Ģimenes ārsti jūtas nenovērtēti – trūkst naudas, apsver arī domu streikot

"Pārslodze, izdegšana", "ģimenes apstākļu dēļ nevaru atļauties pārtraukt, citos apstākļos būtu ko pārdomāt", "pieauguši prakses uzturēšanas izdevumi", – šie ir tikai daži izteikumi no šogad veiktās ģimenes ārstu aptaujas par to, kāds ir viņu noskaņojums un nākotnes plāni. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijā norāda, ka aptuveni 50% no kolēģiem jūtas nenovērtēti, pārguruši, ir finansiālas problēmas, problēmas piesaistīt papildu darbiniekus, un gandrīz 50% no kolēģiem apsver iespēju pārtraukt sadarbību ar Nacionālo veselības dienestu.

 ĪSUMĀ:

Bez papildu darbinieka nevar iztikt

Ģimenes ārste Zane Berga praksi Jelgavā pārņēmusi tikai pagājušā gada novembrī, bet sirds jau esot pilna. Pirmais, ar ko jaunā daktere saskārusies, ka Jelgavā daudzi pacienti nerunājot latviski, savukārt viņa slikti zina krievu valodu. Šo problēmu gan izdevies ātri atrisināt.

Jaunā ģimenes ārste Jelgavā Zane Berga
Jaunā ģimenes ārste Jelgavā Zane Berga

"Mums ir ārsta palīgs, kas runā krieviski, bet citreiz ārsta palīgs nespēj tikt galā ar šiem pacientiem, tad mums ir vienošanās ar dakteri, kura atrodas divas durvis tālāk, ka viņa pārņem šos pacientus," stāstīja Berga.

Ar citām problēmām gan neesot tik vienkārši. Piemēram, pašreiz aktuāls ir jautājums, kā samaksāt algas trīs darbiniekiem. Praksē reģistrēti vairāk nekā 2500 pacienti, par kuriem rūpējas ārste, ārsta palīgs, medmāsa un arī reģistrators, bet tagad Zane norāda uz tukšu galdu, jo trešais darbinieks vairs netiek apmaksāts.

Bet bez pieredzējušā reģistratora iztikt neesot iespējams, tāpēc mēģinot samazināt stundu skaitu.

"Tas [reģistrators] ļoti atvieglo darbu, jo, ja man tas vēl paralēli būtu jādara... Es negribu teikt, cik stundas dienā tās būtu rezultātā. Mēs šobrīd samazinām stundas. Ceturtdienas mums ir bērnu dienas, mierīgas dienas, un tad mēs kaut kā varam tikt galā ar darbiem, bet tas ir traki, ka man ir jāupurē sava alga, lai algotu šo trešo darbinieku," atzina daktere.

Ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs sacīja, ka visvairāk satrauc šī situācija ar cilvēkresursiem, ar papildu darbiniekiem.

Trešais darbinieks ģimenes ārstiem bija nepieciešams jau iepriekš, bet īpaši kovida laikā, kad bija jāvakcinē, jāapzina kontaktpersonas un jāārstē kovida pacienti attālināti. Aptuveni 300 praksēs šie darbinieki iekļāvās un pierādīja, ka arī pārējās profilaktiskās programmas tika pildītas daudz rezultatīvāk.

"Tādēļ mēs aktīvi uzrunājām Nacionālo veselības dienestu, Veselības ministriju, Ministru kabinetu, lai saglabātu [trešo darbinieku]," sacīja Dzalbs, paužot, ka nepieciešama komandas paplašināšana, "bet šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, ka mums šis papildu darbinieks netiek atbalstīts".

Dzalbs stāstīja, ka daļa šo trešo darbinieku tagad ir bezdarbnieki, daļa atradusi darbu veselības aprūpē privātajā sektorā, arī cilvēki bez medicīniskās izglītības ir veiksmīgi atraduši darbu dažādās lielāko poliklīniku reģistratūrās, slimnīcu administratīvos darbos.

"Mēs esam viņus apmācījuši un tālāk atdevuši bieži vien privātajam sektoram, stiprinot un attīstot to vēl vairāk," secināja Dzalbs.

Bet tikmēr ģimenes ārstiem ar visu darba apjomu jāturpina tikt galā atkal pašu un palīga spēkiem. Darba apjoms patiesi liels, kas arī sniedz atbildi uz nereti iedzīvotāju uzdoto jautājumu, kāpēc ģimenes ārsts nav pieejams visu dienu un arī brīvdienās.

"Viena dienas daļa ir veltīta klātienes konsultācijām, kur pacienti nāk gan pēc pieraksta, gan arī uz "akūtām stundām". Minimālais laiks ir četras stundas, lielākām praksēm piecas stundas. Tālāk seko laiks, kad nodarbojamies ar telefonu konsultācijām. Tad mums ir sasūtītas  "WhatsApp" un citās platformās ziņās, uz ko arī mēģinām atbildēt gan paši, gan prakses komandas darbinieki, pēc tam pienāk jau vēla vakara stunda, kad mums ir vēl daudz birokrātisko vajadzību. Es paskatīju, mums ir aptuveni 25 institūcijas, ar ko sadarbojamies – invaliditātes komisijas, medicīniski pedagoģiskās komisijas, bāriņtiesas, sociālie dienesti, policijas, apdrošinātāji…" ikdienu raksturoja Dzalbs. Vēl ir arī pa kādai mājas vizītei un sociālās aprūpes centri.

Dzalbs norādīja, ka ģimenes ārstu drūmo noskaņojumu veicina arī nepietiekamais finansējums.

Visu ziemu ģimenes ārstu prakses nav saņēmušas atbalstu par pieaugošajiem elektroenerģijas un komunālajiem izdevumiem, kas praksēs sasnieguši 1000 līdz 1500 un pat vairāk eiro. No valsts garantētais finansējums ir 480 eiro. Un izveidojusies situācija, ka aptuveni trešā daļa no ģimenes ārstu praksēm saņem arī mazāku kapitācijas maksājumu.

Strādā vien piekto mēnesi, bet jau ir pārdomās

Arī jaunā ģimenes ārste Jelgavā Zane Berga stāstīja, ka ne mazāk sāpīga ir prakses uzturēšana. Tam būtu vajadzīgi vismaz 1000 eiro, bet valsts piešķirtais finansējums ir daudz mazāks.

Ģimenes ārste Zane Berga
Ģimenes ārste Zane Berga

"Man nešķiet normāli, ka par prakses uzturēšanu ir tikai 480 eiro, ja mēs zinām, ka ir jāmaksā par īri, par apkuri, ūdeni, elektrību," sacīja ārste.  Saprotams neesot arī, kāpēc Latvijā ģimenes ārsti pēc būtības pielīdzināti uzņēmējiem.

"Mēs neesam uzņēmēji, mēs esam ārsti. Ja mums būtu nodalīta algas daļa arī ģimenes ārstam, tad visi pārējie aprēķini arī varbūt būtu citādāki," sprieda Berga.

Viņa savā praksē strādā vien piekto mēnesi un jau labprāt raudzītos citu valstu virzienā, pagaidām no tā atturot vairāk nekā 20 000 eiro lielais aizņēmums.

Savukārt jaunā ģimenes ārste Elīna Liepiņa, kura šomēnes sākusi darbu Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, atzina, ka viņai paveicies vairāk. Telpas izremontējusi pašvaldība, bet aprīkojums palicis no iepriekšējās ģimenes ārstes, kura devusies pelnītā atpūtā. Tomēr problēmas, ar ko nākas saskarties ikdienā, visai līdzīgas – arī viņa trešajam darbiniekam maksās algu no saviem līdzekļiem.

Iztikt bez trešā darbinieka nevarot, jo jāapkalpo ne tikai Zaļenieku ļaudis, bet arī blakus esošā Svētes pagasta cilvēki. Turklāt pie zīdaiņiem un guļošajiem pacientiem jādodas arī mājas vizītēs.

Elīna Liepiņa vēl nav saņēmusi rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem un nezinot, vai valsts piešķirtais finansējums prakses uzturēšanai būs pietiekams, tāpēc pagaidām vēl esot optimistiski noskaņota.

Jauna ģimenes ārste Elīna Liepiņa
Jauna ģimenes ārste Elīna Liepiņa

Novados piesaistīt jaunos ārstus aizvien ir problēma

Jelgavas novada pašvaldībā skaidro, ka Zaļenieku un Svētes ļaudīm esot paveicies, ka viņiem vismaz ir ģimenes ārsts, jo novadā tā esot sāpīga problēma.

Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola (Latvijas Zemnieku savienība) stāstīja, ka

novadā nepieciešami divi ģimenes ārsti, turklāt ārsti, kuri sasnieguši pensijas vecumu, gribētu nodot praksi citiem, bet "ģimenes ārstu atrast ir ļoti sarežģīti".

Arī Aizkraukles novadā ar bažām skatās nākotnē. Nupat Jaunjelgavā ģimenes ārstes vadībā sākusi iestrādāties ārste rezidente, kura pēc gada, kad būs beigusi rezidentūru, plāno palikt un darbu turpināt. Ir dzīvoklis, un pašvaldība arī lēma līdz rezidentūras beigām piešķirt stipendiju 620 eiro jeb minimālās algas apmērā. Tomēr jaunās ārstes atnākšana pilnībā nenosedz Jaunjelgavas apvienību, tur nepieciešams vēl viens ārsts, un saņemts arī iesniegums no dakteres Koknesē, kura grasās iet pensijā.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks vides un tautsaimniecības jautājumos Andris Zālītis ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka novadā nepieciešami vismaz divi ārsti. Gandrīz divus gadus novada pārstāvji "braukuši uz mācību iestādēm, universitātēm, [..] solījuši visādus labumus, dzīvokļus, stipendijas", bet tas īsti nedeva rezultātu.  

Zālītis kā vienu no piemēriem piemin arī Seci, kur ir pašvaldības iekārtota ārsta prakses vieta, bet pastāvīga ārsta, kas tur strādātu, nav. Uz turieni brauc pieņemt pacientus ārsts no Salas, kurš arī tūlīt beigs praksi, un tad mums tā vieta ar visām iekārtotām telpām paliks neaizpildīta.

Ģimenes ārstus grūti pierunāt atvērt arī otru prakses vietu; iemesls finansējums

Arī Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola (Latvijas Zemnieku savienība) stāstīja, ka pašvaldība maksājot stipendiju tiem topošajiem ģimenes ārstiem, kuri pēc studiju beigšanas ir ar mieru turpināt strādāt kādā no Jelgavas novada ģimenes ārstu praksēm. 

Pašreiz viens stipendiāts jau praktizējot novadā, bet otrs tikai nesen uzsācis studijas.

Piesaistot dažādu projektu finansējumu, tiekot izremontētas arī praksei nepieciešamās telpas, tomēr pievilināt jaunos speciālistus esot grūti, tāpat kā pierunāt ģimenes ārstus atvērt arī otru prakses vietu, kas ļautu iztikt ar mazāku skaitu ģimenes ārstu. Un iemesls tam esot finansējums.

"Arī mēs esam saņēmuši informāciju no vairākiem ģimenes ārstiem par grūtībām uzturēt otro prakses telpu. Tie ir komunālie maksājumi, kas jāmaksā ģimenes ārstam. Manuprāt, ļoti steidzami būtu nepieciešams valdības un nacionālas politikas līmenī šo atrisināt," pauda Ilze Vītola.

Pašvaldības nav tiesīgas piešķirt arī atlaides komunālajiem pakalpojumiem, jo likuma izpratnē tā būtu uzņēmējdarbības finansēšana.

Tikmēr pašvaldību likums uzliek par pienākumu vietvarām nodrošināt ģimenes ārsta pieejamību saviem iedzīvotājiem. 24. aprīlī pedagogu streikam sola pievienoties arī mediķi. Streikot gatavas arī uzrunātās jaunās ģimenes ārstes.

Pārdomās, vai pēc 30 nostrādātiem gadiem darbu turpināt, ir ģimenes ārste Indra Alksne Jelgavas novada Līvbērzē. Viņai sirds ir pilna, un skumdina, ka nav iespēju sev nodrošināt aizvietotāju. Ne tikai, lai varētu doties atvaļinājumā, bet nepatīkamas emocijas palikušas no sava darba nespējas laika. Indra Alksne jau oktobrī zināja, ka viņai būs plānveida operācija, par to brīdināja Nacionālo veselības dienestu, ka viņai nav ārsta aizvietotāja un ka tāds uz viņas prombūtnes laiku būs nepieciešams.

Ģimenes ārstes Indras Alksnes kabinets Jelgavas novada Līvbērzē.
Ģimenes ārstes Indras Alksnes kabinets Jelgavas novada Līvbērzē.

Janvāra vidū viņa lūdza NVD nozīmēt aizvietotāju uz slimības laiku, jo nebija zināms, cik ilgi būs slimības lapa. "Man iedeva telefonu pensijā esošai 82 gadus vecai dakterei, ar kuru lai es sarunāju personīgi. Es to dakteri ļoti labi pazīstu, viņa pateica, ka viss, ka beidzot grib atpūsties, ka viņai ir 82 gadi. Nu, un kaimiņu pagasta daktera telefonu, kurš fiziski nevar atbraukt pie manis un sēdēt manā praksē," stāstīja Alksne.

Prakse tikmēr darbojās uz ārsta palīga pleciem, kurš nav tiesīgs pagarināt slimības lapas vairāk par 10 dienām. Zvanīja, meklēja citu speciālistu, kurš to var izdarīt.

Lai ārsta palīgam būtu vieglāk, Indra Alksne vienojās ar trešo darbinieku, kuram darba līgums bija līdz 31. janvārim, ka vēl paturēs viņu līdz 1. martam. Tā kā 1. februārī valsts algu maksāt pārtrauca, Indra Alksne viņam maksās no saviem līdzekļiem.

Pērn sniegti 5,5 miljoni konsultāciju klātienē un 2,8 miljoni attālināti

Pagājušajā gadā sniegti vairāk nekā 5,5 miljoni konsultāciju klātienē un vairāk nekā 2,8 miljoni konsultāciju attālināti. No visa ambulatorā darba realizēti aptuveni 75% un, ja stiprinātu primāro veselības aprūpi, tas pozitīvi atsauktos arī uz sekundāro un stacionāro veselības aprūpi, iespējams, rehabilitāciju un citām lietām, skaidroja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs.

"Mēs pat nerunājam par atalgojumu, mēs runājam par to, ka šobrīd mums ir nepieciešami cilvēkresursi, kas bija diezgan lēts izdevums valsts kontekstā. Mēs runājam par aptuveni astoņiem miljoniem gadā, kas uz šī budžeta fona ir niecīgs pieprasījums, bet ar ļoti labu atdevi. Un otra svarīgākā investīcija ir prakšu uzturēšana, lai mūsu ģimenes ārsti turpina strādāt, un tad nākamajos gados varam runāt gan par šiem finansējuma avotiem, līdzekļu izlietojumu, gan par algu pieaugumiem," klāstīja Dzalbs.

Par prakšu uzturēšanu Dzalbs piebilda, ka daļa ārstu, kuri sniedz arī kādus maksas pakalpojumus, palielināja cenas, bet saprāta robežās, lai pacients tos varētu atļauties. Vidēji ģimenes ārsta praksē maksas pakalpojumu īpatsvars svārstās no 5% līdz 10%, kas ir nenozīmīga ienākumu daļa. 

Dažādu sasāpējušu jautājumu dēļ daļa ģimenes ārstu apsver iespēju pārtraukt sadarbību ar Nacionālo veselības dienestu.

Uz jautājumu, kas tad notiek tālāk, Ainis Dzalbs sacīja, ka varianti ir vairāki. Lielākās pilsētās ir iespēja veidot savas prakses un pāriet uz maksas pakalpojumiem. Ir, kas mēģina mācīties kaut ko papildus un pāriet strādāt citā specialitātē, un ir daļa kolēģu, kuri apsver domu par došanos uz ārzemēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti