Divas trešdaļas Latvijas ģimenes ārstu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Jo īpaši liela problēma ir reģionos, kur nopietni trūkst jauno speciālistu, kas būtu gatavi pārņemt pieredzējušo ārstu prakses. Tā atzīmē Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs, norādot, ka Latvijā ģimenes ārsti strādā visintensīvāk Eiropā.
Pērn visā valstī speciālisti snieguši vairāk nekā 5,8 miljonus klātienes konsultāciju un 2,5 miljonus reižu palīdzējuši attālināti. Taču laukos pacientiem jāņem vērā, ka mājas vizītes ģimenes ārsti vairs nespēs veikt tādā apjomā kā agrāk.
"Attīstītākās un pat bagātākās Eiropas valstīs ir tā, ka tiek rasti risinājumi, lai pacientu transportētu līdz ģimenes ārstam. Protams, ir atsevišķas saslimšanas, ir pacienti ar kustību traucējumiem;
vajadzības gadījumā mēs, protams, joprojām nodrošinām pakalpojumu mājās, bet šis pakalpojums ir aizejošs,
un te gan vietējām pašvaldībām, gan valstij kopumā, gan arī sociālajiem dienestiem jādomā, kā mēs nodrošināsim šo loģistiku ilgtermiņā," skaidro Dzalbs.
Ģimenes ārstu darba apjoma dēļ pacientiem jārēķinās, ka ārsts ne vienmēr varēs būt klāt. Ir citi komandas locekļi, kas slimniekam varēs palīdzēt. Tā norāda Dzalbs, skaidrojot, ka, piemēram, Jelgavas novadā atsevišķās ārstu prakses vietās ģimenes ārstus nevar atrast pat mēnešiem ilgi.
"Šeit tas redzējums un risinājums īstenībā ir gana vienkāršs. Tas ir finansējums. Nekas cits efektīvāks nav atrasts. Ja mēs paskatāmies uz Skandināviju, kur teritorija iesniedzas dziļi ziemeļos. Lai tur piesaistītu darbiniekus, tur atalojums ir divas trīs un pat vairākas reizes lielāks, nekā galvaspilsētā. Un tādā veidā mēs varam cerēt, ka kolēģi vismaz uz zināmu laiku būs gatavi pilnībā mainīt savu dzīvesveidu un pārcelties uz tālākiem pierobežas apvidiem," turpina Dzalbs.
Ģimenes ārstu nopietnam trūkumam piekrīt Latvijas Pašvaldību savienībā, taču organizācijā nevarot iedomāties, kā bez mājas vizītes varēs iztikt.
"Droši vien gulošu pacientu pašvaldība neatvedīs līdz ģimenes ārsta praksei, lai nodrošinātu pacienta vizīti. Protams, var samazināt mājas vizīšu skaitu, plānojot tās pie kaut kādām atsevišķām pacientu grupām, bet, manuprāt, jau šobrīd tas tā notiek. Bet vispār atteikties no mājas vizītēm, vismaz šobrīd es nesaredzu, kā tas ir iespējams," norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.
Ģimenes ārstu mājas vizītes valsts pilnībā apmaksā, piemēram, bērniem līdz pilngadībai, 1. grupas invalīdiem un pacientiem, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe. Savukārt 2,85 eiro līdzmaksājums ir, piemēram, senioriem virs 80 gadiem un pacientiem ar gripas saslimšanu gripas epidēmijas laikā.
Veselības ministrijā norāda, ka izmaiņas pagaidām nav plānotas. Tas nozīmē, ka valsts arī turpmāk plāno nodrošināt ģimenes ārstu mājas vizītes.
