Agrīnā klasicisma stila Kaucmindes muiža atrodas tā sauktajā Latvijas "arhitektonisko pērļu trijstūrī". Tās tuvumā ir Bauskas, Rundāles un Mežotnes pils. No šīm vēsturiskajām vietām Kaucmindes muižas likteņa līkloči izrādījušies visgrūtākie – mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis pirms dažiem gadiem Latvijas Televīzijā teica, ka vēl pagājušā gadsimta 60. gados ēka bijusi nevainojamā stāvoklī. Taču pēc 20 gadiem muižā vairs nebija starpstāvu pārseguma.
Kungu māja paliks kā muzejs. Atjaunos strūklaku
Neatkarības laikā tā piederējusi gan pašvaldībai, gan privātpersonām. Lai gan ēku mēģinājuši sakārtot, tā tik un tā bruka un sāka līdzināties graustam. Rūpes par kādreizējo mājturības skolu tagad uzņēmusies būvinženiere Aiva Dreimane-Ozolzīle.
"Bija doma, ka mani kaut kas piesaista šajā ēkā. Otrkārt, arhitektoniski vēsturiskais veidols, kas ir pakavveida arhitektūra, kas ir vienīgā mums Latvijā, ja nemaldos, tādas ēkas pēc arhitektoniskā izskata mums nav. Pats galvenais, protams, ir to atjaunot, jo tā kultūrvēsture, kas ir Kaucmindē, ir ļoti, ļoti vērā ņemama," paskaidro Dreimane-Ozolzīle.
Kopā ar savu ģimeni, radiem un draugiem jaunā saimniece jau esot sakārtojusi muižas priekšpagalmu, iztīrot būvgružus, bet pēcāk likšot spāres un logus.
"Viennozīmīgi centrālais stāvs, tā saucamā kungu māja noteikti paliks kā muzejs un veidosies kā muzejs. Muzejā tiks dalītas intereses trīs blokos – grāfu laiki, Kaucmindes mājturības skolas laiki un Saulaines sovhoztehnikuma laiki. Kreisajā un labajā spārnā būs viesnīcas istabiņas. Kāda skaista kafejnīca noteikti. Parkā bija strūklaka, tā ir jāatjauno," stāsta Dreimane-Ozolzīle.
Atjaunošana maksās vismaz miljonu
Muižu pirms diviem gadiem izsolīja par nepilniem 82 000 eiro. Dreimane-Ozolzīle teic, ka to nopirkusi par nedaudz lielāku summu. Savukārt pils atjaunošana, viņasprāt, prasīs miljonu eiro vai, iespējams, pat vairāk. Naudu lieliem būvdarbiem viņa meklējot dažādu fondu programmās.
Palīdzīgu roku gatava dot arī valsts, piedāvājot pieteikties kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmai. Vienam projektam var saņemt līdz 20 000 eiro, informē Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģiona nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova.
"Sākumpunkts ir, tā sakot, likts, un īpašniece ir apņēmības pilna, bet jāsaka, ka mēs ļoti uzmanīgi sekojam visiem solījumiem un skatāmies pēc reāliem darbiem, lai gan te ir jau uzsākta uzreiz ar pirmo dienu sakopšana, jau ir plāns, jau ir konkrētas darbības.
Tas, ka īpašniecei tā miljona nav, nenozīmē, ka Kaucminde neatdzīvosies, bet tas, ka viņu gaida liels darbs, to viņa skaidri apzinās un, manuprāt, tas ir pamats arī tai uzvarai," teic Mantrova.
Cerīgi uz Kaucmindes muižas likteni raugās arī Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Roberts Grinbergs, norādot, ka muiža var kļūt par atdzimstošu kultūrvēsturiskā mantojuma paraugu.
"Protams, šīs ēkas arhitektūra ir slavena ar savu specifisko veidolu pēc Severīna Jensena projektētā prototipa. Līdz ar to tā sabiedrības kopējā atmiņā palikusi kā veiksmīgs piemērs, bet, protams, ar skaudrām beigām, ka šobrīd ēka ir degradētā stāvoklī. Tādēļ mēs ceram un mēs esam novērtējuši, ka jaunā īpašniece nāk ar jaunām ambīcijām un ar vēlmi atjaunot šo objektu," norāda Grinbergs.
Drūpošo kādreizējo pērli jaunā saimniece cer sakārtot piecu gadu laikā.
