Remontu Daugavpils ielā sāka pirms nedēļas, zem asfalta klājuma tika atklāts bruģis. Vēl vakar bruģis bija vietā, bet šodien – aizvests. Šādā situācijā būvdarbi bija jāaptur bruģa izpētei, taču tas nenotika – bruģis tika novākts un aizvests.
Būvnieki apgalvoja, ka arī projektā neesot norādīts, ka zem asfalta ir bruģis.
"Pirmajā posmā, kurā mēs darbus veicām, faktiski tur tie vēl nebija konstatēti. Mēs nebijām sapratuši, ka tas vispār ir vēsturiskais laukakmens.
Pēc tāmes mums nav šādas pozīcijas – kaut kāda vēsturiskā laukakmeņa demontāža vai tamlīdzīgi," skaidroja SIA "Ošukalns" ceļa būves nozares vadītājs Jānis Hauka.
Vietējie iedzīvotāji ar situāciju nebija mierā, tādēļ informēja sabiedrību. Pret bruģa aizvešanu ir vietējais vēstures entuziasts Aivars Arnicāns. Dagdietis atminas, ka vēl kā mazs puika kopā ar tēvu esot gājis pāri tirgus laukumam un zem kājām bijis bruģis.
"Padomju gados to bruģi noasfaltēja cilvēku labklājības celšanai, transportam, un rezultātā zem asfalta tika noslēpts bruģis, bet šis bruģis ir bruģēts visas ielas centrā, apkārt baznīcai, tirgus laukums, arī šīs blakus ieliņas," stāstīja Dagdas novadpētniecības biedrības "Patria" priekšsēdētājs Aivars Arnicāns.
Bruģis samests privātā pagalmā
Bruģis ir nogādāts kādā privātā teritorijā, kur ir nevis rūpīgi salikts, bet vienkārši samests. Tas, cik ilgi varētu notikt izpētes darbi, nav skaidri zināms, jo to vērtēs eksperti.
"Bruģis, jāsaka, ir izcils – viņš ir tādām kā apstrādātām malām, slīpām. Mēs redzam, ka akmeņi te atvesti ar visām smiltīm, tad tas darīts lielā steigā. Viss sagāzts vienā kaudzē, tad jau būs kādam jātīra un jāsakārto," norādīja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes valsts inspektore Dzintra Bukeviča.
Vēl vakar Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde lūdza pašvaldības būvvaldei pārtraukt visus darbus, lai tur varētu ierasties inspektori, taču šodien pavērās pavisam cita aina – bruģis bija aizvests.
"Ļoti žēl, protams, ka šis tik vērtīgais artefakts ir iznīcināts, jo Dagda pati par sevi ir sena pilsēta, bet ļoti cietusi abos karos un nav saglabājies vēsturiskais centrs.
Tātad jebkura būtiska vēsturiska kaut kāda pazīme, iezīme, objekts ir ļoti vērtīgs vēstures kontekstā," norādīja Bukeviča.
Par atklāto bruģi bija jāziņo Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei
"Atklājoties kultūrvēsturiskām vērtībām, darbi bija momentā jāpārtrauc un mums jāziņo, kas netika izdarīts," norādīja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve.
Atbildība par šādu rīcību jāuzņemas domei. Tā gan skaidro, ka ceļa remontbūvei ir savs termiņš, kurš esot jāsteidz pabeigt.
"Tā kā mums ir jābūvē pēc projekta un lietus notekūdeņi jānovada, kas ir paredzēts projektā, tad arī turpinājām tos darbus veikt. Tie laukakmeņi nekur nav pazuduši, viņi ir novietoti.
Ja jūs zināt, pēc projekta ir arī atjaunošana, un tie laukakmeņi būtu izmantojami tur uz vietas objektā," stāstīja Krāslavas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Aivars Trūlis ("Apvienotais saraksts").
"Ja ir radušās aizdomas, tad tā atbildība, visdrīzāk, ir pasūtītājam, būvuzraugam vai varbūt darbu vadītājam.
Bet, ja darbu vadītājam nav pārliecības, ka tas ir vēsturisks bruģis, viņš nevienā brīdī darbus neapturēs," norādīja Hauka.
Amatpersonu tikšanās notika uz ielas – vietā, kur bijis vēsturiskais bruģis. Tieši tur arī tika publiski skaidrots, kurš ir vainīgs un kuram jāuzņemas atbildība.
"Būvnieks skatās pēc dokumentiem, sazinās ar pasūtītāju, bet līdz brīdim, kamēr mums nav kāda dokumenta no Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas, ka te ir vēsturiskais objekts vai ka darbi ir jāaptur, darbi turpinājās," skaidroja Krāslavas novada pašvaldības projektu speciāliste Aina Dzalbe.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde precizēja, ka šajā gadījumā sods atbildīgajiem netiks piemērots.
Par pietiekamu rīcību tiek uzskatīts tas, ka darbi šobrīd ir apturēti, kā arī gūta pārliecība – bruģis pilsētā atgriezīsies, tikai, visdrīzāk, citā vietā. Vienlaikus kultūras mantojuma sargi pauž nožēlu par to, ka pašvaldība nav spējusi darbus apturēt savlaicīgi.
