Pirmā mājsēde, pirmās cerīgās ziņas
2021. gads iesākās gan ar pirmo mājsēdi, gan cerīgām ziņām par vakcīnu pret Covid-19 piegādēm. Tobrīd tās salīdzināja ar gaismu tuneļa galā izejai no pandēmijas radītās krīzes. Tomēr iepirkuma rīkotāju kļūdu dēļ masveidīga vakcīnu piegāde sākās tikai maijā. Potēšanas aptverei neīstenojoties kā cerēts, 21. oktobrī uz nepilnu mēnesi atkal noteica stingru "lokdaunu" ar attālinātām mācībām, atvērtiem tikai pirmās nepieciešamības preču veikaliem, ierobežotu pulcēšanos, mājsēdi vakaros. Parādoties ziņām par jauno īpaši lipīgo Covid-19 vīrusa omikrona paveidu neziņa iestiepās arī šajā gadā.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš ir pārliecināts, ka Covid-19 izplatības diktētie notikumi un noteikumi veidojuši arī sabiedrības nostāju par aizvadīto gadu kopumā. Tikai 14% respondentu SKDS ikgadējā aizejošā gada izvērtējama aptauja atzinuši to labāku par 2020. gadu. 41% tas licies sliktāks, bet 38% – līdzvērtīgs. Ir skaidrs, ka aizvadītajā gadā sabiedrība sadalījusies striktās nometnēs ne tikai kontekstā ar atbalstu vai noraidījumu vakcinācijai, bet arī viedoklī par turpmāko rīcību pandēmijas situācijā, norāda Kaktiņš.
"Sabiedrība, no vienas puses, ir aizvien vairāk nogurusi, bet, no otras puses, arvien vairāk pieņem, akceptē šo realitāti.
Agrāk satrauca desmitiem mirušo ik dienu [Covid-19 komplikāciju dēļ], bet tagad izskatās, ka tā gandrīz kļuvusi par normu, kam pat nepievērš uzmanību," viņš sacīja.
Covid-19 vairs nav vienīgais bieds
Aptauju dati apliecina, ka daļa sabiedrības izteiksmīgi aizstāv iespējami plašu vakcināciju un balstvakcināciju un stingrākus ierobežojumus cīņā ar Covid-19. Taču ne mazāka daļa sabiedrības šķiet samierinājusies ar notiekošo, aizvien noraida vakcinācijas kā plašākā pret Covid-19 vēršamā instrumenta jēgu. Jo īpaši, ja jūtas piespiesti vakcinēties darba turpināšanai. Tomēr Covid-19 vairs nav vienīgais un lielākais sabiedrības noskaņojumu nosakošais faktors.
"Tas ir inflācija. Cenas, jo īpaši elektroenerģijai, siltumam, gāzei. Tas, ko zinām no iepriekšējās pieredzes un aptaujām, ka absolūti lielākajai daļai sabiedrības šis ir ļoti jūtīgs jautājums. Cilvēki nav tik turīgi, lai, pārāk nevaikstoties, spētu norīt šos sadārdzinājumus," skaidroja sociologs.
Grūti paredzama nākotne
2022. gads Covid-19 kontekstā pašlaik ir pārāk neparedzams. Puslīdz drošas prognozes var izteikt par gaidāmo – labākajā gadījumā – tuvāko pāris mēnešu laikā, atzina Rīgas Stradiņa Universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis.
Covid-19 vakcinācijas pamatkurss neaizsargā pret inficēšanos ar strauji izplatīto omikrona paveidu, vēl trūkst informācijas par balstvakcīnas ilgtermiņa aizsardzību pret to. Tāpēc vēl par agru spriest, kad rēķināties ar Covid-19 diktēto ierobežojumu atcelšanu vai mazināšanu.
"Nav iespējams prognozēt, kas notiks pavasarī. Var cerēt, ja ļoti, ļoti strauji izplatās šī saslimstība, ja vairumam pēc Dienvidāfrikas analoģijas ir viegla slimības forma, tad tas vilnis tā straujāk plok, ātrāk pāriet. Tomēr šāda veida prognoze atkal ir diezgan nedroša," skaidroja Briģis.
Pašlaik trūkst plašākas informācijas par citu valstu panākumiem, ierobežojot vīrusa omikrona paveida izplatību,
taču tā atklājējs Dienvidāfrikas virusologs Volfgangs Preizers jau izteicies, ka no tā izvairīties būšot gandrīz neiespējami. Tas liek uztraukties par procesu nepārtrauktību, sacīja profesors Briģis.
"Jārēķinās, piemēram, darba devējiem, ka vienlaikus var būt inficēti diezgan daudzi strādājošie, kā dēļ var būt ietekmēta uzņēmumu, dienestu darbība, tāpat valsts sektora darbs. Šobrīd šī problēma ir ASV, kur izmisumā samazināts karantīnas laiks. Tātad neatkarīgi no tā, vai valdība [Latvijā] pasludinās kādus "lokdaunus", uzņēmumu un iestāžu vadībai pašai stipri vien jādomā, kā nodrošināt darbību šādos apstākļos," sacīja profesors.
KONTEKSTS:
Veselības ministrija ir rosinājusi ārkārtējo situāciju pēc 11. janvāra pagarināt vēl trīs vai četras nedēļas. Par to paredzamas apspriedes operatīvās vadības grupā. Valdības sēde, kurā lems par tālāko rīcību pandēmijas laikā, gaidāma ceturtdien.
Ievērojot Covid-19 vīrusa omikrona varianta straujo izplatību Eiropā un lai mazinātu plašas Covid-19 infekcijas izplatības risku Latvijā, Imunizācijas valsts padome ir saīsinājusi balstvakcinācijas saņemšanas intervālu – to var saņemt jau trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas.
Līdz šim termiņš balstvakcīnas saņemšanai bija 5 līdz 6 mēneši atkarībā no sākotnējās vakcīnas veida.
