ĪSUMĀ:
- Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu būt gaidāms 28. martā.
- Mežzinātnes institūta "Silava" 2023. gada prognozes liecina – iespējama masveida egļu mežaudžu bojāeja Vidzemē.
- Šogad prognozē, kā arī ievērojami pieaugs egļu mežaudžu apdraudējums Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionā.
- Lai no tā izvairītos, vairākās pagastu teritorijās plānots izsludināt ārkārtējo situāciju visa gada garumā.
- Plānots noteikt ciršanas ierobežojumu zonas ap vērtīgā egļu audzēm.
- Pētnieks: Bojātu egļu audzi izglābt vairs nav iespējams, tāpēc jāaizsarga vēl neskartās audzes.
Otrdien, 21. martā, Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē atbalstīja Zemkopības ministrijas priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju vairākās pašvaldībās egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu dēļ.
Plānots, ka šis jautājums tiks skatīts un lēmums pieņemts valdības sēdē 28. martā, informēja Zemkopības ministrijā.
Egļu astoņzobu mizgrauzis ir aptuveni piecus milimetrus liela vabole, kas barojas zem koksnes mizas. Tai patīk sauss, silts un bezvēja laiks. Lai gan šķietami tā izklausās pēc mazas un nekaitīgas vaboles, tomēr tas ir agresīvākais un bīstamākais kaitēklis visā Eiropā, jo spēj invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī jaunas un veselas.
Pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" informācijas, 2022. gadā bija vērojama ļoti augsta mizgrauža lidošanas aktivitāte. Dati par mizgrauža savairošanās prognozēm arī 2023. gadā liecina, ka ir iespējama masveida egļu mežaudžu bojāeja Vidzemes reģionā, kā arī ievērojami pieaugs egļu mežaudžu apdraudējums Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionā.
Lai no tā izvairītos, vairākās pagastu teritorijās plānots izsludināt ārkārtējo situāciju visa gada garumā.
Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols skaidroja: "Identificējot šīs vērtīgās egļu audzes, tiek noteikts ciršanas aprobežojums 100 metru zonā – ap šo vērtīgo egļu audzi, un 500 metru zonā necirst egli. Kāpēc? Tāpēc, ka tad, kad cērt egli un priedi – skujkokus, mēs visi zinām – smaržo pēc sveķiem. Šī sveķu smarža mizgrauzim ir kā labs aromāts, tur ir restorāns, kur ir jālido, kur varēs ēst."
"Latvijas valsts mežu" Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks norādīja: "Šobrīd ir aktīvais laiks, kad mēs mežā varam redzēt pagājušā gada mizgraužu otrās paaudzes bojājumus, tātad – kalstošās egles, kā rezultātā plānojam šobrīd sakopšanas jeb ierobežošanas pasākumus, veidojot sanitārās cirtes un šos bojātos kokus nozāģējot un izvedot. Mizgrauzis jeb mizgrauža bojājumi praktiski ir visā Latvijas teritorijā. Kurzemes pusē tas īpatsvars ir mazāks, protams, bet vislielākā jeb, jāsaka tā, visapdraudētākā teritorija ir Latgales, Vidzemes reģioni, kur tad arī pagājušā gada mizgrauža monitoringa rezultāti parādīja vislielāko bojājumu īpatsvaru."
Zemkopības ministrija ir veikusi papildu situācijas izvērtēšanu, noteikusi, kādi saimnieciskie darbi ierobežojami un kādi meža aizsardzības pasākumi jāveic, lai novērstu šos apjomīgos mizgraužu postījumus.
Ministrijā norādīja, ka svarīgi ir laikus ierobežot mizgraužu izplatību, ņemot vērā, ka tas var ļoti negatīvi ietekmēt valsts tautsaimniecību, izraisot gan neatgriezeniskas negatīvas pārmaiņas mežaudžu struktūrā, gan ekonomiskus zaudējumus, kā arī koksnes kvalitātes pazemināšanos.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits uzsvēra, ka
bojātu egļu audzi izglābt vairs nav iespējams, tāpēc egļu aizsardzība sākas ar to vērtīgo egļu audžu aizsargāšanu, kur mizgrauzis vēl nav nonācis.
"Ir trīs galvenās aktivitātes, viens – neļaut cirst tur, kur nevajag cirst, lai gan likumiski var, bet ārkārtas situācijā mēs mēģināsim aizliegt cirst, kur teorētiski var, bet nevajag. Otrs – sekmēt bojāto audžu ciršanu, kuru turēšana nav mērķtiecīga, kura ir jānocērt, lai neveidotu mizgrauzi un sekmētu augu aizsardzību. Un trešais – rast līdzekļus, lai maksimāli varētu izmantot feromonu slazdus visos mežos, arī privāto īpašnieku mežos," atzīmēja Šmits
Egļu ciršanas aizliegums, visticamāk, nozīmēs īslaicīgu egles deficītu tirgū, bet tas ir labāk nekā egļu audžu bojāeja. Zemkopības ministrijas pārstāvis Ozols skaidroja: "Iespējams, ka rezultāts ir īslaicīgs egles deficīts. Bet viņš ir terminēts – uz vasaru. Jo vienkārši tās sekas, ja veicam šos pasākumus un risku nesamazinām, tad arvien vairāk šo audžu ies bojā un sekas atsauksies arī uz nākamajiem gadiem."
