Dienas ziņas

Defibrilatoriem obligāti būs jābūt publiskās vietās

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Nākamgad Latvijā varētu novirzīt budžeta naudu hospisa aprūpei

Hospisa aprūpi kā valsts pakalpojumu ar budžeta segumu plāno nākamgad

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Tikai nākamgad Latvijā ikvienam ir cerības sagaidīt hospisa pakalpojumu jeb cieņpilnu aprūpi dzīves pēdējos mēnešos. Patlaban gan Veselības, gan Labklājības ministrija gatavo grozījumus tiesību aktos, lai šim mērķim novirzītu arī valsts budžeta līdzekļus. Ļaut cilvēkam nomirt ar cieņu ir cilvēktiesību jautājums. Šī ir viena no atziņām, kas izskanēja Latvijā pirmajā hospisa aprūpei veltītajā forumā. To atklāja Maltas prezidenta kundze, kura ir hospisa patronese Maltā.

Joprojām nepiedodami maz cilvēku saņem cieņpilno attieksmi līdz pēdējam elpas vilcienam. Organizācijas "Hospiss.lv" mājas aprūpe bijusi pieejama 136 cilvēkiem. Tagad Rīgā, Pierīgā un Latgalē mājās to sniedz Latvijas Samariešu apvienība. Atkal pilotprojekta ietvarā, nevis kā valsts garantētu pakalpojumu. Lai gan patiesībā tas ir cilvēka cieņas jautājums.

"Cilvēka cieņa ir neaizskarama. Dzīves sākumā, dzīvi dzīvojot un dzīves beigās," sacīja Valsts prezidenta kundze Andra Levite. "Nevis pievienojot dzīvei dienas, bet pievienojot dienām dzīvību."

Levites kolēģei, Maltas prezidenta kundzei Miriamai Vellai paliatīvā aprūpe ir sirdslieta. Viņa ir hospisa patronese. Maltā šo pakalpojumu ik gadu saņem vairāk nekā 1300 pacienti un viņu ģimenes.

"Maltas hospiss radīts pirms 34 gadiem un ir viena no vadošajām nevalstiskajām organizācijām. Tās primārie mērķi ir nodrošināt bezmaksas paliatīvo aprūpi nedziedināmi slimiem cilvēkiem, kas sirgst ar vēzi, kardiovaskulārām un citām slimībām," pastāstīja Vella.

Sadarbojoties Labklājības un Veselības ministrijām,

tikai nākamgad beidzot plānots to ieviest kā valsts apmaksātu pakalpojumu ar budžeta segumu arī Latvijā.

"Esam atraduši dzirdīgas ausis pie likumdevēja, un šobrīd abas ministrijas gatavojam grozījumus, kā birokrātiski saka, tiesību aktos, lai varam nonākt pie valstiska, visaptveroša un no valsts budžeta finansēta pakalpojuma," pastāstīja Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.

Labklājības ministrijas aprēķini liecina, ka tam nepieciešami vismaz deviņi miljoni eiro gadā. Arī Veselības ministrijas budžetā aprūpei būs nepieciešama papildu nauda.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti