ĪSUMĀ:
- Arī Latvijā dzīvojošie citu valstu pilsoņi nereti vēršas pēc ziedotāju palīdzības veselības pakalpojumu saņemšanai.
- Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozs nav sadalīts pēc nacionālās piederības.
- Veselības pakalpojumu saņemšanai personai jabūt iekļautai Pakalpojumu saņēmēju reģistrā.
- Citu valstu pilsoņiem īpaša problēma – valodas barjera un orientēšanās veselības aprūpes sistēmā.
Arī Latvijā dzīvojošie citu valstu pilsoņi nereti vēršas pēc ziedotāju palīdzības
Ukrainas pilsonei Aldonai Redčenko jau pirms teju 20 gadiem atklāja vairogdziedzera audzēju, kas tolaik veiksmīgi uzveikts, taču pirms dažiem gadiem tas atkal atgriezās. Šobrīd Latvijā ārstu konsīlijs viņai nozīmējis dārgas zāles. Redčenko ir dzimusi un augusi Latvijā, bet apprecējās ar ukraini un 45 gadus dzīvoja vīra dzimtenē. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā viņa devās bēgļu gaitās uz Latviju. Ģimene līdz pat kara sākumam un vēl dažas nedēļas pēc tā dzīvoja nelielā pilsētā Mikolajivas apgabalā pie Melnās jūras. Vēža paciente pieļāva, ka arī lielā bēgšanas spriedze pasliktinājusi veselību.
Dod pieci! 2024
Jau 11. sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad pievērsīsies veselības aprūpes trūkumiem Latvijā, izgaismojot finansiālo bezizeju, ar ko saskaras cilvēki ar kritiskām un akūtām veselības problēmām, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Tie ir gadījumi, kad cilvēkus no dzīvības šķir konkrēta un pašiem nesasniedzama naudas summa.
"Dod pieci!" kā allaž nedēļas garumā – no 13. līdz 19. decembrim – raidīs no īpašās stikla studijas Doma laukumā Rīgā. Līdz tam iespējams ziedot arī "Dod pieci!" akcijas lapā "Ziedot.lv" mājaslapā.
"Mani operēja Kijivā un izoperēja to limfa mezglu, bet analīzes parādīja, ka vēl kaut kas ir palicis, bet tad sakarā ar to karu es atbraucu uz Latviju, un te atrada man to problēmu jau aknā. Nu, un tad man pateica, ka mani jāārstē ar tām ļoti dārgajām tabletēm. (..) Ar stresiem iznāca ļoti nelaba situācija, jo mēs izbraucām no Ukrainas tikai pēc trīs nedēļām, kad jau raķete nokrita 50 metru attālumā no mājas. Šausmīgi! Logi izlidoja, jumts un viss lidoja. Mēs tad paņēmām savu suni, vienu koferi un kopā ar vīru izbraucām," stāstīja Redčenko.
Šobrīd Latvijā ik mēnesi sievietes medikamentiem valsts līdzfinansē ap 1000 eiro, bet pacientei pašai jāspēj piemaksāt vēl apmēram 4000 eiro. Savukārt gadu ilgam kursam kopumā nepieciešami vairāk nekā 48 000 eiro. Tāpēc Redčenko ir īpaši pateicīga par iedzīvotāju atbalstu portālā "Ziedot.lv", kas vāc līdzekļus viņas medikamentiem.
"Tas ir šausmīgi, zināt, es nezināju, ko darīt, kur ņemt to naudu, un māju pārdot mēs nevaram Ukrainā, un tagad viņi maksā kapeikas ar to karu... Mašīnu mēs mēģinājām pārdot, bet par to mašīnu pat 1000 nedod neviens. Veca mašīna, nevienam nav vajadzīga. Un cilvēks nezina, ko darīt. Vajag cīnīties. Es ļoti pateicīga esmu. Es jau astoto mēnesi dzeru tās zāles, un dators rāda, ka mazliet mazāki paliek tie perēkļi. Tas process ir bremzējies ar tām zālēm," sacīja Redčenko.
Tā kā veselības aprūpes sistēma un izmaksas Latvijā neatšķiras arī šeit dzīvojošiem citu valstu iedzīvotājiem, arī šie cilvēki nereti vēršas pēc ziedotāju palīdzības veselības pakalpojumiem, kuras neapmaksā valsts.
Veselības pakalpojumu saņemšanai jabūt iekļautam Pakalpojumu saņēmēju reģistrā
Labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta norādīja, ka šogad tieši Ukrainas kara bēgļiem palīdzēts 206 reizes, galvenokārt medikamentu un izmeklējumu apmaksai, kā arī zobārstniecības izdevumu segšanai. Kopējā saziedotā summa ir ap 140 000 eiro.
Dimanta norādīja: "Šo ukraiņu kontekstā tas, ko mēs esam novērojuši, ka viņu maksas medicīna ir ar daudz zemākām cenām savā dzimtenē, un viņiem šis šoks ir vēl lielāks, teiksim, par visām tām izmaksām, kas ir par zobārstu, gan dažādas operācijas un tā tālāk. Viņiem arī, protams, ir zemāki ienākumi nekā vidēji Latvijas iedzīvotājiem. Bet katru nedēļu kāds atnāk, tur ir dažādas lietas. Izmeklējumi, ko nevar sagaidīt kā valsts apmaksātos, kur jāgaida, piemēram, 10 mēnešus, kaut kādi izmeklējumi, ultrasonogrāfijas un, lai noteiktu diagnozi, tad lūdz mūsu palīdzību; arī dažādi speciālisti, kur ilgi jāgaida. Skaidrs, ka ukraiņu bēgļiem tā ir arī tāda psihosomatiska problēma, ka, pārdzīvojot kara šausmas, ir zemāka imunitāte un visas tās hroniskās kaites no jauna tā kā uzjundīja un kamēr vēl nonāk pie diagnozes... Tā ka, jā, mēs diezgan daudz palīdzam tieši kara bēgļiem no Ukrainas apmaksāt medicīnas pakalpojumus tur, kur valsts apmaksāto pakalpojumu nav. Ir bijušas operācijas, arī zobārstniecība, medikamentu apmaksa, implantu ievietošana, nu, tās lietas, kas nav valsts apmaksātas vai kur ļoti garas rindas."
Dimanta vēl iezīmēja, ka bieži ukraiņi izmanto maksas pakalpojumus, jo nezina, ka to pašu viņiem apmaksā arī valsts.
Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozs nav sadalīts pēc nacionālās piederības. Ja persona ir iekļauta likumā noteiktajā Pakalpojumu saņēmēju reģistrā, tai pienākas veselības aprūpes atbalsts tādā pašā apmērā kā Latvijas pilsoņiem, stāstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Juridiskā departamenta vadītājs Sandris Kundzāns.
"Tā kā ar šo personu iekļaušanu šajā pacientu pakalpojumu saņēmēju reģistrā nodarbojamies mēs, tad vidēji tie ir no 10 līdz 15 iesniegumiem dienā, kas vēršas un lūdz viņus iekļaut reģistrā. Pirmkārt, tie ir citu Eiropas valstu pilsoņi, kas ir ieradušies šeit saistībā ar nodarbinātību. Tiklīdz persona šeit ir nodarbināta, tātad viņi jau arī var lūgt, lai viņu iekļauj šajā reģistrā un saņemt pakalpojumus. Protams, vēršas arī Ukrainas civiliedzīvotāji, arī citi trešo valstu pilsoņi, kuri ir šeit ieradušies un viņiem ir derīga vīza, un šis vairāk attiecas arī uz nodarbinātību, viņi ir sākuši strādāt, un viņi var vērsties pie mums un lūgt viņus iekļaut reģistrā. Protams, arī nepilsoņi un patvēruma meklētāji, tās personas, kas atrodas īslaicīgā aizturēšanā, ja nelikumīgi iekļuvušas valstī un gaida statusu. Un, ja šīs personas atbilst Veselības aprūpes finansēšanas likumā 9. un 11. pantā noteiktajām kategorijām, Nacionālais veselības dienests atbilstoši šim likumam iekļauj viņus šajā reģistrā, un persona var saņemt pakalpojumus," paskaidroja Kundzāns.
Personām, kas iekļautas reģistrā ir tiesības saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus – ambulatoro aprūpi, vērsties pie ģimenes ārsta vai kāda speciālista, kā arī saņemt pakalpojumus stacionārā un arī kompensējamās zāles.
Īpašs izaicinājums – valodas barjera un orientēšanās veselības aprūpes sistēmā
Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" sociālais mentors Dainis Deigelis kā būtisku problēmu iezīmēja, ka citu valstu iedzīvotāji, kas Latvijā iegūst bēgļa vai alternatīvo statusu, bieži Latvijā nonāk ar ļoti ielaistām slimībām. Īpaši slikta situācija ar veselības pakalpojumiem ir otrreiz atgrieztiem bēgļiem, kam mēdz ilgstoši nebūt nekādu dokumentu.
Deigelis stāstīja: "Piemēram, divi gadījumi tieši manā praksē bija onkoloģija, kurā cilvēkam vairs nebija iespējams palīdzēt, būtībā pēdējās stadijas, jau faktiski neārstējams variants. Un šī ir tā problēma, ka šie cilvēki, kamēr viņi nokļūst medicīnas sistēmā, kas, protams, alternatīvā un bēgļa statusa ieguvējam ir tāpat kā Ukrainas civiliedzīvotājiem apmēram tas pats. Arī bēgļa alternatīvā statusa ieguvējs iet caur ģimenes ārstu sistēmu un saņem pakalpojumu līdzīgi kā Latvijas valsts iedzīvotājs. Problēma vairāk šeit ir tā, ka ne visi ģimenes ārsti ir spējīgi komunicēt angļu valodā, jo sevišķi vecāka gada gājuma, ja tā ir starpvaloda vai kontaktvaloda, un ne visi patvēruma meklētāji spēj kontaktēt vispār kādā kontaktvalodā, un tas arī vienmēr ir, ka tieši šī komunikācijas problēma ir viena no lielākajām."
Tāpat patvēruma meklētājiem no jebkuras valsts sākotnēji ir zemi atalgots darbs, kas arī kavē laicīgu vēršanos pie ārsta vai vajadzīgo medikamentu iegādi. Arī organizācija "Gribu palīdzēt bēgļiem" ir vākusi ziedojumus medikamentu vai pakalpojumu apmaksai.
"Piemēram, viens no pēdējiem arī gadījumiem bija – Ukrainas civiliedzīvotāja, sieviete, kurai bija vajadzīga acu operācija, kur ļoti strauji pasliktinājās redze, bet valsts uzskatīja, ka redze nav vēl pietiekami slikta, tāpēc operācija maksā vairākus tūkstošus un, pateicoties mūsu partneriem, kas ir biedrība "Tev", mums izdevās šai sievietei palīdzēt, un viņai acu operācija tika veikta. Bet, jā, tas ir vienmēr jautājums, vai tiešām ir jāgaida brīdis, kad ir pavisam slikti un kad cilvēkam jau iestājas invaliditāte, vai labāk tomēr nebūtu proaktīvi tam cilvēkam palīdzēt ātrāk, saglabāt viņa darbaspējas. Šī ir tā mūsu medicīnas sistēmas lielā problēma – garās rindas vai neapmaksātie pakalpojumi, kur mēs būtībā cilvēku pārvēršam par cilvēku ar invaliditāti tāpēc, ka mēs laicīgi nespējam sniegt medicīnisko pakalpojumu," sacīja Deigelis.
Onkoloģijas pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe stāstīja, ka, piemēram, pēc valsts apmaksātās psihosociālās rehabilitācijas atbalsta biedrībā mēdz vērsties arī ukraiņi, kam ir tādi paši izaicinājumi kā Latvijas iedzīvotājiem ar onkoloģiskām saslimšanām. Tāpat sniegta arī mentoru palīdzība un cita veida atbalsts.
"Vēl mēs esam saskārušies, ka Ukrainas iedzīvotāji meklē palīdzību, mums biedrībā ir pieejamas bezmaksas krūts protēzes un parūkas. Un mēs esam arī parūkas un krūts protēzes piedāvājuši un palīdzējuši atrast Ukrainas iedzīvotājiem, jo jāsaka tā, ka Latvijā šīs krūts protēzes ir vienreiz divos gados valsts apmaksātas, un ne vienmēr, teiksim, tās ir labākās vai piemērotākās, un tad, cik nu mums ir, mēs ļaujam izvēlēties, palīdzam atrast," pauda Berķe.
Arī Berķe norādīja, ka
citu valstu iedzīvotājiem īpašs izaicinājums ir valodas barjera un orientēšanās Latvijas veselības aprūpes sistēmā – kā tiek piešķirti medikamenti un kā saņemt valsts apmaksātus izmeklējumus, uz kuriem lielākoties ir milzu rindas.
"Un ej nu tās rindas izstāvi... Vai arī pie privātajiem tie pakalpojumi ir salīdzinoši dārgi. Un, ja ir visa iedzīve atstāta Ukrainā – kas tev šeit var būt tāds, lai tu varētu ļoti labi atļauties privāto medicīnu? Vispār runājot par medikamentiem, es to nebeidzu atkārtot, ka mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts un mēs varam vārdos teikt, ka vēzis ir hroniska slimība, bet tad arī vajag to ārstēšanu nodrošināt. Un diemžēl vēzim galvenais tomēr ir medikamenti. Pat ja arī, protams, ir pareiza visa šī stratēģija uz agrīnu diagnostiku, skrīningu, tas viss ir ļoti pozitīvi, bet jebkurā gadījumā paliks tas atklātais audzējs. Mēs viņu ne vienmēr varam apturēt, un jebkurā gadījumā būs vajadzīgi tie jaunie medikamenti, vajadzēs nodrošināt dzīves kvalitāti cilvēkam. Tas ir tas ceļš, es domāju, ka nevar mesties vienā galējībā – tikai uz skrīningu, tikai uz medikamentiem. Ir jābūt kaut kādai izsvērtai attīstībai gan vienā, gan otrā virzienā," atzīmēja Berķe.
Sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad decembrī aicinās palīdzēt cilvēkiem ar akūtām veselības problēmām, kam nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Saziedotie līdzekļi nonāks "Ziedot.lv" rīcībā, kas ļaus operatīvi palīdzēt ar zāļu iegādi, nepieciešamajiem izmeklējumiem un diagnostiku, kā arī segt cita veida palīdzību, ko nesedz valsts.
KONTEKSTS:
Situācija ar kompensējamiem medikamentiem Latvijā samilzusi – arvien skaļāk tiek runāts par gadījumiem, kad valsts nereti atsaka zāļu kompensāciju onkoloģisku slimību pacientiem. Tāpat dzirdēti gadījumi, kad ar vienu un to pašu diagnozi, bet atšķirīgām vēža lokācijām vienam pacientam zāles valsts apmaksā, otram – ne.
Veselības ministrs norāda, ka pie situācijas vainojams finanšu trūkums. Tikmēr pacientu vienīgā cerība ir līdzcilvēku atbalsts, dažos gadījumos nepieciešamās summas ir milzīgas. Gatavojot nākamā gada budžeta projektu, Veselības ministrija lūgšot papildu finansējumu kompensējamiem medikamentiem. Nacionālais veselības dienests atzīmē, ka visu pacientu vajadzībām valsts kompensējamo zāļu budžetam vajadzīgi vēl 150 miljoni eiro.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzīst, ka tas, ka vienas un tās pašas zāles vienam pacientam apmaksā, bet otram – neapmaksā, nav labi un nav pareizi, un šis jautājums būtu risināms. Savukārt premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") mudina sabiedrību cīnīties par vēža pacientu tiesībām.
