Tieši šo signālu neievērošana, manevrēšana un pārkārtošanās uz citām joslām ir viens no iemesliem daudziem ceļu satiksmes negadījumiem. Ņemot vērā, ka policijas resursi ir ierobežoti, kritiskos melnajos punktos plānots uzstādīt videokameras ar mākslīgā intelekta atbalstu, kas fiksē pārkāpumus arī citviet Latvijā.
Krustojumā videokamera testa režīmā darbojas jau četrus gadus, tagad tā sāks darīt savu darbu un fiksēs pārkāpumus pie luksofora, kas šķietami ne ar ko neatšķiras no citiem.
"Daudzi autovadītāji izdara pārkāpumus, neievēro luksofora signālus, rezultātā šajā krustojumā pirms vairākiem gadiem notika smagi ceļa satiksmes negadījumi.
Kad jau uzlika testēšanās režīmā un ir arī uzliktas zīmes, ka notiek videonovērošana, tad šajā krustojumā izteiktu ceļa satiksmes negadījumu nav," stāstīja Valsts policijas kārtība policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Gints Ešenvalds.
Apjautātie autovadītāji labi zina bēdīgi slaveno krustojumu, negadījumos cietušas ne tikai automašīnas, vadītāji, bet arī dzīvojamās mājas. Galvenais, lai tiekot ievērota datu aizsardzība, citādi iebildumu neesot, sacīja autovadītāji.
"Tur jau vienmēr bijuši negadījumi. Kāds izskrien, kaut ko nepiefiksē, varbūt tas mazināsies. Sākumā varbūt būs tikai soda kvītis, bet beigās būs varbūt uzlabojums visam."
"Viss jaunais nāk ar labo, atbalstu, parasti cenšos visu ievērot."
Videokamerā pie krustojuma luksofora fiksētie gadījumi nonāk Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datu bāzē, pēc tam pašvaldības policijā, kas tad arī lems par soda piemērošanu, skaidroja Liepājas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Ainars Lūsis.
"Tā programma ir sagatavota tā, lai maksimāli palīdzētu lēmuma pieņemšanā, bet, iespējams, to mēs vēl nevaram pateikt, var saskatīt kādu kļūdu, varbūt būs kāda sūdzība, tad mēs to labosim, gala pieņēmējs būs cilvēks, nebūs tā, ka viss notiks automātiski," skaidroja Lūsis.
Liepājas pilsētas domes izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens atklāja, ka pašvaldībai nācies gadiem ilgi domāt, kā tieši konkrēto melno punktu, krustojumu mainīt, tagad ir rasts mūsdienīgs risinājums. Par pārkāpumu piemēros sodu 30 eiro apmērā, līdzīgi kā pārkāpjot ātrumu un to, ko fiksē radars.
"Pašvaldības izmaksas ir aptuveni 5 eiro par vienu gadījumu, CSDD maksas cenrādī noteiktie izdevumi par pakalpojumu sniegšanu, varu teikt, ka tas ir cenu aptaujas līmenis līdz 10 000 eiro gadā," norādīja Tīdens.
Satiksmes drošības uzlabošana nav viena gada darbs. Liepāja bija pirmā pilsēta Latvijā, kas atklāja krustojumu arī neredzīgiem cilvēkiem, tagad seko arī viedās tehnoloģijas, kas testētas četru gadu garumā un no šodienas sāks darīt savu darbu – fiksēs pārkāpumus.
Pilsētā satiksmes negadījumu skaits sarucis par 20%, uzsvēra Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija").
"Tas, manuprāt, ir labs rādītājs arī nacionālā līmenī. Statistika rāda, ka vidēji valstī negadījumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir 10,4, tad Liepājas gadījumā tie ir 6,1. Tas ir, manuprāt, pateicoties tam, ka mēs katru gadu investējam gājēju pārejās, apgaismojam maksimāli luksoforus, vietas, kas ir nedrošas gājējiem," klāstīja Ansiņš.
Šādas videokameras un viedās sistēmas plānots uzstādīt arī citos Latvijas melnajos punktos. Nepieciešamības gadījumā tās ir viegli demontēt un uzstādīt citā vietā.
Projektu Liepājā īsteno pašvaldība sadarbībā ar uzņēmumu "Latvijas Mobilais telefons" (LMT).
