Slimnīcu vadītāji un pārstāvji no visas Latvijas pulcējās Veselības ministrijā, lai diskutētu par Veselības ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem slimnīcu tīkla sakārtošanā. Lielākoties bažīgi ir reģioni. Iepriekš LTV raidījumā "De facto" izskanēja, ka ministrijas piedāvājums paredz reģionālo slimnīcu uzņemšanas nodaļās atteikties no diennakts ķirurgu, anesteziologu/reanimatologu dežūrām, kam slimnīcas nepiekrīt. Nu sarunās precizēts, ka bez šī profila ārstiem slimnīcas nepaliks.
"Uz vietas reģionā tas nozīmē, ka vietās, kur pašlaik jau sniedz neatliekamo palīdzību, tur tā tiks saglabāta. Tas nebija domāts, ka tas stātos spēkā rīt. Bet tās bažas bija, ka nākotnē to ministrija plāno mainīt. Bet mēs vienojāmies, ka dokuments tiek koriģēts un konkrētajās slimnīcās neatliekamā palīdzība paliks arī nākotnē," pastāstīja Balvu–Gulbenes slimnīcas Attīstības daļas vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško.
"Svarīga ir pieejamība, jo nevar meklēt palīdzību vairāk nekā stundu ilgāk. Par to vēl būs diskusija. Jāņem vērā tas, ko uzsvēra šajā ziņojumā, ka nozīme ir attālumam," norādīja SIA "Alūksnes slimnīca" valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.
Ministrijā mierina, ka bez ārstiem slimnīcas nepaliks. Runa esot par to, ka tādi ārsti kā
ķirurgi, reanimatologi, anesteziologi varētu būt pieejami diennakti ne tikai uzņemšanā, bet visā slimnīcā kopumā – tur, kur viņus uz to brīdi vajag.
"Plānots, ka katram profilam mēs noteiksim ārstniecības personu un atbalsta personu, un pacientu attiecību. Lai būtu šī ārstēšana droša, ārsts un māsas var apkalpot noteiktu pacientu skaitu. Bet kopumā pacientiem, manuprāt, nebūtu pamata satraukties. Jo mēs kā Veselības ministrija cīnāmies par pacientu drošību un par pakalpojumu kvalitāti," sacīja ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.
Šāds modelis nozīmē, ka mainīsies arī norēķinu kārtība par šiem pakalpojumiem.
"Nav skaidrības par to, kā mums finansējums būs saistīts ar kvalitātes uzlabošanu.
Pašreizējā brīdī mēs nevaram runāt par kvalitātes uzlabošanu, ja tam nav pretī finansējums. Pašreiz tas finansējums vēl ir jārēķina, kā tas viss atsauksies, jo finansējuma modelis uzņemšanā un citās nodaļās ir atšķirīgs," skaidroja Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Valdībā par šo jautājumu un arī par skolu tīklu diskutēs 30. maijā, tieši pirms prezidenta vēlēšanām.
KONTEKSTS:
Veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīs 85,8 miljonus eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai. Nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro.
Slimnīcu biedrība un mediķu arodbiedrība prasīja Saeimai rast papildu naudu, brīdinot, ka augustā, septembrī var nākties slēgt plānveida pacientu pieņemšanu. Premjers Krišjānis Kariņš uzdeva visām ministrijām līdz 26. maijam pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm.
