Puse uzņemto studentu (53,6%) uzsākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 23,5% – maģistra, 20,2% – koledžas, savukārt 2,7% – doktora līmeņa programmās. Uzņemto studentu vidū joprojām vairāk ir sieviešu – 14 900 jeb 56,3% no kopējā uzņemto skaita. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (57%) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 43% – par valsts budžeta līdzekļiem. Lielākais par personīgajiem līdzekļiem uzņemto studentu īpatsvars ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās (84,2%), bet par valsts budžeta līdzekļiem – inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju programmās (74,8%).
2022. gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 13 400 studentu – par 1285 jeb 8,7% mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.
Vairāk nekā trešdaļa (34,5% jeb 4600) ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās, un 18,8% jeb 2500 – veselības aprūpes un sociālās labklājības jomās. Studijas inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās beidza 1500 jeb 11,5% no kopējā absolventu skaita.
Kopš 2010. gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis gandrīz divas reizes.
Uzņemto, studējošo un grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits
Uzņemto studentu skaita kritums gandrīz visās nozarēs
Salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, uzņemto studentu skaits ir samazinājies gandrīz visās nozarēs, izņemot dabaszinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas, kur tas pieaudzis par 5,6%.
Vislielākais uzņemto studentu skaita samazinājums ir pakalpojumu (-15,4%), sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (-14,3%) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (-12,2%) studiju programmās.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, vairāk nekā trešdaļa jeb 8900 uzņemto studentu izvēlējās apgūt sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, tomēr šis ir mazākais uzņemto studentu skaits šajās programmās pēdējo 20 gadu laikā.
Otrā populārākā izvēle jaunajiem studentiem bija veselības aprūpe un sociālā labklājība (4500 jeb 17,1% no kopskaita) un trešā – inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (14%). Vismazākais uzņemto studentu skaits bija izglītības (6% jeb 1500 studentu) un lauksaimniecības (1,6% jeb 417 studenti) studiju programmās.
Mazākais kopējais studējošo skaits pēdējo 10 gadu laikā
Kopējais studējošo skaits Latvijā gadu no gada samazinās. Salīdzinājumā ar iepriekšējo akadēmisko gadu kopējais studējošo skaits (75 300) ir samazinājies par 2000, savukārt pēdējo piecu gadu laikā – par 6200 jeb 7,7%.
Koledžas līmeņa programmās studē 12 900, bakalaura – 43 100, maģistra – 16 000, savukārt doktora līmeņa programmās – 3300 studentu.
Lielākais sieviešu īpatsvars ir izglītības studiju programmās, vīriešu – inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā
Visvairāk studējošo joprojām ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās, kuras apgūst 25 100 jeb trešdaļa no kopējā studentu skaita (sieviešu īpatsvars – 61,4%), tomēr šajās programmās, salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, ir lielākais studentu skaita samazinājums – 934 studenti jeb 46,5% no kopējā studentu skaita samazinājuma visās programmās.
Joprojām vairāk nekā puse studējošo ir sievietes – 57,6% (43 400) no studējošo kopskaita.
Lielākais sieviešu īpatsvars ir izglītības studiju programmās (91,8% jeb 4000), kurās kopā studē 6,3% jeb 4700 studentu.
Salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, studentu skaits izglītības studiju programmās ir samazinājies par 400 jeb 7,8%.
Augsts sieviešu īpatsvars ir arī veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās – 80,3% jeb 11 000, kurās kopā studē 18,3% jeb 13 700. Salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, studentu skaits ir palielinājies par 2,1% jeb 292 studentiem.
Lielākais vīriešu īpatsvars nemainīgi ir inženierzinātnes, ražošanas un būvniecības studiju programmās – 75,5% jeb 7800 studentu. Tajās kopā studē 13,8% jeb 10 400, kas ir par 699 jeb 6,3% mazāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Liels vīriešu īpatsvars ir arī dabaszinātņu, matemātikas un informāciju tehnoloģiju programmās – 71,4% jeb 5000 studentu. Šīs programmas kopā apgūst 11,1% (8300) no visiem studentiem, un tas ir par 534 jeb 6,7% vairāk. 2022./2023. akadēmiskajā gadā liels studentu skaita samazinājums (par 758 studentiem jeb 12,1%) bija pakalpojumu studiju programmās – tās apgūst 7,3% jeb 5000 studentu, no kuriem vairāk nekā puse ir vīrieši.
Latvijā studē 10 tūkstoši mobilo studentu
Šajā akadēmiskajā gadā uzņemti 4 tūkstoši mobilo studentu, kas ir par 213 studējošajiem vairāk nekā gadu iepriekš.
Mobilie studenti ir personas, kuras iepriekšējo izglītību ieguvušas ārpus Latvijas un Latvijā studē ar mērķi iegūt grādu vai kvalifikāciju.
Tomēr pirmspandēmijas līmenis joprojām nav sasniegts, un uzņemto mobilo studentu skaits ir par piektdaļu mazāks nekā 2019./2020. akadēmiskā gada sākumā.
Pašlaik Latvijā studē 10 000 mobilo studentu, kas ir par 2,7% vairāk nekā pērn un gandrīz divreiz vairāk nekā 2014. gadā, kad sāka apkopot statistiku par mobilajiem studentiem.
Lielākā daļa mobilo studentu (71,8%) iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Eiropas Savienības (ES), turklāt gandrīz divas trešdaļas no mobilajiem studentiem ir vīrieši. Vairāk nekā puse mobilo studentu iepriekšējo izglītību ir ieguvuši Indijā, Uzbekistānā, Ukrainā un Vācijā. Starp tiem, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši Vācijā, vairāk nekā puse (58,2%) ir sieviešu, savukārt no Indijas, Uzbekistānas un Ukrainas Latvijā ieradušies studēt pārsvarā vīrieši (attiecīgi 82,4%, 83% un 68,6%).
Visvairāk mobilo studentu (2600) studē Rīgas Stradiņa universitātē, no kuriem 80% iepriekšējo izglītību ir ieguvuši kādā no ES valstīm, un gandrīz visi studē veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmās.
Salīdzinājumam Latvijas Universitātē puse no mobilajiem studentiem iepriekšējo izglītību ieguvuši ES valstīs, bet Rīgas Tehniskajā universitātē – vien 1,5%. Kopumā šajās trīs universitātēs studē 5600 jeb 55,3% no kopējā mobilo studentu skaita.
Puse (51,7%) no mobilajiem studentiem studē maģistra līmeņa, savukārt 45,3% – bakalaura līmeņa programmās. No mobilajiem studentiem, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ES valstīs, 85,3% studē maģistra līmeņa studiju programmās. Mobilie studenti visbiežāk apgūst sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (39,1%), kā arī veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas (29,4%). Lielākā daļa mobilo studentu, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ES valstīs, studē veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās (76,9%).
Gandrīz puse no kopējā studējošo skaita studē trīs lielākajās Latvijas augstskolās
Šajā akadēmiskajā gadā studijas norit 52 augstākās izglītības iestādēs (28 augstskolās un 24 koledžās), kas ir par vienu augstskolu mazāk nekā iepriekšējā gadā. Valsts augstskolās un koledžās studē 77,7% no kopējā studējošo skaita, savukārt privātajās izglītības iestādēs – 22,3%.
Trīs lielākajās Latvijas augstskolās (Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte) studē puse (50,3%) no visiem studentiem. Kopumā 24 augstākās izglītības iestādēs studējošo skaits ir mazāks par tūkstoti, un 12 augstākās izglītības iestādēs tas ir mazāks par 200.
2022./2023. akadēmiskajā gadā doktora līmeņa studijas Latvijā piedāvā 19 augstākās izglītības iestādes. Tajās studē 3277 doktoranti, tai skaitā 1999 sievietes un 1278 vīrieši. Nedaudz mazāk nekā puse (44,7%) studē veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā, savukārt gandrīz piektdaļa (18,8%) studē sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomā.
