"Skābenes nedrīkst, rabarberus nedrīkst. Jā, to drīkstat, droši! Jā, labi, visu labu!" ārsta palīgs Daina Vīksne ir veselības aprūpes mājās pakalpojumu koordinatore Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Viņai piezvanījusi pakonsultēties paciente pēc gūžas protezēšanas operācijas, kurai tiek nodrošināta veselības aprūpe mājās. Tas nozīmē, ka medicīnas darbinieks pēc noteikta grafika dodas pie viņas uz dzīvesvietu un veic nozīmētās procedūras. "Un tagad viņai ir problēma – trofiskā čūla. Zvanīja, lai paskatās viņas analīžu rezultātus. Gribēja ātrāk zināt, jo ģimenes ārsts ir beidzis darbu. Un tad mēs abas divas pārrunājām," saka Vīksne.
Aprūpi mājās, kad medicīnas darbinieki pacientus apmeklē viņu dzīvesvietā, var saņemt cilvēki ar noteiktām diagnozēm pēc ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījuma.
"Pacienti gados ar hroniskām saslimšanām, pēc pārciestiem insultiem. Arī pacienti ar pārvietošanās traucējumiem. Izgulējumu profilakse, pēcoperācijas brūču kopšana, diegu noņemšana, skavu noņemšana pēc dažādām ķirurģiskām manipulācijām, stomas aprūpe (tā ir pacientam izveidota mākslīgā atvere). Ir ļoti daudziem pacientiem ilgstoši urīnkatetri – viņi ir jāskalo, arī jāmaina. Protams, pacienti ir smagi, guloši, ir onkoloģijas pacienti," stāsta Daina Vīksne.
Pēc ķirurģiskas iejaukšanās un izrakstīšanās no stacionārās ārstniecības iestādes veselības aprūpes mājās ilgums ir līdz 10 kalendāra dienām. Pacientam ar hronisku saslimšanu un pārvietošanās traucējumiem veselības aprūpe mājās tiek nodrošināta līdz 30 kalendāra dienām.
Vīksne norāda – par nākamo periodu ir jāsaņem jauns nosūtījums no ģimenes ārsta: "Piemēram, nav sadzijušas čūlas, tiek ziņots ģimenes ārstam, un tālāk ģimenes ārsts skata šo pacientu untad, vai nu izvēlas turpināt šo pakalpojumu, vai ir jāievieto ir stacionārā."
Veselības aprūpes mājās pakalpojumu Jēkabpils reģionālā slimnīca ieviesa tikai pirms pusgada. Katram speciālistam aprūpē ir līdz desmit pacientiem, un aprūpētāji strādā arī brīvdienās un svētku dienās.
"Ir veselības aprūpes māsas, ārstu palīgi. Pagaidām ir labi. Domājam, ka vajadzētu paplašināt darbību, jo mums ir pārsvarā pilsēta, skatāmies jau tālāk uz novadiem," atklāj veselības aprūpes mājās pakalpojumu koordinatore Vīksne.
Tas ir ērti gan pacientiem, gan piederīgajiem, arī gultas vieta slimnīcā netiek aizņemta, taču Vīksne ir novērojusi – daudzi jēkabpilieši par šādu pakalpojumu vēl nezina vai domā, ka tas ir dārgs.
"Pacientam par mūsu darbu nav jāmaksā. Vienīgi pacientam, ja ir nepieciešami medikamenti, ģimenes ārsts izraksta receptes, un viņam ir jāiegādājas. Mums ir katram darbiniekam nokomplektēta soma, kurā ir gan pārsiešanas materiāli, gan brūču skalošanai, gan brūces apkopei. Sistēmas nav jāpērk. Nozīmē magnēziju un nātrija hlorīdu, tad tas magnēzijs ir jānopērk pacientam, bet nātrija hlorīds un viss pārējais tiek nodrošināts," skaidro Vīksne.
Salīdzinoši ilgāk – apmēram 10 gadus – Jēkabpils reģionālā slimnīca pacientiem nodrošina rehabilitāciju mājās. Madara Jugāne ir sertificēta fizioterapeite, kura dodas arī vizītēs pie pacientiem uz mājām.
"Mēs braucam pie insulta pacientiem un spinālajiem pacientiem. Tas ir tad, kad kājas nestrādā. Primāri tas vienmēr ir vertikalizēšana, pacienta aktivizācija, lai viņš spētu piecelties no gultas," skaidro fizioterapeite.
Mājās aprūpējamo pacientu skaits mainās.
"Ir brīdis, kad nav nevienas mājas aprūpes, šis brīdis ir tas, kad man ir trīs mājas aprūpes. Mēs vidēji nodrošinām divas reizes nedēļā katram, " piebilst Madara Jugāne.
Viņa stāsta arī par izaicinājumiem pacientu aprūpei mājās: "Mums kā fizioterapeitiem nav piemērots aprīkojums tam – vide nav ergonomiska, lai mēs veiktu pasīvās kustības. Gultas ir zemas. Reizēm ir tā, ka mājās ir ļoti daudz mājinieku, daudz bērnu, kuri skatās, ko tu dari, tev novērš uzmanību."
Kopumā Latvijā veselības aprūpi mājās šobrīd nodrošina 156 iestādes, tai skaitā ģimenes ārstu prakses, ambulatorie centri un slimnīcas. Papildus šim mērķim no valsts budžeta pagājušajā gadā tika piešķirts viens miljons eiro, jo pieprasījums pēc pakalpojuma bijis lielāks nekā pieejamais finansējums.
Nacionālais veselības dienests jau nākamgad plāno ieviest izmaiņas, un turpmāk iestādei vajadzēs nodrošināt visu aprūpes mājās pakalpojumu klāstu un daudz plašākā teritorijā. Tāpat tiek domāts paplašināt pacientu loku pakalpojuma saņemšanai. Izmaiņas tiks ieviestas, jo līdz šim dienests novērojis vairākas problēmas.
"Gan finansējuma trūkums, gan informācijas nepietiekamība iedzīvotājiem, kur vērsties, kā var saņemt šo pakalpojumu, arī šaurs pacientu loks, kas var saņemt aprūpi mājās. Vēl viena problēma ir pakalpojumu sniedzēju trūkums atsevišķās teritorijās, un tas, ka daudzas iestādes nevar nodrošināt visu pieejamo pakalpojumu klāstu," skaidro Nacionālā veselības dienesta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja vietniece Jūlija Voropajeva.
Līdz ar izmaiņu ieviešanu Voropajeva prognozē, ka veselības aprūpes mājās pakalpojumu sniedzēju loks varētu samazināties, bet pakalpojumi būs kvalitatīvāki un uz pacientu orientēti.
