ĪSUMĀ:
- Ar likumu grozījumiem Veselības ministrija vēlas samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijā.
- Lai likumu grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāapstiprina Saeimā.
- Veselības ministre: Šī nav tautsaimniecības ierobežošana, šis ir aicinājums sabiedrībai saprast šo problēmu.
- Plānots alkohola marķējumā norādīt uzturvērtību un sastāvdaļu sarakstu.
- Paredzēts aizliegt azartspēļu rīkošanas vietās piedāvāt alkoholu par brīvu.
- Varētu aizliegt 22% un stiprākus dzērienus tirgot 0,2l PET iepakojumā.
- Paredzēts aizliegt alkohola cenu un atlaižu reklāmas.
- Plānots aizliegt alkoholu piedāvāt akcijās ar citiem produktiem un pakalpojumiem.
- Paredzēts aizliegt alkoholam "Pērc vairāk, maksā mazāk" tipa akcijas.
- Televīzijā un radio plānots aizliegt vīna un alus atlaižu reklāmas.
- Valdības sēdē likuma grozījumus sauc arī par "nepilnīgiem", piedāvātos ierobežojumus – par "nejēdzīgiem".
Ar likumu grozījumiem Veselības ministrija (VM) vēlas samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū, kā arī ilgtermiņā samazināt ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvaru un mirstību no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, noslīkšanas, traumām, pašnāvībām un citām sekām.
Veselības ministre Līga Meņģelsone (deleģēta no "Apvienotā saraksta") valdības sēdē norādīja, ka
grozījumi nav paredzēti tautsaimniecības ierobežošanai, bet gan alkohola patēriņa samazināšanai sabiedrībā.
Latvijā alkoholu lieto visvairāk Eiropas Savienībā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati liecina, ka absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem ir virs 12 litriem gadā. Veselības ministrija aprēķinājusi, ka 2021. gadā tiešie alkohola radītā kaitējuma izdevumi veselības aprūpes jomā Latvijā bijuši 56,6 miljoni eiro.
Meņģelsone sacīja: "Tā nav mūsu tautsaimniecības ierobežošana, tā ir palīdzība tautsaimniecībai, lai [nebūtu] tās slimības lapas, kas ir saistītas ar paģirām, tās slimības lapas, kas ir saistītas ar darba nespēju, jo ir alkoholisms, tās aplokšņu algas, kas saistītas ar uzturlīdzekļiem, tāpēc ka tēvs dzer, darbā viņu tur tikai par aplokšņu algu, līdz ar to viņš nevar maksāt uzturlīdzekļus. (..) Šis ir vairāk aicinājums sabiedrībai saprast šo problēmu. Mūsu kopējā interese ir šos šausminošos skaitļus samazināt."
Plāno norādīt informāciju par sastāvu un aizliegt dzērienus par brīvu piedāvāt azartspēļu vietās
Likuma grozījumi paredz iekļaut alkoholisko dzērienu marķējumā informāciju par produkta uzturvērtību un sastāvdaļu sarakstu (var arī ar QR kodu) un piktogrammas, kas brīdina nelietot alkoholiskus dzērienus grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli.
Tāpat plānots aizliegt azartspēļu organizēšanas vietās piedāvāt alkoholiskos dzērienus par brīvu, tos tirgot un lietot pie azartspēļu iekārtām un galdiem.
Valdībā atbalstītās izmaiņas paredz arī izvietot brīdinājuma informāciju mazumtirdzniecības vietās ar šādu tekstu: "Alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību, alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot nepilngadīgām personām, kā arī nepilngadīgas personas nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabāt".
Tāpat ministrija vēlas aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 22%, bet tilpums nepārsniedz 0,2 litrus un kuri pildīti plastmasas (PET) iepakojumā.
Reklāmas ierobežojumi
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra 2020. gada pētījumu 69% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka alkohola reklāma ir jāaizliedz vispār, savukārt 66% respondentu uzskata, ka ir jāaizliedz reklamēt alkoholisko dzērienu speciālie piedāvājumi un alkoholisko dzērienu izpārdošanas, informēja ministrija.
Likuma izmaiņas paredz aizliegt alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāmu presē un drukātos reklāmas izdevumos, kinoteātros, interneta vietnēs, tiešsaistē un lietotnēs, pastā un e-pastā un citās vietās ārpus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietām, izņemot alkoholisko dzērienu ražošanas vietas vai ražotāja struktūrvienības.
Plānots aizliegt tirdzniecībā piedāvāt alkoholu kopā ar citu preci vai pakalpojumu par izdevīgāku cenu,
piedāvāt alkoholu degustācijā (izņemot mazumtirdzniecības vietā) par velti, kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.
Valdībā atbalstītās izmaiņas arī paredz aizliegt tirdzniecības vietās akcijas, izpārdošanas un tamlīdzīgi, kas piedāvā iegādāties vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu un citus līdzīgus piedāvājumus, kas rada ekonomiska ieguvuma iespaidu, kā arī piedāvāt alkohola iegādi ar atlaidi patērētāja lojalitātes programmas ietvaros (izņemot atlaidi, kas tiek piemērota vienai vienībai).
Plānots aizliegt cenu vai atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio.
Šobrīd televīzijā un radio ir atļauta tikai alus un vīna reklāma, un jaunā iecere pilnībā neaizliegs alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā un radio, "tiks aizliegtas šo dzērienu cenu vai atlaižu reklāmas, tādējādi mazinot alkoholisko dzērienu reklāmas ietekmi" uz Latvijas iedzīvotājiem, teikts likuma grozījumu anotācijā.
Ministrija iepriekš atzina, ka izmaiņas ietekmēs alkohola ražotājus un tirgotājus, azartspēļu zāles un plašsaziņas līdzekļus, kuri izvieto reklāmu, taču "sociālās un veselības izmaksas un zaudējumi, kas rodas, lietojot alkoholisko dzērienus, un rada sekas gan pašam lietotājam, gan viņa tuviniekiem, gan visai sabiedrībai, ir lielākas, ko apliecina līdz šim veiktie pētījumi un arī finanšu aprēķini".
Sēdē likuma grozījumus sauc arī par "nepilnīgiem", piedāvātos ierobežojumus – par "nejēdzīgiem"
Akūto nepieciešamību pieņemt grozījumus, kas palīdzētu mazināt dzeršanas postu, izcēla Veselības ministrijas galvenā speciāliste narkoloģijā, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra ārste Astrīda Stirna: "Mums katru gadu, it sevišķi pagājušajā gadā, ir ļoti pieaudzis gan alkohola psihožu, gan smagu alkohola abstinenču skaits. Ir palielinājies to pacientu skaits, kas nokļūst pie mums ar neatliekamo palīdzību."
Neiebilstot pret mērķi samazināt alkohola patēriņu, alkohola ražotāju un tirgotāju, reklāmas, azartspēļu un arī plašsaziņas līdzekļu nozaru pārstāvji tomēr apšaubīja grozījumu efektu. Daži ministri savukārt kritizēja plānoto likuma izmaiņu zemo kvalitāti.
Sēdē izskanēja pārmetumi Veselības ministrijai par to, ka likuma grozījumi esot "nepilnīgi" un "nejēdzīgi".
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") valdības sēdē sacīja: "Neapšaubāmi šī ir problēma mūsu sabiedrībā. Jautājums – vai šis vien pietiks, par to es esmu šaubīgs, bet šis ir Veselības ministrijas piedāvājums, ar ko sākt."
Latvijas Alkohola nozares asociācija jau iepriekš norādīja, ka grozījumi likumos ir formāli un viegli apejami. Asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols valdības sēdē atkārtoti pauda alkohola ražotāju un izplatītāju asociācijas viedokli, norādot: "Mūsuprāt, būtu jāizglīto cilvēki par alkohola lietošanu. No šī aizlieguma var ārkārtīgi viegli izvairīties, jo viss, ko tas rada, ir birokrātiskais slogs. Šis ierobežojums ir nejēdzīgs."
Arī Latvijas Reklāmas asociācija iepriekš apšaubījusi, vai likumu izmaiņas ļaus sasniegt mērķi – samazināt alkohola patēriņu Latvijā. Asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa valdības sēdē pauda, ka plānotais regulējums nav atbilstošs. Savukārt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Ieva Kalderauska norādīja, ka NEPLP neatbalsta piedāvātos reklāmas ierobežojumus plašsaziņas līdzekļos, jo tos nepieciešams precizēt.
NEPLP pārstāve arī aizrādīja, ka reklāmas ierobežojumi neskars retranslēto ārvalstu kanālu saturu, bet tikai vietējos plašsaziņas līdzekļus. Kalderauska sacīja: "Mēs uzskatām, ka nesasniegs mērķi tieši tāpēc, ka šis liegums attiecas uz daļu no nozares spēlētājiem, bet šī daļa ir ārkārtīgi nozīmīga – tie ir vietējie mediji, kuri, kā jau kolēģi minēja, ir ļoti atkarīgi no reklāmas ieņēmumiem un katrs eiro ietekmē mūsu medijos kvalitatīva satura veidošanu."
Uzmanību likumu grozījumu kvalitātei vērsa arī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība). Viņa sacīja: "Manuprāt, Ministru kabinets, šādu likumprojektu virzot uz Saeimu, tas ļauj Saeimai strādāt, kas ir labi, bet Saeima nesapratīs, kā Ministru kabinets tik vāju likumprojektu aiznesis uz Saeimu."
Ekonomikas ministres ieskatā, plānotajiem grozījumiem trūkst mērķa rādītāju, pēc kuriem mērīs, vai izdevies samazināt alkohola patēriņu. "Es domāju, ka neviens nenoliegs, ka šīs problēmas ir aktuālas. Jautājums ir par tā [likumprojekta] saturu, es domāju, ka risinājums ir gaužām nožēlojams. (..) Nav pat uzlikts plāns, kādi būs šie rādītāji, nav sekošanas līdzi, kā pasākumi uzlabos rādītājus un uzlabos situāciju. (..) Viss, ko mēs pieņemam, ir jēgpilns tad, ja kāds to spēj kontrolēt, īstenot un pēc tam ir rezultāts. Man diemžēl ir varbūt tāds divu gadu citu darītā darba tāds rūgtums, un es neredzu, ka šie pasākumi un jēgpilni un efektīvi."
Savukārt zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") norādīja, ka Saeima un sabiedrība ir pelnījusi debates par šiem likuma grozījumiem, lai arī tie nav izstrādāti pilnīgi.
"Ja mēs to problēmu gribētu nopietni risināt, tad mērķis būtu šodienas jaunieši. Jaunieši vairs televīziju neskatās, viņi sēž sociālajos tīklos," par reklāmas ierobežojumiem sacīja Šmits.
Tikmēr aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) novērtēja veselības ministres drosmi stāties pretim alkohola nozares lobijam: "Es, Meņģelsones kundze, jūs apsveicu par drosmi, jo tas lobijs, kas jums stāsies pretī un ne tikai jums, visiem šiem alkohola pretpasākumiem ir diezgan liels un ar lielu svaru."
Diskusijas ievilkās, un premjers Kariņš aizrādīja, ka valdības uzdevums nav lemt par saturiskiem labojumiem, bet gan konceptuāli vai nu atbalstīt grozījumu tālākvirzību, vai ne. Kariņš aizrādīja kolēģiem, norādot, ka stundas garumā tika "skaldīti mati" par likuma grozījumiem, pie kuriem strādāts divus gadus, laikā, kad valdībai būtu jārisina svarīgi jautājumi par Latvijas ekonomikas transformāciju. "Man ir neliels kauns un drusku dusmas," piebilda premjers, rosinot ministriem izvēlēties – virzīt likumu grozījumus izskatīšanai Saeimā vai ne.
Galu galā valdība atbalstīja likumu izmaiņas. Lai tās stātos spēkā, Saeimai tās jāatbalsta trīs lasījumos.
KONTEKSTS:
Iecere par obligātu uzturvērtības un sastāvdaļu norādīšanu uz alkohola iepakojuma ministrijai bija jau pirms diviem gadiem, taču toreiz iepriekšējā sasaukuma Saeima šo priekšlikumu noraidīja, vairāki deputāti toreiz kritizēja ieceri, paužot, ka šādas izmaiņas nepalīdzēs cilvēkiem, kuriem ir alkohola atkarība.
Latvijas Alkohola nozares asociācijā uzskata, ka Veselības ministrijas (VM) piedāvātie grozījumi ar mērķi ierobežot grādīgo dzērienu atlaižu un akciju reklamēšanu ir formāli un viegli apejami. Arī Latvijas Reklāmas asociācijā apšauba, vai likumu izmaiņas ļaus sasniegt mērķi – samazināt alkohola patēriņu Latvijā.
Taču narkologi uzsver, ka daudz būtiskāk ir beidzot iedzīvināt valdības jau pieņemto plānu par alkoholisma ārstēšanu, kas ietver pacientu atbrīvošanu no iemaksas par slimnīcu, valsts kompensētā zāļu saraksta pārskatīšanu un pusaudžu ārstēšanu. Pagaidām šim plānam valsts naudu nav piešķīrusi.
