Kopš ieviests jaunais izglītības saturs "Skola2030" skolas, skolotāji, skolēni un viņu vecāki izjūt mācību līdzekļu, jo sevišķi mācību grāmatu trūkumu. Tas nozīmē, ka skolām ar steigu jāiegādājas jaunajam saturam atbilstoši mācību līdzekļi. Tomēr šim mērķim piešķirtais valsts finansējums ļauj iegādāties vien divarpus mācību grāmatas katram skolēnam. Tāpēc dzirdētas sūdzības no skolām, ka pedagogiem tagad daudz laika un papīra jātērē mācību grāmatu kopēšanai, jo visiem skolēniem visus nepieciešamos izdevumus nav iespējams nopirkt.
Noraizējusies ir arī LDDK
Situācijai uzmanību pievērsušas ne tikai skolotāju un vecāku organizācijas, bet pat Latvijas Darba devēju konfederācija. Tā prasa, lai no valsts budžeta mācību grāmatu iegādei tiktu piešķirti 14 miljoni eiro. Konfederācijas ģenerālsekretārs Kaspars Gorkšs Latvijas Radio teic, ka šāda prasība izvirzīta tāpēc, ka mācību grāmatu trūkums samazina izglītības kvalitāti.
"Darba devēji gribētu paļauties uz to, ka Latvijas izglītības sistēma sagatavo darba tirgus prasībām atbilstošus skolu absolventus.
Lai tas pilnvērtīgi izdotos, tam ir divi izšķiroši priekšnosacījumi, – kvalificēti un meistarīgi skolotāji, kā arī mācību saturam atbilstoši mācību līdzekļi tieši pašiem skolēniem," skaidro Gorkšs.
Viņš pieļauj, ka salīdzinoši sliktie centralizētie eksāmenu rezultāti, kā arī tas, ka daudzi skolēni nav gatavi studēt eksaktās nozares, ir sekas arī mācību grāmatu trūkumam.
IZM: Ne visur situācija ir spiedīga
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere piekrīt, ka, neraugoties uz mūsdienu pasaules digitalizāciju, izglītošanās pamats joprojām ir grāmata.
"Mācību līdzekļu pieejamība katram skolēnam ir būtībā pats pamatu pamats, lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību satura apguvi. Nu mēs esam plānojuši nākamajā gadā vienam skolēnam atvēlēt teju 30 procentus finansējuma vairāk nekā, teiksim, šogad," saka IZM pārstāve.
Taču valsts budžeta projektā mācību grāmatām paredzēti vien 9,4 miljoni eiro.
Vēl vairāk naudas piešķirt neesot iespējams tāpēc, ka šā gada valsts budžeta prioritāte ir drošība.
IZM nav veikusi visaptverošu skolu aptauju, lai noskaidrotu, kāda tajās ir situācija ar mācību līdzekļu pieejamību un cik daudz skolotāju spiesti tos kopēt. Niedre-Lathere gan liek saprast, ka ne visur situācija ir spiedīga. Esot pašvaldības, kurās mācību grāmatu iegādei piešķirtais finansējums pat neesot iztērēts. Kāpēc tā, jautāja Latvijas Radio.
"Pieņēmumu līmenī varētu būt situācija dažāda: viens – kad tātad ir pietiekams mācību materiāla bāzes un tā nodrošinājums, lai, teiksim, skolēns varētu sekmīgi apgūt mācību priekšmetu; otrs varētu būt, kad nav visi vecuma posmi, visi mācību priekšmeti simtprocentīgi noklāti ar šiem mācību materiāliem, līdz ar to arī nav, ko iegādāties," saka Niedre-Lathere.
Ja finansējums nav izlietots, tas atgriežas atpakaļ valsts budžetā.
Ministrijas pārstāve atgādina, ka vismaz daļēji skolās var izmantot arī senāk izdotās mācību grāmatas, kā arī digitālos mācību izdevumus un rīkus.
Maz jaunajam saturam atbilstošu grāmatu
"Ar jauno "Skola2030" [izglītības saturu] ļoti daudz nekā nav tieši vidusskolas posmā. Līdz ar to skolotājiem pašiem jāģenerē visādas darba lapas, jo to materiālu ir tik, cik ir," atklāj Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas bibliotekāre Rūta Ramona Vanaga.
Tomēr mācību materiālu trūkums, ko bibliotekāre tālākajā sarunā nosauc pat par izmisīgu, vairāk saistīts nevis ar nepietiekošo finansējumu, bet gan to, ka vecākajām klasēm pagaidām izdots maz jaunajam saturam atbilstošu mācību grāmatu. Tāpēc skolotāji izlīdzas, veidojot mācību materiālus paši un meklējot tos digitālajā vidē. Tiesa, digitālo mācību platformu abonēšana tāpat ir dārga, un nauda tam jāatvēl no tā paša finansējuma, kas atvēlēts mācību grāmatām. Turklāt mācību materiālu meklēšanai skolotājiem nākas patērēt daudz laika.
Niedre-Lathere pauž arī labu ziņu: izdevies rast Eiropas struktūrfondu finansējumu, lai sagatavotu skolotājiem nepieciešamos metodiskos materiālus. Tie tiks izstrādāti no 2025. Līdz 2028. gadam, šim mērķim izlietojot 9,5 miljonus eiro. Trīs miljonus Eiropas naudas izmantos, lai radītu mācību materiālus profesionālās izglītības iestādēm. Mācību grāmatu iegādei gan Eiropas finansējumu nav izdevies rast.
Tāpēc LDDK vadītājs Gorkšs sola, ka darba devēji līdz valsts budžeta apstiprināšanai aktīvi turpinās prasīt lielāku finansējumu mācību grāmatām, jo kvalitatīva izglītība ir valsts atbildība.
