Daudzas situācijas saistītas ar digitāliem risinājumiem produktu piegādē vai attālinātajās mācībās un darbā.
Visvairāk izaicinājumus iesniedza Izglītības un zinātnes ministrija, piemēram, izstrādāt rīku, kas monitorē skolēnu uzmanību un koncentrēšanos.
Darbs pie risinājumiem noslēgsies 8. maijā.
Šobrīd norisinās divu nedēļu triecienprogramma “CrisisLab” jeb ''Krīzes laboratorija''. To organizē sešas Latvijas augstskolas. Tajā varēja pieteikties dažādu jomu studenti, kuriem jāmeklē risinājumi dažādām Covid-19 krīzes izraisītām problēmsituācijām gan medicīnas, gan ekonomikas, gan izglītības jomā. Dažādas organizācijas kopumā iesniegušas 25 izaicinājumus.
Studenti ir sadalīti komandās, un katra komanda tiešsaistē strādā pie sava izaicinājuma. Katrai ir savs mentors, kurš organizē darbu.
Viena no organizatorēm, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas pārstāve Nadīna Elekse stāstīja, ka pieteicās 230 studenti no ļoti dažādām nozarēm, studiju programmām un dažādām augstskolām.
“Ir informācijas tehnoloģiju pārstāvji, pedagogi, sociologi, radošo industriju pārstāvji, mehatroniķi – ļoti dažādi. Tas arī ir tas, ko mēs vēlējāmies, lai komandas, kas strādā pie izaicinājumiem, ir maksimāli starpdisciplināras, lai spētu ģenerēt pēc iespējas interesantākas un daudzpusīgākas idejas,” atzina Elekse.
Pieteiktās problēmsituācijas ir ļoti dažādas. Iesniedzēju vidū ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, “Latvijas Mobilais telefons”, “Tet” un citi.
Daudzas situācijas saistītas ar digitāliem risinājumiem, piemēram, produktu piegādē, attālinātajās mācībās un darbā. Ir arī problēmas, kas saistītas ar socializēšanās trūkumu, kur jādomā, piemēram, kā var aizstāt koncertus vai nometnes bērniem.
Visvairāk izaicinājumu pieteikusi Izglītības un zinātnes ministrija, pamatā attālināto mācību atbalstam skolās un augstskolās, stāstīja valsts sekretāra vietniece Santa Šmīdlere.
“Piemēram, meklēt risinājumu virtuālajai mācību platformai, kur skolēni varētu saņemt konsultācijas un mācību atbalstu no pedagogiem tiešsaistē. Tāpat mēs no savas puses pieteicām risinājumu skolēnu koncentrēšanās un uzmanības monitoringam. Tas varbūt nav krīzes risinājums. Bet mēs redzam, ka, ja būtu kāda tehnoloģija klasē, kas varētu palīdzēt pedagogam saņemt signālus, ka bērnam samazinās uzmanība. Tad padot signālu un skolotājs saprastu, ka vajag pamainīt mācību metodi, lai atkal šo uzmanību atjaunotu,” skaidroja Šmīdlere.
Tāpat ministrija pieteikusi risinājumu studentu noslēgumu darbu izstrādei, atrast rīku, kas palīdzētu darbu noformēt, lai taupītu laiku.
Viens no ''Krīzes laboratorijas'' dalībniekiem ir Rīgas Stradiņu universitātes biznesa vadības otrā kursa students Ralfs Brumermanis. Darbs pie risinājumiem sākās pagājušajā piektdienā. Un Ralfs ir komandā, kura strādā pie vienotas produktu piegādes platformas visā Latvijā.
“Šobrīd ir lielas problēmas ar to, ka ir ļoti liels noslogojums šīm platformām, kā arī piegādes ir saraustītas un nav vienotas sistēmas, kur var visu pārraudzīt un nodrošināt piegādi. Šobrīd mums galvenais ir nodefinēt visas problēmas, kuras redzam. Un sarindot tās pēc ietekmes, lai mēs neko nepalaistu garām un beigās nav jāiegulda divreiz lielāks darbs.
Protams, mums ir kaut kādas idejas, kā mēs to redzam, bet mēs tik tālu cenšamies vēl nedomāt,” atzina Ralfs.
Students uzsver, ka jauniešus ir svarīgi iesaistīt problēmu risināšanā, jo viņiem ir degsme un drosmīgas idejas. Darbs pie risinājumiem noslēgsies 8. maijā, kad tiks sadalīts 20 000 eiro balvu fonds. Katra augstskola piešķirs balvu savā kategorijā, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte piešķirs par labāko inženiertehnisko risinājumu, bet Jūras akadēmija - par lielāko ietekmi uz sabiedrību vai tās grupām, stāstīja viena no organizatorēm Nadīna Elekse.
“Mēs, pirmkārt, sagaidām reālus, praktiskus risinājumus, kas ir radušies studentu sadarbībā gan ar problēmsituācijas devējiem, gan mentoriem. Mēs sagaidām, ka studentiem būs lielāka izpratne par to, kā šīs problēmsituācijas ir radušās un kā tās pārvarēt,
ka beigu beigās mums tiešām būs kaut kas, ko organizācijas varēs pielietot, lai šo situāciju mums visiem padarītu vieglāku un pārvaramāku,” sacīja Elekse.
Iniciatīva tiek atbalstīta no Eiropas Savienības fondu programmas.
