Ap 1000 mediķu protestēs kopā ar pedagogiem; pacientus tas neietekmēs 

Solidarizējoties ar pedagogiem, protestā 24. aprīlī piedalīsies arī ap 1000 veselības nozares darbinieku. Latvijas Ārstu biedrība vērš uzmanību uz to, ka arī veselības aprūpē iepriekš pieņemtiem lēmumiem bieži neseko nepieciešamais finansējums. Tikmēr slimnīcas norādījušas, ka mediķu dalība protestā pacientus neietekmēs. 

ĪSUMĀ:

  • Protesta akcija paredzēta pirmdien, 24. aprīlī.
  • Latvijas Ārstu biedrība pagaidām lēš – skolotājiem gājienā varētu pievienoties ap 1000 mediķu.
  • Dalība būšot ne tikai solidaritātes žests skolotājiem, bet arī protests pret iepriekš pieņemtu lēmumu nepildīšanu veselības nozarē. 
  • Mediķu organizācijas un slimnīcas sola – pacientus tas neietekmēs.

Ap 1000 mediķu protestēs kopā ar pedagogiem; pacientus tas neietekmēs 
00:00 / 03:01
Lejuplādēt

Latvijas Ārstu biedrība pagaidām lēš, ka skolotājiem gājienā varētu pievienoties ap 1000 mediķu.

Biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece gan norādīja, ka tas būs ne vien solidaritātes žests, bet arī protests pret iepriekš pieņemtu lēmumu nepildīšanu arī veselības nozarē.

Aizsilniece norādīja: "2022. gadā tika apstiprinātas un ilgstoši izstrādātas pamatnostādnes veselības aprūpei līdz 2027. gadam, un atbilstoši tām cilvēkiem bija jāuzlabo onkoloģiskā aprūpe, sirds un asinsvadu slimību aprūpe, kā arī mentālās veselības jomā bija vajadzīgas jaunas darbības. Ja mums ir papildu darbības, jauni izmeklējumi un jaunas zāles, tad tur ir vajadzīgs arī papildu finansējums. Un šīs pamatnostādnes tiek pieņemtas, tiek kaut kas plānots, bet tas netiek ņemts vērā nākamajā gadā, kad tiek pieņemts budžets, un tad ir jautājums, kāpēc mūsu likumdevēji var to nedarīt."

Savu dalību gājienā apstiprināja arī Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs. Viņš norādīja, ka gājienā pirmdien piedalīsies arī ģimenes ārsti no dažādiem reģioniem, bet darbu praksēs tas ietekmēšot minimāli. Dzalbs skaidroja, ka ar protestu vēlas vērst uzmanību uz politikas veidotāju komunikācijas, atbildības un izpratnes trūkumu.

Dzalbs sacīja: "Gan pedagogi, gan mediķi ir ieguldījuši ļoti daudz laika sarunās par attīstības, finansējuma jautājumiem, par algu paredzamību, un tas netiek pildīts nevienā no šīm jomām. Problēma, ar ko mēs šobrīd saskaramies un nedz mēs, nedz mūsu pacienti nav gatavi šādai finansējuma koncepcijai, ka veselības aprūpe tiek finansēta no citu ministriju pārpalikumiem un atlikumiem. Es domāju, ka šādā veidā mēs varam runāt varbūt par kādu debesskrāpju celtniecību, bet ne par tik prioritārām jomām kā veselība un izglītība."

Tikmēr, piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Janita Veinberga sacīja, ka pagaidām slimnīcā nav jūtama kāda liela aktivitāte saistībā ar plāniem piedalīties gājienā, un norāda, ka pacientus tas neietekmēs.

Veinberga atzīmēja: "Šobrīd īpaši nav jūtama aktivitāte un slimnīcas darbs traucēts netiks. Mums nav signālu par to, ka kāda struktūrvienība vai nodaļa grasītos pārplānot savu darbu tādēļ, ka darbinieki piedalīsies protesta gājienā. Slimnīcas darbs notiek, kā ierasts, pacientiem nav jāsatraucas, jo ne izmeklējumi, ne vizītes pie speciālistiem nav atcelti vai pārplānoti. Kolēģiem, kuriem pirmdien nav jābūt darbā, tā ir viņu izvēle, vai piedalīties, bet slimnīcā atsevišķi dalībniekus šim gājienam neorganizē."

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības protesta akcija noritēs pirmdien, kam sekos trīs dienu streiks. Savukārt veselības nozares darbinieki vēl plašākā protesta akcijā plāno pulcēties arī 11. maijā pie Saeimas nama.

KONTEKSTS:

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vienojusies ar Veselības ministriju (VM) no šā gada 1. aprīļa ārstniecības personu vidējo darba samaksu palielināt par 120 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb bruto. Vienošanās tika nostiprināta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sadarbības formātā.

Mediķi jau ilgāku laiku prasījuši algu pieaugumu.

LVSADA pērn 23. augustā Veselības ministrijā (VM) iesniedza divas streika prasības, prasot palielināt darba samaksu veselības jomā strādājošajiem. Šāds solis sperts, jo arodbiedrībā uzskatīja, ka nav izdevies novērst ministrijas diskriminējošu attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tādēļ tā prasīja paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas, katru gadu par 5% līdz 2024. gadam. Savukārt otra prasība bija paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām katru gadu par 10% līdz 2024. gadam.

Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, nesagaidot no valdības pedagogu algu palielināšanas grafiku, lēma rīkot protesta gājienu un trīs dienu streiku 24. aprīlī, prasot politiķiem pildīt iepriekš septembrī, neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām panākto vienošanos par darba samaksu. Tapa zināms, ka pedagogiem šajā protestā pievienosies arī mediķi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti