Panorāma

Džoana O`Riordana – cilvēks bez robežām

Panorāma

Tiesa neļauj A.Lembergam pildīt mēra pienākumus

Vidusskolēni 12. klasē vairāk gatavosies iecerētajām studijām

2020.gadā plāno būtiski mainīt vidusskolas eksāmenu kārtību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) plāno mainīt pastāvošo eksāmenu kārtību no 2020. gada, to otrdien, 7.jūnijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pauda centra vadītājs Guntars Catlaks. 

Viņš skaidroja, ka 12. klasē skolēni varētu izvēlēties, piemēram, četrus priekšmetus, kurus apgūt padziļināti. Savukārt 11. klases beigās kārtotu eksāmenus pamatpriekšmetos, piemēram, matemātikā un latviešu valodā.

Tikmēr pēdējā vidusskolas gadā jaunieši varētu specializēties šaurākā priekšmetu lokā.

Otrdien Saeimas Izglītības komisijā sprieda par to, kā noritēja pirmais pilotprojekta eksāmens dabaszinātnēs, gatavojoties jauna obligātā centralizētā eksāmena ieviešanai. Valsts izglītības satura centrs norādīja, ka vidējam rezultātam visu skolēnu obligātajā eksāmenā jābūt 50%. Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītāja Ingrīda Kamarūte norādīja, ka ķīmijā vidējais rezultāts bija 47%, dabaszinībās tas bija 36%, bet fizikā 35%.

„Bet te uzreiz es gribētu piebilst vienu ļoti būtisku iemeslu, kāpēc šie rezultāti ir  ne tik labi. Tā kā piloteksāmens notika aprīlī, skolēniem nebija iespējas atkārtot mācību vielu, kā tas ir pārējos eksāmenos,” skaidroja Kamarūte.

Visbiežāk skolotāji vielas apkopošanai un atkārtošanai laiku velta maijā, bet ar eksāmeniem dabaszinātnēs tādas iespējas nebija.

„Otrs, kas varēja ietekmēt šo rezultātu [ir tas], ka viena klase varēja pieteikties konkrēti vienam eksāmenam. Un es pieļauju - ja skolēnam būtu izvēle starp fiziku un ķīmiju un viņu tomēr virza vienā virzienā, kas viņam nav labākais un veiksmīgākais, tad protams, tas ietekmē arī rezultātu,” sacīja Kamarūte.

Catlaks savukārt norādīja, ka rezultāti bija sagaidāmi. "Rezultāti ir viduvēji, nav izcili, bet to mēs arī negaidījām," atzina Catlaks.

Viņš norādīja, ka labāki rezultāti ir skolēniem, kuri kārtojuši fizikas un ķīmijas eksāmenus kā izvēles priekšmetus, jo šie jaunieši tiem speciāli gatavojušies. Tiesa, detalizētākas analīzes par rezultātiem pagaidām nav.

Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents Normunds Bergs pauda, ka ir pret obligātā eksāmena ieviešanu dabaszinātnēs. Viņš uzsvēra, ka Latvijas augstskolās ir apmēram 3000 budžeta vietu inženiertehniskajā izglītībā. Taču realitātē jauniešu, kas spēj nokārtot fizikas eksāmenu, esot krietni mazāk. Bergs uzskata, ka saturs fizikā un ķīmijā var būt gana vienkāršs, taču tam jābūt labi iemācītam.

„Tie vidusskolu beidzēji nespēj piepildīt esošās budžeta vietas. Un, lai nevienam šeit nav ilūziju, tas, ka bērni neliek eksāmenu, nozīmē tieši to, ka viņiem šīs dabaszinības skolā nemāca. Nemāca vispār,” pauda Bergs.

Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektors Uldis Sukovskis norādīja, ka pērn fizikas eksāmenu izvēlējās vairāk skolēnu. Un, pēc viņa teiktā, Latvijā ir vērojama pozitīva tendence.

„Studentu skaits, kas nāk uz Tehnisko universitāti un budžeta vietu skaits īstenībā ir pārpildīts. Mums ir vairāk studentu un mēs mācām arī no pašu nopelnītajiem līdzekļiem no projektiem un finansējam vietas studentiem kā budžeta vietas. Tas nu nav taisnība, ka uz šīm zinātnēm paliek tukšs un Latvija paliek tukša, un vairs neviena nav. Tā nu gluži nav,” iebilda Sukovskis.

Saeimas komisijā nonāca pie secinājuma, ka nākamajā piloteksāmenā jāiekļauj pēc iespējas vairāk skolu un katram skolēnam, nevis klasei vai skolai kopumā, jāļauj izvēlēties, kuru priekšmetu kārtot.

Savukārt padziļināta pirmā piloteksāmena rezultātu analīze notiks vasarā, norādīja Valsts izglītības satura centrā. Pēc centra aprēķiniem, papildu izmaksas obligātā eksāmena dabaszinātnēs nodrošināšanai būs 42 460 eiro gadā. Tāpat centra vadītājs Guntars Catlaks atklāja, ka plānots ieviest jaunu eksaminācijas sistēmu.

„Pēc jaunās kompetenču pieejā balstītās satura izstrādes, kura notiks līdz 2018. gadam, un tad uzsāksies pakāpeniska ieviešana skolās, līdz 2020. gadam mēs būsim sasnieguši to klašu loku, kuri būs sākuši mācīties pēc jaunā kompetenču pieejā balstītā standarta, un tad šie skolēni kārtos jaunos eksāmenus pēc jaunās metodikas,” sacīja Catlaks.

Lai apvienotu vajadzību pēc vispārīgās izglītības, un vienlaikus sniegtu jauniešiem iespēju specializēties konkrētos priekšmetos, obligātos eksāmenus, piemēram, latviešu valodā, matemātikā un dabaszinībās, jaunieši varētu nokārtot jau 11. klasē.

Uz jautājumu, vai starp priekšmetiem, ko jaunieši varētu izvēlēties apgūt 12. klasē, kāds būtu jāapgūst obligāti, Guntars Catlaks atbild, ka tas ir atvērts jautājums.

„Koncepcija paredz to, ka tie varētu būt tiešām izvēles priekšmeti tajās jomās, kur skolēns vēlas specializēties, tie būtu salīdzināmi, piemēram, ar tā saucamajiem A līmeņa eksāmeniem, ko pazīst Anglijā, starptautiski, kas arī dotu šo dziļāko kvalifikāciju, dziļākas zināšanas, kas ļautu sekmīgāk startēt tajās studiju programmās, kur viņi vēlas. Kā šo izvēli regulēt, reglamentēt un ierobežot, tas šobrīd ir jautājums, kas nav izlemts vai atrisināts,” skaidroja Catlaks.

Jaunai izglītības satura un pārbaužu sistēmas izstrādei, kā arī pedagogu tālākizglītībai no Eiropas Savienības struktūrfondiem pieciem gadiem paredzēti nepilni 14 miljoni eiro. 

Pašlaik vidusskolēniem jānokārto vismaz četri centralizētie eksāmeni - eksāmens latviešu valodā,  vienā svešvalodā (angļu, vācu, krievu, franču) pēc izglītojamā izvēles, eksāmens matemātikā un vismaz viens eksāmens pēc izglītojamā izvēles mācību priekšmetā, kurā  eksāmenu organizē VISC (centralizētie: Latvijas un pasaules vēsture, bioloģija, fizika, ķīmija, otra svešvaloda; necentralizētie: informātika, ģeogrāfija, mazākumtautību valoda (krievu) un literatūra, ekonomika), vai citā mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un kurā eksāmenu organizē pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti