Panorāma

Rīt sāksies Pēterbaznīcas festivāls "Dominante"

Panorāma

Uģi Magoni patur apcietinājumā

Neatkarības "de facto" atjaunošanas diena

24 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas de facto

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Piektdien, 21.augustā, aprit 24 gadi, kopš Latvijas Republikas Augstākā Padome puča laikā pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu". Līdz ar to beidzās 1990.gada 4.maijā pieņemtās neatkarības deklarācijas noteiktais pārejas periods un tika atjaunota Latvijas faktiskā neatkarība. Atceroties šo dienu, Barikāžu muzejā piektdien notika tam laikam veltīta konference.

Laikā, kad pučisti visiem spēkiem vēl mēģināja novērst PSRS sairšanu, Latvijas Augstākā Padome pasludināja - suverēnā vara Latvijā pieder tautai. Svarīgo lēmumu Augstākās padomes deputāti pieņēma 1991.gada 21.augustā pulksten 13. Jau pēc stundas padomju armijas desantnieki ar bruņumašīnām  aizvācās no Doma laukuma. Vēlāk armijnieki izvācās arī no Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio ēkām. Viņus bija sasniegusi ziņa, ka Maskavā pučs ir izgāzies.

Juridisko spēku Latvijā zaudēja PSRS likumi, un, tieši atsaucoties uz 21. augustā pieņemto likumu Latvijā, citas valstis atzina mūsu valsts neatkarības atjaunošanu. Piektdien šai dienā veltītā konferencē sanākušies sprieda, ka iespējams tieši šis datums ir otrais svarīgākais aiz 1918.gada 18.novembra, kad Latvijas valsts tika dibināta.

„Igaunijā tas ir galvenais datums, un viņi svin to tā kā mēs svinam 4.maiju. No emocionālās un cilvēciskās puses, protams, 4.maijs tā ir uzdrīkstēšanās, bet no juridiskās puses un de facto puses, protams, 21.augusts. Jo tas izbeidzās pārejas periods, mums vairs nebija jārēķinās ar Maskavu, viss bija savs. Tā kā vēsturē, kā tos notikumus saliek,” skaidro Romualds Ražuks, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs no 1990. līdz 1992.gadam.

Šīs dienas nozīmi uzsvēra arī žurnāliste Velta Puriņa. Tieši viņa bija pēdējā, kas divas dienas agrāk uzrunāja skatītājus no televīzijas ekrāniem pirms ēkā ielauzās OMON kaujinieki. „Nākot uz šejieni es satiku vairākus paziņas un pajautāju, kādu dienu mēs šodien svinam. Viņi saka - puča beigas. Tā kā īstenībā cilvēki maz zina tieši par šo dokumentu šodien. Ikdienā mēs maz par to domājam un runājam, lai arī tam ir liela nozīme,” saka Velta Puriņa.

Kā nereti šādos datumos, konferencē raisījās runas, par to vai sasniegtais, ir tas ko toreiz vēlējās. Taujāta, vai ir gandarījums par to rezultātu, kādā valstī mēs pašlaik dzīvojam, Puriņa atbildēja apstiprinoši: „Es esmu, jā es esmu. Es  tikai neesmu gandarīta, kā tiek viens vai otrs jautājums risināts. Bet par to, kādā valstī mēs dzīvojam, es esmu gandarīta.”

Šodien sabiedrību sveica arī prezidents Raimonds Vējonis. Viņš norādīja - lai arī mēs katrs varētu nosaukt daudzas lietas, kuras mūsu valstī varētu tikt izdarītas labāk, šodien mēs varam būt lepni ar paveikto, jo esam atgriezušies starptautiskajā sabiedrībā un kļuvuši par pilntiesīgu Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsti. Aizvadītais gadsimts mums ir mācījis, ka neatkarība un pašiem sava valsts nav pašsaprotamība un katrai paaudzei ir jābūt gatavai strādāt kopējam labumam, ieguldīt sevi valsts izaugsmē un nepieciešamības gadījumā aizstāvēt savu valsti. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti