiem aprēķiniem un no tā, vai valdības pārstāvji radīs iespēju nodrošināt papildu finansējumu, lai izpildītu streika vienošanos.
Vanaga norādīja: "Mēs streikosim. Tas, par ko mēs vienojāmies, – ka ministrija apņemas veikt noteiktus aprēķinus. Viņi piesaistīs arī mūs pie dokumentu projektu pilnveides. Lai nebūtu pārpratumi un interpretācijas, par kurām šodien ļoti daudz laika patērējām.
Bet streiks netiek pārtraukts, ņemot vērā, ka streika vienošanās joprojām visa nav izpildīta."
Otrdienas pēcpusdienā tiekot plānota arī LIZDA, IZM un premjera tikšanās. Ja izdosies vienoties, tad Kariņš sasaukšot valdības ārkārtas sēdi trešdien, lai apstiprinātu vienošanos.
KONTEKSTS:
LIZDA pieprasa:
- noteikt skolotāju zemākās darba likmes no 1.septembra, no 2024.gada 1.janvāra un no 2025.gada 1.janvāra
- sabalansēt darba slodzes principus no 2023.gada 1.septembra visām pedagogu grupām
- atbilstoši pedagogu algas pieaugumam palielināt mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo
- vidēja termiņa budžetā paredzēt finansējumu algu pieaugumam 2023. – 2025.gadā
Nesagaidot no valdības pedagogu algu palielināšanas grafiku, pedagogu arodbiedrības padome 24. aprīlī ar protesta gājienu sāka trīs dienu streiku.
Arodbiedrība ilgstoši prasīja politiķiem pildīt iepriekš septembrī, neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām panākto vienošanos par darba samaksu. Tikmēr politiķi, tāpat kā pērn rudenī, atkal centās novērst streiku – valdība pedagogu atalgojuma grafiku apstiprināja sēdē otrdien, 18. aprīlī, bet noteikumus, kā cels pedagogu atalgojumu – piektdien, 21. aprīlī.
LIZDA pārmeta valdībai, ka algas paaugstināšanas grafiks sagatavots novēloti un ka nevar pagūt novērtēt, vai pieņemtie noteikumu grozījumi paredz visu streika prasību izpildi. LIZDA tāpat bažījās par to, vai algu pieaugums attieksies arī uz skolu administrāciju, logopēdiem, sociālajiem pedagogiem un citām grupām. Tādēļ LIZDA nolēma pieprasīt premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") demisiju.
