Višķu ezera apkārtne kļuvusi par zviedru galdu zosīm. Tā ar rūgtumu joko apkārtnes zemnieki, kam šie putni nodara pamatīgus zaudējumus. Sasētās pupas tās izknābā, bet dīgstošajiem ziemāju kviešiem noplūc lapas.
"Saknītei lapas visas noēstas. Šajā gadījumā tas ir tikai viņu pirmais atlidojums, jo pēc tam viņi [kvieši] saņemas, ataug, bet viņas [zosis] atlido vēlreiz. Un tas uzreiz arī apgrūtina augu aizsardzības pasākumus, jo vienā lauka galā man jau vajag lietot līdzekļus, kas atbilstoši, bet šeit vēl es nevaru tos lietot, jo tas būs papildu stress," stāsta SIA "Agraris" īpašnieks Aleksandrs Harlamovs.
Harlamova saimniecība ir liela, te zosu dēļ pagājušogad ražas apjoms samazinājies par apmēram divām tonnām. Tie ir pamatīgi finansiāli zaudējumi. Var jau pieteikties kompensācijām, bet...
"Mēs jau strādājam tāpēc, lai iegūtu ražu, lai būtu tālāka virzība, bet sanāk, ka noēd, ej prasi tās kompensācijas, tu raksti iesniegumu, laiku tik tērē. Bet kas strādās?" jautā zemnieku saimniecības "Lauriņi" īpašnieks Oskars Škapars.
"Mēs negribam kaut ko prasīt, lai kaut kādas kompensācijas piešķirtu. Piedāvājam, lai medniekiem būtu "visas kārtis" [rokās], lai zosis varētu medīt. Un tas neko nemaksā," saka zemnieku saimniecības "Biķernieki – GRAS" īpašnieks Aleksandrs Studeņņikovs.
Zemnieki var pietikties licencei zosu medīšanai, bet stingrie noteikumi daudzus attur. Tā lēš vietējais mednieks, rādot Dabas aizsardzības pārvaldes viņam atsūtīto dokumentu.
"Es nezinu, kad viņš medīs, bet šitais viss ir jāizpilda. Tur ir pulka punktu, kas apgrūtina, padara sarežģītu un ne katram iespējamu to procesu. Sākot no tā, ka tev jāpiesaka, kurā vietā tu un kad tu medīsi. Kurā vietā tu atradīsies, ar kādu munīciju varēs šaut. Vēl viens interesants fakts ir, ka lidojošus putnus medīt nedrīkst," stāsta mednieku kolektīva "Ambeļi" vadītājs Egils Rūtiņš.
Kopumā Latvijā gadā atļauts nomedīt 2000 zosu. Bet, pat ja varētu vairāk un to būtu darīt vienkāršāk – zemniekiem nebūs līdzēts, vērtē Dabas aizsardzības pārvaldē.
"Pēc tās Eiropas likumdošanas, kas mums ir jāievēro un jāņem vērā, izsniedzot atļaujas, mēs nevaram veidot tādu sistēmu, kādu mums mednieki ir piedāvājuši, kad ir kvota un katrs, kur grib, tur šauj," norāda DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Arī biologiem un ornitologiem ir savs ieteikums – mācīties no kaimiņiem.
"Kādā veidā Igaunijas zemnieki vēl nav aizgājuši postā, jo tur skaits ir nesalīdzināmi lielāks. Bet kaut kādā veidā viņi tiek galā," saka Daugavpils Universitātes bioloģes zinātņu doktore Tatjana Krama.
Zosis jācenšas atbaidīt, izmantojot dažādākās metodes un iekārtas, iesaka gan bioloģe, gan dabas aizsardzības speciāliste. Pie Višķu ezera viena iekārta ir – ik pēc pāris minūtēm atskan lielgabala šāvienam līdzīgs troksnis. Zemnieki stāsta, ka zosis ātri vien pie šīs skaņas pierod un turpina savu maltīti. Un zemniekiem, kas vēl nav atrisinājuši problēmu, nākas pierast pie tā, ka būs zaudējumi.
