Latvāņi dažādās vietās šeit aug aptuveni ceturtdaļā apsaimniekoto zemju.
"Tie latvāņi sēž iekšā aknās! Lielākā problēma jau ir tā, ka, piemēram, es savos laukos kaut kādā veidā cenšos ar latvāņiem cīnīties, apstrādāju zemi un visu pārējo, turpat
blakus aiz kāda grāvīša vai vienkārši aiz robežas kaimiņam stāv latvāņu siena, kura nav pļauta. Ar katru gadu to latvāņu paliek nevis mazāk, bet vairāk," sūrojās bioloģiskās z/s "Jāņi" saimnieks Aivars.
"Visvairāk latvāņu ir Vidzemes reģionā, un otrajā vietā ir Latgales reģions," stāstīja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Astra Garkāje.
"Lauksaimnieki tiešām strādā, un tur latvānis samazinās, bet tajā pašā laikā sāk iet iekšā mežos. Tur, kur ir kaut kādas izciršanas, vai tur, kur ir kaut cik gaismiņas, tas latvānis iet krūmājos un mežos iekšā," atzina VAAD pārstāve.
Pārmaiņām latvāņu izplatībā sekot ir grūti, kopš 2009. gada nav piešķirts finansējums plānveidīgai to pārraudzībai un mērījumiem.
Arī pašvaldību pieredze ir dažāda, dažviet godprātīgākie saimnieki saņem īpašuma nodokļa atlaides, savukārt Rēzeknes novadā vietējie iedzīvotāji konkursā var lūgt līdzekļus latvāņu apkarošanai piecu gadu garumā.
"Pirmajā gadā tiek piešķirti 200 eiro par hektāru, otrajā 180, trešajā gadā 160 un atbilstoši arī mazāk un mazāk.
Labākais veids ir melnās plēves klāšana, tad tie latvāņi izsūt ļoti ātri, bet tas diemžēl ir diezgan dārgs pasākums," stāstīja Rēzeknes novada pašvaldības vecākā vides aizsardzības speciāliste Ruta Sidorova.
Savukārt Garkāje stāstīja, ka dienests katru gadu prasa ministrijai resursus, "mēs redzam, ka ir nepieciešams informatīvais atbalsts, gan arī iedzīvotājiem ir svarīgi un pašvaldībām ir svarīgi, lai mēs uzmērām aktuālās teritorijas".
Lai vēlreiz atgādinātu atbildīgajām ministrijām par samilzušo problēmu, gan izglītotu un motivētu sabiedrību aktīvāk cīnīties ar latvāņiem, šogad Lielajā talkā desmit pašvaldībās kopā ar ekspertiem notiks mehāniska latvāņu ierobežošana kopīgos pasākumos.
"Šajā laika posmā, kad viņi ir tikko izdīguši, ir jārok. Ir arī pļaušana, bet mūsu talkošanas dienā būs rakšana. Būs jānāk ar savām lāpstām, atbilstoši būs arī jāģērbjas," informēja Rēzeknes novada pārstāve Ruta Sidorova.
Tikmēr "Jāņu" saimnieks Aivars ir skeptisks: "Reāla ieguvuma no tā, ka viņi mēģinās rakt, es domāju, nebūs".
"Ja tas ir kaut kur kaut kādā publiskā teritorijā, izraksim kādus piecus, desmit latvāņus, bet vietā izaugs vēl desmit, piecpadsmit. Ar kaut kādu mačeti cirst tos nost, lai pilnīgi nebūtu nekāda sakara ar to augsni," uzskata zemnieks.
Līdz ar Rēzeknes pusi akciju atbalsta arī Augšdaugavas, Kuldīgas, Siguldas, Ventspils un citi novadi. Ja gadījumā Lielās talkas dienā – 22. aprīlī – latvāņi vēl aizvien nebūs izdīguši, to apkarošanas kopīgās aktivitātes pārcels uz vēlāku laiku.
Video pamācības, kā atpazīt latvāņus un kā ar tiem cīnīties, jau izvietotas gan Lielās talkas, gan Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapās.
