ĪSUMĀ:
- Vairāki pāri vērsušies Tiesībsargu birojā ar lūgumu izbeigt diskrimināciju pret dievturiem un ļaut viņiem oficiāli reģistrēt laulības.
- Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi dievturu tiesības laulāt, gatavojot Civillikuma grozījumus 2. lasījumam.
- Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") prognozē, ka Saeima Civillikuma grozījumus pieņems līdz rudenim.
- Pagaidām publiskajā telpā nav izskanējuši iebildumi pret dievturu tiesībām slēgt laulības, lai gan luterāņu pārstāvji aicina likumdevējus rūpīgi apsvērt šo soli.
- Pēc Tieslietu ministrijas datiem Latvijā ir vairāk nekā 500 dievturu.
Jaunie pāri pieprasa izbeigt diskrimināciju pret dievturiem
Filmas "Dvēseļu putenis" zvaigzne Oto Brantevics un viņa līgava Tīna Karīna Anšance ir viens no pāriem, kas aktīvi iestājas par dievturu tiesībām laulāt. Brantevics stāsta, ka sākotnējais plāns pārim bijis precēties baznīcā, bet tad tas mainījies: "Mūs interesē šī dievturība, latviešu neopagānisms, un sapratām, ka būtu pareizāk precēties pēc to tradīcijām. Mums tas ir svarīgi, jo tās ir mūsu senču tradīcijas. Un mēs pēc tām gribam dzīvot." Aktierim grūti pieņemt, ka dievturiem pagaidām nav tiesību reģistrēt laulības: "Latvijas Republikas Satversmē ir noteikta reliģiskā brīvība, ir arī noteikta latviskās dzīvesziņas aizsargāšana, tas ietver to visu, un man tas neliekas godīgi, piemēram, kristieši, – man nav nekas pret kristiešiem, bet tas nav godīgi, ka viena reliģiskā kopa var apprecēties, stāties laulībā pēc savām tradīcijām, bet otra nevar."
Vairāki pāri vērsušies Tiesībsarga birojā ar lūgumu izbeigt diskrimināciju. Biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa uzsver, ka Tiesībsarga birojs neredz juridiskus šķēršļus, kāpēc valsts nevarētu arī dievturiem piešķirt tiesības laulāt: "Šeit gan jāņem vērā tas, ka tā ir privilēģija – neviens normatīvais akts, arī starptautiskie neuzliek valstij pienākumu reliģijas apveltīt ar šādām ekskluzīvām tiesībām, bet mēs redzam, ka tās durvis ir pavērtas un noteiktas reliģijas jau ir apveltītas ar šīm tiesībām, tā kā būtībā politiķiem ir tiesības vērtēt – piešķirt vai nepiešķirt šādas ekskluzīvas tiesības."
Saeimas Juridiskā komisija balso par dievturu tiesībām laulāt
1925. gadā Ernesta Brastiņa izveidotajai latviešu neopagānu reliģiskajai kustībai, kuras sekotāji dēvē sevi par dievturiem, sākotnēji Saeima tiesības laulāt pārus nepiešķīra. Gandrīz gadsimta laika nogrieznis ir mainījis attieksmi pret latviskās dzīvesziņas uzturētājiem. Līdz šim Civillikuma 51. pants paredzēja laulājamiem, kas pieder pie luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai jūdaistu ticībām, noslēgt laulību konkrētās ticības organizatoriskos ietvaros. Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava ir viens no tiem Saeimas deputātiem, kurš iesniedzis priekšlikumu šo sarakstu papildināt ar dievturiem: "Ņemot vērā, ka reliģiskās organizācijas tomēr ir pietiekami jūtīgs jautājums, tad daudzi ir uzskatījuši, ka labāk neko nemainīt šajās visās praksēs, bet,
manuprāt, ļoti spēcīgs impulss tika dots līdz ar Satversmes preambulas apstiprināšanu, kur skaidri tika noteikts, ka latviskā kultūra ir veidojusies, saplūstot kopā kristīgajai tradīcijai un latviskajai dzīvesziņai.
Tāpēc, manuprāt, no valsts puses mums ir jāspēj vienlīdz labi atzīt gan vienu, gan otru reliģiju, katrs pēc tam pats atbilstoši Satversmei pēc tam pieņem lēmumu, kurai reliģijai viņš sevi uzskata par piederīgu. Mēs no valsts puses neradām tādu nosacījumu, ka kādam ir jāpieder kādai konkrētai reliģijai, bet, manuprāt, tas, ka mēs atzīstam mūsu senču pasaules uzskatu par labu esam, tas, manuprāt, ir pareizs virziens."
