Jau drīzumā būs pabeigts ziņojums par iespējamo finansēšanas modeli, taču konkrētākus skaitļus Siksnis neatklāja.
"Būs nepieciešams politisks lēmums, vai mainīt finansēšanas modeļa principus," viņš atzina.
Finanšu ministrija, pēc Sikšņa teiktā, uzskata, ka principā nekas nav maināms. "Finanšu ministrija uzskata, ka šobrīd viss ir vislabākajā kārtībā – tas, ka Ministru kabinets katru gadu lemj par budžetu atbilstoši tā brīža prioritātēm," paskaidroja SEPLP vadītājs.
Taču SEPLP uzstāj, ka jaunajam finansēšanas modelim jābūt neatkarīgam no šādiem politiskajiem lēmumiem, kas strauji var mainīties.
Pēc Sikšņa domām, sabiedrisko mediju finansējumam jābūt piesaistītam kādam rādītājam – iekšzemes kopproduktam (IKP) vai nodokļu ieņēmumiem. "Par šo esam visvairāk diskutējuši, un par šo būs vajadzīgs lēmums Saeimā," norādīja Siksnis. "Strādājam pie tā, ka finansējuma apjomam ir jābūt līdzīgam Eiropas vidējam rādītājam – 0,16% no IKP, to šobrīd arī cenšamies pamatot."
Siksnis pauda cerību, ka pēc gala ziņojuma iesniegšanas jūnija sākumā būs arī plašas sabiedrības un politiķu diskusijas par mediju turpmāko finansēšanu, bet konceptuāls lēmums par finansēšanas modeļa maiņu vai sabiedrisko mediju apvienošanu tiks pieņemts Saeimas šīs sesijas beigās. Pēdējais brīdis lēmuma pieņemšanai būtu vasaras beigas, rudens sākums.
SEPLP vadītājs piebilda, ka līdz šim politiķi ir centušies atlikt šo jautājumu un Valsts prezidenta vēlēšanu dēļ tas atkal varētu notikt. "Trakākais būs, ja atkal iestrēgs šis jautājums," teica Siksnis.
Runājot par iespējamo Latvijas Televīzijas darbinieku streiku, Siksnis pavēstīja, ka ceturtdien, 25. maijā, tiksies ar valdi un arodbiedrībām. "Streiku vajadzētu nopietni uztvert," viņš atzina.
Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka no SEPLP pietrūkst ļoti skaidra redzējuma par sabiedrisko mediju apvienošanas ieguvumiem. Puntulis atbalsta mediju apvienošanu, bet tas jādara, zinot ieguvumus, "nevis apvienot apvienošanas pēc".
Tāpat ministrs uzskata, ka sabiedrisko mediju finansējumam jābūt piesaistītam IKP.
Taujāts, vai ir pieņemama situācija, ka LTV nav pārliecināta par finansējumu oriģinālsaturam rudenī vēl šajā gadā, par mediju politiku atbildīgais ministrs bija lakonisks: "Tas nebūtu jautājums man."
KONTEKSTS:
Par sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijam sarunas ilgušas vairāk nekā desmit gadu. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome 2021. gada februārī aicināja apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Koncepcijas par sabiedrisko mediju apvienošanu un par finansēšanas modeli Saeimā iesniegtas atkārtoti novembrī, un šogad marta sākumā Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri par apvienotā sabiedriskā medija izveidi.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienojās veidot darba grupu, kas lems par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu un vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņu.
