Likums nosaka, ka vēsturisko zemju karogus pēc Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes priekšlikuma apstiprina Valsts prezidents, ņemot vērā Valsts heraldikas komisijas atzinumu.
Latgales karogs ir tumši zils ar baltu horizontālu svītru. Karoga svītru attiecība ir 2:1,2. Savukārt karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2.
Heraldikas komisijā to sauc par vēsturiski brīdi, jo šis pēc sarkanbaltsarkanā ir otrais oficiāli apstiprinātais karogs. Tikmēr Latgalē jau gadiem gan māju pagalmos, gan pie pašvaldību iestāžu ēkām plīvo nedaudz citādāks karogs.
Kronēts grifs uz sarkana ģerboņa formas ir priekšplānā zilibaltizilajām joslām karogiem, kas plīvo mastos pie vairākām Rēzeknes novada iestādēm.
"Vizuāli un koloristiski man šķiet, ka šis ar grifu ir diezgan pievilcīgs. Tas, kas šobrīd ir apstiprināts, bez grifa, ir nedaudz parasts, varbūt garlaicīgs," sprieda Rēzeknes novada Maltas apvienības pārvaldes vadītājs Edgars Blinovs.
Tomēr pārvaldnieks uzsvēra: kāds rīkojums ir, tāds ir, tas tiks pildīts. Tiesa – nesteidzoties. Lai mastā neplīvotu izbalējuši karogi, tie tiek mainīti divas reizes gadā.
Tā kā, piemēram, pie Ozolaines tautas nama nesen uzlikts jauns, nākamreiz to mainīs, visdrīzāk, pēc pāris mēnešiem. Zīmīgi, ka turpat netālu Rēzeknes novadā darbojas uzņēmējs, kas ražo karogus. SIA "Baltic Flags" izpilddirektors Māris Rumaks neslēpa, ka tieši viņš ir tas, kurš pirms aptuveni 15 gadiem karogu ar sarkano ģerboni izveidoja.
"Ja suitiem ir savs karogs, tad kāpēc mums nav? Sāku pētīt šo lietu un atradu, ka senais mūsu ģerbonis ir nevis kā tagad oficiālais ģerbonis uz zila fona, bet vecais bija tieši uz sarkanā fona," skaidroja Māris Rumaks.
Karogu ražotājs runā par laiku, kad Latgales teritorija ietilpa Žespospolitas valstī.
Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija gan norādīja – "ja tiek lietots karogs ar šo bijušas, svešas valsts ģerboni, turklāt valsts ģerboni, kura ir pretendējusi savā laikā uz Latgales zemes pievienošanu savai teritorijai, tad iedomājaties, cik tas ir pretrunīgi".
Vēl karogu izmanto, piemēram, Latgales partija. Šobrīd gan partijas vadība skaidro, ka karogs nebija apstiprināts kā tās oficiālais simbols, prognozējot, ka tuvākajā valdes sēdē jautājums par nule kā apstiprinātā karoga lietošanu tikšot pārrunāts.
"Tu vari pacelt mastā pie domes un arī pie savas mājas, arī pie sava uzņēmuma sarkanbalstsarkano karogu un blakus tumši zilibaltizilo, un tie būs vienādi savās proporcijās. Un tas būs divkāršs pagodinājums un sveiciens savai valstij," norādīja Ramona Umblija.
Privātpersonām lietot karogu ar sarkano ģerboni nav aizliegts, bet pašvaldībām gan par to draud administratīvais sods, jo likums nosaka, ka tās drīkst lietot tikai tādu simboliku, kas ir oficiāli apstiprināta, precizē heraldikas komisijā.
Nākamo apstiprināšanai drīzumā varētu virzīt Sēlijas sarknanbaltzaļo karogu.