Tiesa, Nacionālā apvienība cerēja, ka jautājumu par dievturu tiesībām laulāt atrisinās iepriekšējā Saeima. Tomēr deputāti nesteidzās, un 13. Saeimas sasaukuma pilnvaras beidzās bez Civillikuma grozījumiem 51. pantā. Bet 14. Saeimas deputāti turpina iesākto, un pagājušajā nedēļā Juridiskā komisija atbalstīja priekšlikumu par tiesībām dievturiem laulāt, gatavojot Civillikuma grozījumus 2. lasījumam. Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") piekrīt pāriem, kas vērsušies Tiesībsarga birojā: "Man personīgi šķiet, ka nav vienlīdzības, nav taisnīguma gadījumā, ja dažu reliģiju, konfesiju pārstāvjiem ir šāda iespēja, bet citu ticību pārstāvjiem tādas iespējas nav. Skaidrs, ka, runājot par dievturiem, viņi arī tagad organizē ceremonijas, bet jautājums, kāpēc tas, ko viņi dara, nevar tikt atzīts, ja citām tas ir atļauts. Tāpēc šodien gandrīz visi deputāti nobalsoja "par" un tad virzīsim uz otro lasījumu un strādāsim, lai pēc iespējas ātrāk pieņemtu grozījumus."
Dievturi Saeimas komisijas balsojumu uztver kā dziļi simbolisku
Uz Saeimas Juridiskās komisijas sēdi, kurā tika izskatīts priekšlikums par dievturu tiesībām reģistrēt laulības, bija ieradušies arī Latvijas Dievturu sadraudzes augstākās amatpersonas, tērpušies tautas tērpos. Sadraudzes valdes priekšsēdētājs Uģis Nastevičs Ludzas apriņķa 11. gadsimta godu tērpu velk tikai īpašos gadījumos: "Arī šī diena ir vēsturiska diena. Un, ja jau ļaudis Saeimā ierodas goda drānās, tad man kā latvietim šķiet atbilstoši ierasties tautas tērpā." Dievturu sadraudzes dižvadonis Andrejs Broks Saeimā bija ieradies Abrenes tērpā, kurā pats laulājās. Arī viņam bija jādodas arī uz Dzimtsarakstu nodaļu, lai gan pašas kāzas notika pēc dievturu tradīcijām. Saeimas komisijas balsojumu Andrejs Broks redz kā savas izcelsmes atzīšanu: "Tā ir atgriešanās un tādā ziņā, ka mēs spējam atskatīties vēsturē, redzēt savus pirmsākumus, un šodienas arheoloģiskie, valodnieciskie, pat ģenētiskie pētījumi šīs senās saiknes ar indoeiropeisko kultūru apliecina, un tas ir arī mūsu pašapziņas jautājums. Cik lielā mērā mēs pazīstam paši sevi. Kas ir tā vērtība, ar ko mēs ejam pasaulē, kas mēs esam kā vērtība pārējai pasaulei."
Svētes dievturu draudzes vadītājs Andris Žukovskis uzsver, ka lielais vairākums latviešu sevi aptaujās atzīst par dabas reliģiju atbalstošiem, senču ticībai piederīgiem, kas norāda dievturības virzienu, tāpēc Saeimas komisijas lēmuma pamatā ir vēsturiska izpratne:
"Tas ir tikai godīgi, ja latviešu gadu simteņiem vai pat gadu tūkstošiem koptā tradīcija tiek Latvijā atzīta ar likumīgu spēku."
Dievturu tradīciju garā laulājas ap 100 pāriem gadā
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam nav ziņu, cik daudzi pāri pirms vai pēc oficiālas laulības reģistrēšanas dzimtsarakstu nodaļā, precējušies, ievērojot dievturu tradīcijas. Saeimas deputāts Jānis Dombrava pieļauj, ka tie varētu būt vairāk nekā 100 pāru gadā, kam vairs nevajadzētu reģistrēt laulību divās vietās. Vedības senlatviešiem ir bijuši lielākie godi. Tajās galvenais rituāls ir līdzināšana, kuras mērķis ir savienot pāri kopdzīvei. Rituālu ar svinīgo līdzināšanas runu veic enerģētiski spēcīgās vietās un tas tika uzticēts dižvedējiem – pieredzējušam pārim vai kādam cienījamam vīra dzimtas pārstāvim. Pirms pieciem gadiem reģistrētajā Svētes dievturu draudzē līdz šim ir notikušas tikai piecas vedības. Svētes dievturu draudzes vadītājs Andris Žukovskis tam par iemeslu min kovidu un to, ka pāriem pirms vai pēc tam jādodas vēl uz Dzimtsarakstu nodaļu: "Saprotiet to situāciju, kāda līdz šim ir bijusi – jaunais pāris, kas svētnīcā tiek līdzināts zemzemē, aizgājušo paaudžu priekšā, šai saulē – savu klātesošo radu, draugu priekšā, un viņā saulē, saņemot Dieva, Māras un Laimas svētību, un pēc tam viņiem nākamajā dienā jāiet uz Dzimtsarakstu nodaļu. Tur spēlē Mendelszona valsi vai jāklausās darbinieces nolasītais dzejolis un paziņojums, ka nu tagad jūs tiksiet uzskatīti par vīru un sievu. Tas pat zināmā mērā ir aizvainojoši. Tas arī daudzus ir atturējis no ceremonijas dievturu svētnīcā."
Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa norāda, ka, piešķirot tiesības dievturiem laulāt, reliģiskajai kopienai būs jāuzņemas arī šī lēmuma birokrātiskās sekas: "Reliģiskajai kopienai nāksies ar valsti iet kontaktā un informēt, ka pāris vēlas laulāties, no vienas puses, tiek atbrīvots pāris no viņu ieskatā birokrātiskas darbības, bet baznīcai vai sadraudzei, reliģiskajai vienībai ir birokrātiski pienākumi tālāk informēt valsti."
Dievturus vedību birokrātiskā puse neuztrauc. Viņiem ir svarīgi parādīt savu svaru Latvijas garīgajā telpā.
Tiesībsarga birojs ir saņēmis arī iesniegumu, kāpēc Latvijas Televīzijā tiek pārraidītas noteiktu konfesiju reliģiskās ceremonijas, dievkalpojumi, bet dievturu procesijas netiek translētas.
Tieslietu ministrija apkopojusi, ka 2020. gadā Latvijā bija 542 dievturi. Trīs svētnīcās notiek laulības, un tās, pēc Andra Žukovska stāstītā, tiek slēgtas uz mūžu: "Ar tādu domu jau jaunajam pārim pats līdzināšanas process jeb līguma slēgšana Dieva, klātesošo radu un senču priekšā notiek, izmantojot līgumslēdzamo – līdzināšanas akmeni, uz kura jaunais pāris liek kāju, sadod virs tā savas rokas, un tad saka savu solījumu. Kāpēc akmens tiek izmantots? Tā ir viscietākā matērija, kādu ir pazinuši mūsu senči Māras pasaulē. Lai līgumam būtu akmens cietība, lai tas būtu uz mūžiem slēgts."
Publiskajā telpā aktīvu pretinieku dievturu tiesībām laulāt nav
Publiskajā telpā pret tiesību došanu dievturiem reģistrēt laulības neviena organizācija nav iestājusies, tai skaitā arī tās reliģiskās kopienas, kuras varēja reģistrēt laulības jau no Latvijas valsts pirmsākumiem. Salaspils Romas Katoļu draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs "Kultūršokam" raksta: "Katoļu baznīca Latvijā ievēro katra cilvēka un reliģiskās organizācijas tiesības veidot savu reliģisko dzīvi un regulēt attiecības ar valsti, un Romas Katoļu baznīca Latvijā no savas puses atbalsta katra cilvēka tiesības uz reliģiskās apziņas un sirdsapziņas brīvību." Iebildumi pret dievturu slēgtām laulībām nav arī luterāņiem, lai gan Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Rinalds Grants aicina padomāt Saeimu padomāt par sekām, ko šāds lēmums varētu izraisīt: "Likumdevēju lēmums deleģēt laulību funkciju Latvijas dievturu sadraudzei, manuprāt, lauztu tādu pēctecības loģiku.
Līdz šim tiesības laulāt valsts deleģējusi, balstoties uz pirmsokupācijas laika Civillikumu, kurā bija uzskaitītas baznīcas, kam ir tiesības laulāt.
Mēs aicinātu deputātus rūpīgi izvērtēt pamatojumu izņēmuma izdarīšanai un arī rēķināties, ka tam var būt konsekvences. Līdzīgas tiesības arī, iespējams, prasītu citas reliģiskas organizācijas, un, otrkārt, šī priekšlikuma argumentācijā noteikti pret dievturu reliģiju neattiecināt tādu jēdzienu kā Latvijas nacionālā reliģija, jo, protams, ka tā tāda nav."
Dievturi varētu saņemt tiesības reģistrēt laulības jau šogad
Pagaidām Saeimā lielas politiskās cīņas par Civillikuma grozījumiem netiek prognozētas. Juridiskās komisijas vadītājs nešaubās, ka likuma grozījumi šogad tiks pieņemti: "Vai mēs varam līdz Jāņiem, tas ir atkarīgs no priekšlikumu skaita un iespējas izskatīt, jo tas ir viens no vairākiem jautājumiem, ar ko Juridiskā komisija strādā. Jūnija sākumā būs termiņš priekšlikumu iesniegšanai, un jūnija vidū mēs varētu izskatīt. Vai paspēsim līdz Jāņiem, tagad nevaru solīt. Ja neizdarīsim līdz Jāņiem, tad septembrī." Aktieris un zemessargs Oto Brantevics uzsver, ka gatavs uz laulībām gaidīt tik ilgi, kamēr varēs salaulāties tā, kā to vēlas: "Varbūt Tīna man nepiekritīs, bet tas, ko es savā prātā domāju, 10 gadi – tas varētu būt maksimums, ko mēs varētu gaidīt. Ja ne, visticamāk, mēs pievērsīsimies tam variantam, ka sarakstīsimies, bet visi rituāli, tie būs senču tradīcijās."
